Laiks dāvināšanas priekam

2014. gada 23. decembris 00:00

Mediķe Laimdota Kārkliņa, ikdienā saukta par Laimu, pirms 30 gadiem piedzīvoja tik briesmīgas galvassāpes, ka padomju medicīna savā bezspēcībā jau grasījās viņu nozāļot psihiatriskajā slimnīcā. Modē nāca ekstrasensi, un sieviete devās pie tautas dziednieka.

«Sveika, kolēģe!» durvīs viņu pārsteidzis sauciens. Dziednieks skaļi atbildējis uz Laimas nodomāto atbildi, iesakot, ka slimnīcā viņai nav jāiet, bet jāmācās strādāt ar enerģiju, kas neizmantota rada galvassāpes. Pēc aktīva mācību posma Laima sākusi palīdzēt cilvēkiem. Viņu var sastapt ne tikai dzīvesvietā Tukumā, bet arī Iecavā, jo viedā sieva ir biedrības «Liepas» dalībniece.

Jāgrib izveseļoties
Laimas kontā ir no pāragras nāves paglābtie un tādi, kam viņas kasetē ierakstītā balss pilnībā noņēmusi aiziešanas sāpes. Citiem dāvāto enerģiju viņa atgūst dabā, priekā par skaisto, dejojot tautas dejas un pastaigās starp kokiem. Dziedniece tiem, kuri meklē veselību, vispirms pavaicā – vai tu tiešām gribi izveseļoties? «Izdziedināt cilvēku var tikai tad, ja viņš pats to grib. Ja cilvēks vēlas palikt slims, neviens viņam nepalīdzēs. Tādu ir ļoti daudz. Viņi ar savām slimībām, vainām piesaista citu uzmanību,» saka Laima.

Ja dziedniece redz, ka nevar palīdzēt, viņa iesaka labu parasto ārstu. Tā bieži notiekot ar vēža slimniekiem. «Vēzis ir psihosomatiska saslimšana, kas veidojas no ilgstošām iekšējām dusmām, tas ir dusmu auglis. Vēzis rodas arī no pārmērīga stresa un pārstrādāšanās,» rāda Laimas pieredze.

Dziedināt Laima sāk, tikai lūgta, lai saņemtu paša cilvēka atļauju iejaukties viņa dzīvē. Reiz neesot noturējusies un brīdinājusi sievieti par draudošo slimību, taču viņa pie ārsta aizgājusi tikai pēc četriem gadiem. «Bija par vēlu, un pēc tam dzirdēju runas – Laima piesauca vēzi! Tāpēc nebāžos virsū ar saviem padomiem. Bībelē teikts – prasi, un taps dots, klauvē, un taps atvērts. Tas mums, sievietēm, jāiemācās attiecībās ar pieaugušajiem bērniem – paiet malā, pārraut nabassaiti, ļaut viņiem dzīvot, priecāties par mazbērniem un palīdzēt, ja prasa.»

Īstu dziednieku no šarlatāna var atšķirt, pavaicājot viņa pacientiem, kas vainas: «Ja pieci cilvēki teiks, ka viņi ir nolādēti, netērējiet laiku un naudu.»

Galvenais jautājums
Laima ne tikai ārstē, bet arī apgūst un palīdz izprast citiem Visuma un pasaules kārtību. «Galvenais jautājums, uz kuru katram pašam sev jāatbild – kāpēc? Mēs citos cilvēkos saredzam to, kas mūsos pašos ir slikts. Maini sevi, un mainīsies apkārtējie! Šī teorija ne uzreiz gludi darbojas praksē, bet galvenais ir sākt,» iesaka viedā sieva.

«Cilvēks piedzimst un nomirst pliks. Kapā tu paņemsi savu gudrību, prieku un piedzīvoto. Savāktā manta tikai radīs naidu starp bērniem un mazbērniem. Esmu bijusi pie mirstoša miljonāra, kura galvenā doma bija – tai maitai paliks visa mana nauda! Viņš savā naidā pret sievu, kas audzina bērnus, pat normāli nomirt nevarēja. Negribu būt miljonāre vai prezidente. Neviens ne pēc amata, ne naudas daudzuma nav pārcilvēks, visi cilvēki ir vienādi. Katram ir tiesības pieiet pie jebkura un pateikt, ko viņš domā, uzdot jautājumu. Cilvēki ir vienlīdzīgi Dieva priekšā.»

