Sarkankrūtīšu zelta melodija

2014. gada 23. decembris 00:00

584

Joprojām atmiņā man ir diena, kad pirms vairākiem gadiem nejauši nopirku «nemākslas» žurnālu un ieraudzīju Tatjanas Paļčukas-Rikānes gleznas «Zelta melodija» reprodukciju. Šo uzvārdu nekad nebiju dzirdējusi. Izlasot interviju, uzzināju, ka māksliniece dzīvo Iecavā. Ne jau fakti, bet glezna mani suģestēja. Todien žurnālu atvēru kādas desmit reizes, bet tā arī nevarēju noformulēt, kāpēc nespēju atrauties tieši no «Zelta melodijas», lai gan bija publicētas vairākas gleznas. Vēlāk autores vārdu meklēju interneta galerijās, bet tikai pirms nedēļas uzdrošinājos piezvanīt, lai norunātu interviju. Tatjana un Pēteris laipni uzaicināja ciemos. Decembra sākumā Tatjana nosvinēja 60. dzimšanas dienu.

Neticami, ka tikai 60. jubilejas gadā Latvijas skatītāji ceļojošajās izstādēs ierauga jūsu brīnišķīgo, renesanses mākslas tradīcijās inspirēto glezniecību!
– Esmu ļoti noslēgts cilvēks. Man nepatīk burzma, izrādīšanās, troksnis. Dzīvoju klusu un piepildītu dzīvi mākslā, netiecoties savus darbus parādīt publikai. Droši vien tas ir godkāres trūkums. Es arī jaunībā neiesaistījos mākslinieku kompānijās un nezinu, kas ir bohēma.

Man bija 50 gadu, kad viss mainījās. Pie paziņām, kas mums abiem izrādījās kopīgi, pirms desmit gadiem satiku Pēteri. Ar viņu bija neizsakāmi interesanti sarunāties. Viņš ir gudrs, ar plašu redzesloku, patstāvīgs savos spriedumos. Dzīves piepildījumu Pēteris rod mākslā un mūzikā. Ja vīrietis ir gudrs, es viņam daudz ko varu piedot. Mūs ātri satuvināja interešu kopība un atskārsme, ka esam līdzīgi.

Tagad jokoju, ka man ir pirmā dzīve, kurā bija māksla, māksla un māksla, un otrā dzīve, kad ir kļuvis daudz vairāk lietu, ko mīlu. Daba. Putni aiz loga. Piesnigušas taciņas. Vasaras ceļojumi uz Eiropas muzejiem un galerijām. Lielajā mākslas apritē, kurā pati nekad nebūtu nokļuvusi, mani ieveda Pēteris. Viņa mērķtiecība, labās angļu valodas zināšanas, komunikācijas prasmes manus darbus darīja pazīstamus pasaulē un tagad arī Latvijā. Vīrs ir mans oficiālais aģents. Ne par ko man nav jāraizējas – vien jāglezno.

Pastāstiet mazliet par savu «pirmo dzīvi»!
– Esmu tipiska Rīgas centra meitene no Valdemāra ielas. Par dzīvi ārpus tās man nebija nekādas nojausmas. Tētis agri nomira. Dzīvojām ļoti pieticīgi, bet to pat neapzinājos, jo bērnībā jutos laimīga. Vislielākā svētlaime man bija tad, kad mamma aicināja doties uz krāsu un kancelejas preču veikalu Elizabetes un Antonijas ielas stūrī. Man bija viss, kas vajadzīgs, – papīrs, krāsas, zīmuļi. Tolaik J. Rozentāla mākslas vidusskolā bērnus uzņēma no 5. klases. Visu bērnību un jaunību mani nepameta laimes izjūta, ko sniedza māksla.

Bet kā iejutāties savā «otrajā dzīvē», no Rīgas pārceļoties uz laukiem, lai gan Iecavai, manuprāt, neder apzīmējums «lauki»?
– Ticiet vai ne, bet nezināju, ka jebkurā gadalaikā dzīvžoga krūmi var būt putnu pilni, ka stirnas var iemaldīties pagalmā! Un zalkši sētsvidū ar savām karaliskajām galviņu rotām!

