BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pašvaldību ieņēmumi – 80% no IIN

«Bauskas Dzīve»

2014. gada 19. decembris 00:00

64
Komentāri: pašvaldību ieņēmumi – 80% no IIN

Vai novadiem būtu jāpiešķir lielāka ieņēmumu daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)? Ko tas dotu vietējiem ļaudīm?

Iedod mazāk nekā paņem
RIHARDS MELGAILIS, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs:
Pašvaldību savienības variants, ko piedāvājām ministrijai un kuru valdība noraidīja, bija tāds, ka pašvaldībai atvēlētu 81 procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Ierosinājums bija saistīts ar to, ka 2015. gadā IIN samazinās par vienu procentu un attiecīgi saruks pašvaldību ieņēmumi. Palielinājums vismaz daļēji kompensētu ienākumu kritumu. Aprēķini uzrādīja, ka potenciālais samazinājums ir apmēram 14 miljonu eiro, bet šo izdevumu kompensēšanai pašvaldību izlīdzināšanas fondā ieliks apmēram septiņus miljonus eiro.
Kopumā nodokļu samazinājums nav katastrofa. IIN ieņēmumi 2014. ga-dā Vecumnieku novada budžetā bija plānoti 3,6 miljoni eiro. Potenciālais ienākumu samazinājums no IIN varētu būt apmēram 150 tūkstoši eiro. Par šo summu varētu veikt kādu projektu, daļēji izremontēt izglītības iestādi, uzcelt rotaļu laukumus.
2015. gada budžetu Vecumnieku novadā pieņemsim tikai nākamā gada janvāra vidū. Kopējā ienākumu summa plānota apmēram tāda pati kā pirms gada – izaugsmes nav. Valsts dotācija 2015. gadam būs lielāka nekā pirms gada, lai kompensētu IIN zaudējumus, tomēr budžetā jārēķinās ar lielākām izmaksām. Realitātē IIN samazinājums ir uzkrauts uz pašvaldību pleciem.

Vajag uzlabojumus
AGRIS LAZDIŅŠ, SIA «AIVA AUTO» RUNDĀLES NOVADĀ VALDES LOCEKLIS:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiešā veidā neattiecas uz uzņēmējiem, jo mēs maksājam uzņēmēja ienākuma nodokli. Tomēr, dzīvojot Rundāles novadā, netieši izjūtam, cik daudz vai maz pašvaldība saņem naudu no IIN.
Ja nākamajā gadā pašvaldībām ir piešķirtas papildu funkcijas, tad būtu tikai godīgi, ja palielinātu ienākumu procentuālo daļu, ko pašvaldības saņem no IIN.
Taču jāatzīst, ka arī valsts budžetam ir nepieciešami šie līdzekļi, piemēram, medicīnai vai skolotāju algām. Tā finanšu līdzekļu «sega», kas gūta no IIN, ir ierobežota, un, neskatoties, uz kuru pusi to vilks, kādam pietrūks.
Kā uzņēmējs un arī pilsonis, domāju, ka pašvaldībai procentuāli nepieciešama lielāka IIN daļa, bet ar noteikumu, ka izmaiņas izjutīs vietējie ļaudis, piemēram, saņemot atbalstu uzņēmējdarbībai. Vēlētos, lai pašvaldība apgaismo un uzlabo vietējās nozīmes ceļus. Tas iedzīvotājiem un arī mūsu biznesam ir ļoti svarīgi. Saprotu, ka ceļu remontus finansē no speciāla autoceļu fonda, tomēr gribas sagaidīt risinājumu šai problēmai.

Naudas pietiek
Andis Kaspars, biedrības «Forte WPC» vadītājs:
Dalījums jāatstāj tāds pats, jo pašreizējā situācijā labklājības līmenis daudzmaz tiek nodrošināts visā Latvijā, tātad ieguvējas ir nabadzīgās pašvaldības. Turpretim, ja tiek celta pašvaldībai ienākošā daļa, tad ieguvējas būs tikai lielās pašvaldības – valsts nozīmes pilsētas, proti, Rīga, Ventspils, Valmiera, Jelgava, kā arī daži turīgākie novadi ap Rīgu. Tajās ir koncentrēta ražošana un lielāki cilvēku resursi.
Samazinoties valsts daļai, samazināsies resursi, ar kuriem valsts spēj izlīdzināt maksājumus visām pašvaldībām. Es domāju, ka jebkura novada vadītājs varētu uzskaitīt ļoti daudz vajadzību, kas ir būtiskas iedzīvotājiem, bet tās nevar īstenot līdzekļu trūkuma dēļ. Resursi vajadzīgi skolām un bērnudārziem, skolēnu transportam uz mācību iestādēm, pašvaldības ceļiem, vides sakopšanai un labiekārtošanai, sociālajai palīdzībai.
Šo sarakstu var turpināt, bet galvenais secinājums – paliekot iepriekšējam dalījumam, jebkura pašvaldība spēs nodrošināt tai vajadzīgo labklājības līmeni. Tas nozīmē, ka mums ik dienu būs pieejami kultūras un sporta pasākumi līdzšinējā apjomā un pat vairāk, jo vispārējais dzīves līmenis turpina celties. Pašiem pašvaldību vadītājiem kā labiem augstākās klases menedžeriem būtu jāspēj palielināt pašvaldības ienākumus uz ražošanas un cilvēku resursu pieauguma pamata, atbalstot uzņēmējdarbības attīstību.