Dots devējam atdodas
Dievam Laima tic, bet reliģiskajām organizācijām ne: «Es labprāt ieeju padomāt vecajās baznīcās, kas celtas kā enerģētiskās būves. Sevišķi laba ir pareizticīgo baznīca, jo tur var ieiet visu diennakti, un neviens neuzmācas. Luterāņu baznīcā vispirms pagrūž zem deguna kasti, kurā jāiemet nauda. Dievam nauda nav vajadzīga, to prasa cilvēki. Jaunie mācītāji ir progresīvāki, bet, kad man viens vecis mēģina iestāstīt, ka pastarā dienā miroņi no kapiem celsies ārā... Tad jau Zemeslodei jāuzsprāgst! Kur tie līķi paliks?! Mācītājam jādomā, ko runā, lai nepadarītu sevi smieklīgu.»

Ziemsvētku laiks ir dāvināšanas priekam, ieteic zintniece: «Ir cilvēki, kam dāvināt patīk labāk nekā saņemt dāvanas, taču dots devējam atdodas. Dāvana vai uzslava jāpieņem ar prieku un pateicību. Tas nekas, ka ir tumšākā nakts, senie latvieši gāja ķekatās – karnevāls, danči, dziesmas! Tā viņi uzturēja jautrību,» iesaka Laima.

Senās rituālu tradīcijas un laika ritu dziedniece izmanto spēkam, auglībai, svētībai. Līgo svētkos Laima vada ziedu ugunskura rituālu Iecavas novada Zālītes puses mājās «Rinkas». «Liepājā man atveda parādīt mazu puisīti. Vecāki piecus gadus mēģinājuši tikt pie bērna, un pēc uguns rituāla tas beidzot notika. Vai var būt vēl lielāka laime?!» gandarīta zintniece. Vairāki dalībnieki apliecina, ka pie ziedu ugunskura vēlēto saņēmuši pilnībā.

Mūsu senču gudrības pamats, līdzīgi kā citām garīgajām mācībām, ir trijstūris – Dievs, kas noteic domas, Laima, kas liek likteni un rada vārdus, un Māra, kas vada darbus. Taču šis Dievs nav bargs sirmbārdis debesīs, bet mīt mūsos un visā ap mums. «Tas liek uzņemties atbildību par savu rīcību. Palūdz domās Dievam padomu, un to saņemsi. Pirmā doma būs pareizā. Tiklīdz to ar prātu apstrādājam, gadās aiziet greizi,» atklāj Laima. Visas domas pie cilvēka atgriežas – gan labās, gan sliktās, tāpēc svarīgi domāt un runāt labu.

Spēka, auglības, svētības vārdi rodami latvju dainās, Laima rāda vairākas bieži lasītas grāmatiņas. Pašas moto: «Dod, Dieviņi, ko dodams,/ Dod man gudru padomiņu,/ Dod man gudru padomiņu,/ Manu dzīvi dzīvojot.»

INTERESANTI

Laimas «Zelta likumi»

Es neesmu pieejama visiem visu laiku un neatbildu «jā» uz katru lūgumu.

Neesmu vainīga, ja manas vajadzības nesakrīt ar kolēģu, ģimenes vai draugu vēlmēm.

Laiks atpūtā ir labi izlietots, bet laiku, ko pavadu skumstot vienatnē, var izmantot labāk.

Pasaulē nav nekā absolūti perfekta, man nav jābūt perfektai sievai, bērnam utt.

Es cita labā nedarīšu to, ko viņš pats spēj.

Ja ir grūti, daru visu, lai pēc tam būtu pārliecināta – esmu paveikusi labāko, ko tobrīd varēju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks dāvināšanas priekam

Kategorijas