Uzstāda pirmo radaru

Latvijā pēc pāris gadu pārtraukuma atsāk darboties stacionārie fotoradari. Paredzēts, ka līdz gada beigām varētu funkcionēt pieci stacionārie fotoradari, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.
Decembra pirmajā nedēļā uz Ventspils šosejas pie Varkaļu kanāla uzstādīts pirmais stacionārais fotoradars. Paredzēts, ka sākotnēji fotoradars darbosies testa režīmā. Par konstatētajiem ātruma pārkāpumiem sods netiks uzlikts. Pēc mērierīces testēšanas tā sāks funkcionēt darba režīmā, un tad šoferiem par pārkāpumiem būs jāatbild.
Atbilstīgi vispārpieņemtajai praksei pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām izvietos informatīvas zīmes. Līdzās tām būs norādīts atļautais ātrums. Pirmajā posmā uz Latvijas ceļiem autobraucēju pārvietošanos fiksēs 20 ierīces. Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē. To izvietojumu var redzēt CSDD mājaslapā publiskotajā kartē. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, va/s «Latvijas Valsts ceļi» un Rīgas domes Satiksmes departamentam.
Pie Ķekavas apļa
Nosakot radaru atrašanās vietas, analizēta citu valstu pieredze, līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā. Ņemta vērā ceļu satiksmes negadījumu statistika, ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē, braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte.
Mūsu virzienā pirmajā etapā viens radars paredzēts šosejas A7 krustojumā ar ceļu Ķekava–Skaistkalne. Šeit noteikts maksimālā ātruma ierobežojums līdz 70 km/h.
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka policija rūpīgi vērtējusi transporta plūsmu uz Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada ceļiem. Analizēti pēdējos četros gados reģistrētie ceļu satiksmes negadījumi. Ņemot vērā šo informāciju, policija sagatavojusi priekšlikumu par četru stacionāro fotoradaru uzstādīšanu.
Uz A7 būs trīs
Trīs no tiem pieprasīti uz visintensīvākās transporta maģistrāles – ceļa A7. Iecavas novadā fotoradars vajadzīgs, iebraucot Iecavā no Rīgas puses. Vadītāji šeit nevēlas samazināt ātrumu, pārgalvīgi šķērso krustojumu ar ceļu uz Stelpi. Pēdējos četros gados šajā posmā reģistrēti 15 ceļu satiksmes negadījumi, bijuši bojā gājušie.
Vēl vienu radaru vēlams uzstādīt Codes pagastā, ceļa posmā pie pa-grieziena uz Ūdriem. Šeit ir apgrūtināta redzamība, vadītāji to ignorē, brauc pārgalvīgi, bieži tiek radītas bīstamas situācijas. Vēl viens radars varētu fiksēt transporta līdzekļu ātrumu, iebraucot Bauskā pa Kalna ielu posmā no Draudzības līdz Plūdoņa ielai. Šeit vadītāji visvairāk grēko, braucot no kalna ar krietni lielāku ātrumu, nekā atļauts.
«Nācies dzirdēt pārmetumus, ka pārāk bieži policijas ekipāža strādā Draudzības un Kalna ielas krustojumā. Taču šis ir ļoti bīstams krustojums. Ja te nebūtu policistu, vadītāji brauktu lielā ātrumā, radot apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem. Četros gados šajā posmā reģistrēti 33 ceļu satiksmes negadījumi. Statistika pierāda, ka te braucēju pārvietošanās ātrums ir jākontrolē,» skaidro A. Sidorčiks.
Vecumnieku centrā
Vēl vienu stacionāro fotoradaru policija vēlētos uz ceļa Ķekava–Skaistkalne. Transporta līdzekļu pārvietošanās ātruma kontrole nepieciešama Vecumnieku centrā. Šeit pagriezienā uz Bausku vadītājiem jābūt uzmanīgiem, nav pieļaujama ātruma pārsniegšana. Diemžēl realitāte ir citāda, šajā krustojumā nereti reģistrēti negadījumi. Tuvumā ir skolas, turpat kultūras nams, ir intensīva gājēju kustība. Te nepieciešama braucēju kontrole. Pagaidām nav zināms, kad stacionāros fotoradarus policistu ieteiktajās vietās uzstādīs.
CSDD secinājusi, ka laikā, kopš Latvijā pārtraukta stacionāro fotoradaru darbība, ceļu satiksmes drošība pasliktinājusies. 2012. gadā, kad darbojās radari, no aprīļa līdz septembrim negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājās par 3,6 procentiem salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2011. gadā, kad stacionāro radaru nebija. 2013. gadā negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājās par 5,3 procentiem.
UZZIŅAI
Fotoradari ir ierīces, kuras Valsts policija izvieto ceļu malās, lai tie automātiski fiksētu autobraucēju pārkāpumus. Pirmie četri fotoradari Latvijā uzstādīti 2008. gadā. 2011. gadā parakstīts līgums, ka Latvijā tiks uzturēti un darbosies 160 fotoradari. 2012. gadā fotoradari no Latvijas ceļiem pazuda, jo atbildīgajam uzņēmumam bija finanšu problēmas.
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību atbilstīgi valdības uzdotajam, 2014. gadā izvēlētas pirmās 20 ātruma kontroles mērierīču atrašanās vietas uz valsts ceļiem un Rīgas ielām.
Salīdzinot ar pirmo radaru darbības posmu, tagad ierīču uzstādītājs negūst finanšu labumu no iekasēto sodu apjoma, tāpēc paredzams, ka satiksmes kontrole notiks objektīvāk un efektīvāk.
Avots: CSDD.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»