Iecavā pirmo reizi mūžā tīrīju sniegu un iemācījos pļaut zāli. Tā man bija nezināma, brīnumaina pasaule. Atceros, kā pirmo reizi abi ar Pēteri pirms Ziemassvētkiem braucām uz mežu, lai nocirstu eglīti. Vīram bažīgi vaicāju, vai tiešām drīkst. Man šķita gluži neiespējami, ka cilvēkiem ir ļauts mežā pašiem izvēlēties eglīti.

Manās gleznās diezgan bieži ir attēloti dažādi putni. Esmu iekārtojusi kladi, kurā pie mājas novēroto putnu nosaukumus ierakstu latviešu, krievu un angļu valodā. To pazīšanai izmantoju putnu noteicēju, meklēju informāciju tīmeklī. Es ļoti daudz tos skicēju. Ideju pieraksti, uzmetumi, skices ir mana mākslas krājuma vērtīgākā daļa.

Jūs pieminējāt Ziemassvētkus. Kā tos izjūtat? Man šķiet, ka jūsu glezna «Ziemassvētku stāsts» atspoguļo tādu klusumu un apskaidrību, kas dabā un cilvēkos nav tik bieži novērojama.
– Tu vairs neesi viens. Pie tevis ir atnācis sargs un aizstāvis – Jēzus. Tu visu laiku biji viens, lai vai cik tuvinieku un draugu būtu, bet tagad esi nokļuvis drošā patvērumā. Tie ir vārdi, ko Ziemassvētkos gribu pateikt ikvienam, jo pati esmu tos dziļi apzinājusies.

Ziemassvētkos viss ir jauns – mazais Jēzus ir ļoti jauns, bet jaunas un apskaidrotas ir arī cilvēku domas, kas šajās dienās var kļūt par pasaules kārtības jaunu atskārsmi. Pēteris ir katolis, es esmu pareizticīgo tradīcijai tuvāka, bet baznīcas svētkos un savos ceļojumos pa Eiropu mēs apmeklējam dažādas kristiešu baznīcas, nedomājot par konfesijām.

Skatoties uz jūsu gleznām, man negribas neko racionāli izskaidrot un klasificēt. Citādi zustu miers un harmonija, ko tās izstaro. Mūsdienu māksliniekiem ir tik grūti izvairīties no ietekmēm, bet jums tas ir izdevies.

– Kāds ASV kritiķis mani nosauca par intelektuālu mākslinieci. Tas izraisīja smaidu. Nezinu, varbūt manos darbos ir nojaušams, ka nemitīgi domāju – bet ne jau par intelektuālām konstrukcijām! Gleznojot es pilnīgi iegrimstu tikai un vienīgi kompozīcijā. Man patīk gleznot lēni, lēni, mani sajūsmina sīku detaļu attēlošana. Esmu pacietīga. Agrīnās renesanses un ziemeļu gotikas glezniecība ir mana lielā, nezūdošā mīlestība.

Tatjana Paļčuka-Rikāne

Rīdziniece. Beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļu profesora Eduarda Kalniņa meistarklasē. Studējusi vienā kursā ar gleznotājām Ievu Iltneri, Sandru Krastiņu, Frančesku Kirki, Daci Lielo.

Desmit gadu dzīvo Iecavā. Precējusies ar iecavnieku Pēteri Rikānu.

Bijusi zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēja Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Sanktpēterburgas Universitātes Rīgas filiālē.

Pazīstama un iemīļota māksliniece Itālijā, ASV, Beļģijā, Vācijā, Izraēlā, Krievijā un citās valstīs. Darbi atrodas privātkolekcijās un galerijās.

Guvusi panākumus starptautiskos konkursos un mākslas tirgos. 2011. gadā piedalījusies starptautiskā gleznu izstādē Ņujorkas galerijā «Agora», bet 2013. gadā darbu elektroniskās versijas demonstrētas uz ekrāna Ņujorkas Taimskvērā mūsdienu mākslinieku darbu izstādē «Art Takes Timessquare».

Šogad Palermo (Itālija) izdotajā albumā «The best modern and contemporary Artists 2014» publicētas T. Paļčukas-Rikānes klusās dabas ar itāliešu vadošo mākslas zinātnieku recenzijām. Darbus publicēšanai izvēlas tikai mākslas zinātnieki.

2013. gada decembrī sākās gleznotājas retrospektīvo izstāžu cikls Latvijā. Nākamā gada 27. februārī mākslinieces personālizstādi atklās Bauskas muzejā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sarkankrūtīšu zelta melodija

Kategorijas