Sudraba kanna aizceļos uz Rundāles pili

2014. gada 17. decembris 00:00

Bauskas novada domē pirmdien, 15. decembrī, bija sarīkota īpaša tikšanās un saruna par 17. gadsimta relikviju – no Ķelnes atvesto sudraba kannu.

Novada pašvaldība par desmit tūkstošiem eiro Ķelnes izsoļu namā «Lempertz» 14. novembrī iegādājās vēsturisku mākslas priekšmetu – sudraba kannu. Ar nodokļiem, apdrošināšanu un transporta izdevumiem kanna kopā izmaksājusi 12 936 eiro.

Saņemot kannu Bauskā un to rūpīgi izpētot, atklājās, ka tā, visticamāk, nav Bauskas zeltkaļa Heinriha Timmes Jaunākā (1630–1683) darinājums.

Nav baušķenieka darinājums
Šaubas rada uz kannas redzamais gadskaitlis – 1686, kad meistars jau miris. Arī zīmogs īsti neatgādināja to, kādu šajā laikā varētu būt lietojuši Bauskas zeltkaļi. Tādējādi izveidojusies situācija, ka sudraba kanna, kas iegādāta, lai glabātos kā autentiska laikmeta relikvija atjaunotajā Bauskas Rātsnamā, vispār nav Bauskā izgatavota.

Pirmdien, 15. decembrī, Bauskas novada domē uz sarunu bija aicināti atbildīgie speciālisti, vēsturnieki. Ieradušies bija arī ziedotāji, kas pēc pašvaldības aicinājuma vēsturiskā priekšmeta iegādei atvēlējuši vairāk nekā četrus tūkstošus eiro. Sanākušos uzrunāja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Stāstot par notikušo, viņš apliecināja, ka ir rekomendējis šo kannu iegādāties Bauskas Rātsnama interjeram. I. Lancmanis arī atzina, ka viņam līdz šim ar izsoļu namu «Lempertz», kam ir senas tradīcijas un plašs ekspertu loks, problēmu nav bijis. Izpētot nopirkto kannu, izzinot 17. gadsimta zeltkaļu darba stilu un metodes, I. Lancmanis norādīja uz desmit procentu ticamību, ka šis priekšmets varētu būt Bauskas zeltkaļa Heinriha Timmes Jaunākā darinājums.

Uzņemas atbildību
«Es uzņemos atbildību, jo pats rosināju Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju nopirkt šo kannu, un samaksāšu no personīgajiem līdzekļiem tās iegādes izdevumus. Naudu esmu pārskaitījis pašvaldības kontā,» klātesošajiem pavēstīja I. Lancmanis. Nopirkto kannu viņš Ziemassvētkos dāvāšot Rundāles pils muzejam. Tai būs vieta pils interjerā, raksturojot Rietumeiropas 17. gadsimta zeltkaļu veikumu.

Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis arī apstiprināja – kanna, visticamāk, nav Bauskas meistara darbs. Viņš atzinīgi novērtēja I. Lancmaņa rīcību, tomēr uzsvēra, ka pašvaldībai, arī Bauskas muzeja speciālistiem vajadzējis rūpīgāk izvērtēt izsoļu nama katalogā pieejamo informāciju. Ne viss tajā rakstītais bijis pasniegts pietiekami korekti un nepārprotami.

Ziedojumus neatsauc
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks šādu I. Lancmaņa rīcību atzina par īsta džentlmeņa cienīgu. Pašvaldība piekritusi šim darījumam. Domes priekšsēdētājs uzrunāja sanākušos ziedotājus, aicinot izlemt, ko darīt ar pašvaldības kontā ieskaitīto naudu. Viņiem tika piedāvāts uzrakstīt iesniegumu par naudas atgūšanu vai arī atvēlēt to pašvaldībai cita autentiska priekšmeta iegādei Bauskas Rātsnamam.

Sanākušie ziedotāji bija labvēlīgi un pozitīvi noskaņoti, neizskanēja nekādi iebildumi. Neviens arī publiski neizteica vēlmi atgūt naudu. Tika pausts vēlējums līdzekļus izlietot Rātsnama interjera iekārtošanai. Viena no ziedotājām sacīja, ka šī akcija likusi aizdomāties par Bauskas kultūrvēsturiskajām bagātībām, ļāvusi noprast, cik talantīgi cilvēki šajā pilsētā reiz dzīvojuši. Šis pārpratums viņu neatturēšot no vēlmes līdzīgās akcijās turpināt ziedot.

Tikšanās noslēdzās pozitīvā pirmssvētku noskaņā. Pašvaldība ziedotājiem piedāvāja karstvīnu, ko I. Lancmanis aicināja saliet nu jau savā sudraba kannā un katram no tās iedzert pa malkam.

UZZIŅAI

17. gadsimtā Bauskas pilsētā valdījis «zelta laikmets». Kurzemes un Zemgales hercogs piešķīris pilsētai zīmogu ar lauvas attēlu, pabeigta Sv. Gara baznīca ar staltu zvanu torni, uzcelts Bauskas Rātsnams. Tajā laikā pilsētā darbojušās amatnieku cunftes un rosījušies tirgotāji. Zeltkaļu cunfte apliecinājusi pilsētas turību, jo šāda aroda amatnieku apvienības tolaik Latvijas teritorijā bija vēl tikai Rīgā, Jelgavā un Kuldīgā.

Avots: Bauska.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sudraba kanna aizceļos uz Rundāles pili

Kategorijas