BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skaisto šovu ēnas puses

Skaisto šovu ēnas puses

Šis gads iezīmējis nu jau sešpadsmito sezonu Bauskas visnotaļ vērienīgajam Kantrimūzikas festivālam, kas neapšaubāmi ceļ mūsu novada kulturālo vērtību un piesaista pat ārzemju viesus. Tas, protams, ir apsveicami, un es atbalstu uzņēmējdarbību, kas sekmē izklaides un festivālu industriju Latvijā un Bauskas novadā, taču šim labajam aspektam diemžēl neviļus pievienojusies vēl kāda situācijas šķautne, kas aizēnojusi šī ilggadējā pasākuma norisi.

Ikkatru gadu Bauskas novada pašvaldība organizatorus finansiāli atbalsta. Tas nozīmē, ka novada iedzīvotāji maksā ne tikai par biļetēm, bet vēl no mūsu budžeta naudas samaksājam organizatoram viņa pieprasīto summu festivāla rīkošanai. Piemēram, 2014. gadā notikušajam pasākumam tika piešķirti 9960 eiro. Taču pasākuma organizatores, kas līdz 2013. gadam rīkoja festivālu, «Sabiedrības ar ierobežotu atbildību «CMA»», reģistrācijas numurs 43603031667, administrēto nodokļu parāds šī gada 7. decembrī, pēc publiski pieejamās informācijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, ir 43 485,28 eiro.
Uzņēmums, kas arī 2015. gadā pretendē uz turpmāko atbalstu, ir SIA «Country mūzikas aģentūra», kas savu saimniecisko darbību sācis šī gada 30. janvārī, tikai pāris dienu pēc SIA «CMA» saimnieciskās darbības apturēšanas, un tā dibinātāji ir nemainīgi – Uldis Ozoliņš un Mārtiņš Ruža.
Tomēr nav skaidrs, kāpēc 13. oktobrī par uzņēmuma valdes locekli kļūst Sintija Ruža, kura, spriežot pēc iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas par 2013. gadu (iesniedza Mārtiņš Ruža, pildot deputāta pienākumus Bauskas novada pašvaldībā), varētu būt M. Ružas meita. Paliek atklāts jautājums – kas ir uzņēmuma patiesais labuma guvējs?

Vēl neatbildēts un drīzāk retorisks paliek jautājums, ko pirmo uzdevu pati sev 15. decembrī notikušajā domes finanšu komitejas sēdē, skatot uzņēmēju pieteikumu atbalstam un klāt pievienoto tāmi, – vai ir plānots nomaksāt nodokļus?
Šajā situācijā vēlos atgādināt Publisko iepirkumu likumu. Tas nosaka, ka «pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā jebkurā no šādiem gadījumiem: pretendentam Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro». Iespējams, kāds asprātis teiktu: «Jebkuru likumu var apiet!» Šajā gadījumā netiek rīkots iepirkums. Tomēr jebkura iepirkuma gadījumā būtu bijis jāvērtē nodokļu nomaksa, un tāpēc šajā gadījumā no juridiskā viedokļa it kā viss ir kārtībā, jo ir taču reģistrēts jauns uzņēmums... Bet kā paliek ar morāles un ētikas ievērošanu?
Konkrētajā situācijā vajadzētu valdīt atklātībai, un būt zināmiem skaidriem noteikumiem, lai pašvaldība varētu izsekot piešķirtā līdzfinansējuma plūsmai, taču nav informācijas, vai SIA, kuras mērķis ir organizēt uzņēmējdarbību, strādās ar peļņu un kā sadalīsies pārējās ieņēmumu/ izdevumu pozīcijas. Vai praksē varam atrast SIA dibināšanas piemērus, zinot, ka netiks gūta peļņa, ja vien «maku neatvērs» pašvaldība?

Piebildīšu, ka Latvijas Republikā ir spēkā Komerclikums, kas skaidri definē: «Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.»
Manuprāt, iet vecajās pēdās nozīmē negūt jaunas perspektīvas, proti, atbalsts nav jāpiešķir tikai tāpēc, ka tā ir darīts vienmēr jeb – līdz šim... Nav vairs deviņdesmitie gadi, kad festivāli Latvijā bija tikai attīstības ceļa sākumā. Ir augusi konkurence, un robežas atvērtas... Bauskas festivāla cenas ietvaros mēs varam izvēlēties starp nu jau daudziem citiem variantiem vai darīt kā jau «virkne» citu baušķenieku, kas «demokrātiskās» cenas dēļ konkrētajos jūlija vakaros paliek mājās...

Pašlaik mums ir izveidojusies situācija, ka viens uzņēmējs atnāk uz pašvaldību, un viņam piešķir kāroto finansējumu, taču es labprātāk redzētu pozitīvu ievirzi – uz pašvaldības «maciņu» stāv rinda ar radošiem prātiem, un tikai konkurējot iespējams tikt par organizatoru ar pašvaldības finansiālu atbalstu... Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt visiem interesentiem pieejamus un skaidri definētus noteikumus, kādā veidā un kādā apmērā tiek sniegts pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai. Domāju, ka tas būs pozitīvs signāls arī citiem aktīviem un radošiem uzņēmējiem.