Krīzes laiks ietekmē dzimstību

Dzimstību raksturojošie skaitļi liecina, ka bērnu dzimst arvien mazāk. Vai tā būtu ģimeņu atbilde uz valdības politiku nodokļu un pabalstu jomā? Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļā pērn līdz 1. jūnijam bija reģistrēti 57 mazuļi, bet šogad - 31, gandrīz uz pusi mazāk un daudz par maz, vērtē nodaļas vadītāja Edīte Jančone. Vecumnieku novadā, kur apvienojušies Stelpes, Bārbeles, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes, Vecumnieku pagasts, šogad līdz 1. jūnijam reģistrēti 23 jaundzimušie, bet pērn šajā laikā tikai Vecumnieku pagastā vien bija reģistrēts 21 bērns, atklāj vadītāja Anda Ķiene. Bauskas novadā šogad līdz 1. jūnijam reģistrēta 99 mazuļu dzimšana, bet pagājušajā gadā līdz 1. jūnijam bija 110 (apkopoti dati no novadā apvienotajiem Codes, Dāviņu, Mežotnes, Gailīšu, Īslīces, Brunavas, Ceraukstes pagasta un Bauskas). Informē dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga. Rundāles novadā (Rundāles, Svitenes, Viesturu pagasts) šogad reģistrēti 11 jaundzimušie, bet pērn pirmajā pusgadā bija 20 bērniņu, stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Zinta Baltiņa. Vairumā - 80 tūkstošos - Latvijas ģimeņu aug divi bērni, 74 tūkstošos saimju audzina vienu, bet trīs atvases aug tikai 27 tūkstošos Latvijas ģimeņu. Vairāk par sešiem bērniem audzina ap trim tūkstošiem ģimeņu. Noslēgto laulību skaits ir samazinājies par 37 procentiem, šķirto laulību skaits ir augsts, nereti bērni kļūst par krīzes situācijas ķīlniekiem. Ik gadu tiesā tiek iesniegts vairāk nekā 600 prasību par paternitātes noteikšanu (apmēram trim procentiem no ik gadus dzimušajiem bērniem). Četriem procentiem bērnu dzimšanas reģistrā ir ziņas tikai par māti. Analizējot statistikas datus, demogrāfs Pēteris Zvidriņš tikšanās laikā skaidroja, ka pēdējos gados jaundzimušo sagaidāmais vidējā mūža ilgums ir 73 gadi. Tomēr vīriešu un sieviešu vidū novērojama krasa gadu starpība. To pamato dzimumu atšķirīgais dzīvesveids. Turklāt alkohola lietošana, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids un citi kaitīgi ieradumi, kas piemīt vecākiem, ietekmē arī viņu pēcnācēju veselību. Analizējot statistikas datus, tā secinājis demogrāfs Pēteris Zvidriņš. Iedzīvotāju skaits palielinās tikai Rīgas tuvumā, šogad reģionos iedzīvotāju skaits samazinājies trīskārt, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Pētot migrācijas tendences, secināts, ka lielākoties emigrējušie cilvēki ir reproduktīvā vecumā, tomēr precīzus datus par iedzīvotājiem Latvijā varēs iegūt pēc tautas skaitīšanas. Tādi ir Labklājības ministrijas publiskotie dati 2010. gada jūnija sākumā notikušajā apvienotās Bērnu tiesību aizsardzības komisijas un Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes sēdē.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»