BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zorģos sarīko gleznošanas darbnīcu

Antra Ērgle

2014. gada 12. decembris 13:17

260
Zorģos sarīko gleznošanas darbnīcu

Iecavas novada Zorģu bibliotēkā otrdienas, 9.decembra, vakarā notika pirmā gleznošanas darbnīca, kuru vadīja amatieru māksliniece Dagnija Lauva.

Roku gleznošanā ar eļļas krāsām uz audekla iemēģināja sešas dāmas. Lasītavā bija salikti molberti, ko aizdeva Mūzikas un mākslas skolas pedagoģes. D. Lauva izveidoja kluso dabu jeb tā dēvēto uzstādījumu – trīs dzeltenas gerberas zaļimelnā vāzē, divi dzelteni citroni uz ķirškrāsas fona, spilgti izgaismoti no vienas puses.

Fona uzklāšana, formu iezīmēšana, krāsu, gaismas un ēnu spēļu atainošana iesācējām māksliniecēm aizņēma vairāk nekā četras stundas, taču viņas bija ļoti apmierinātas. Dagnija katrai ierādīja bildes tapšanas nianses, iesakot ne tikai otu un toņu izmantojumu, bet arī veidu, kā radīt gaismas atspīdumu attēlojumu, vietām notīrot uzklāto krāsu, kā iezīmēt ēnas.

Māksliniece uzsver: «Nevienam neko neuzspiežu, jo katrs krāsas un gaismu spēles uztver citādi. Šie darbi izskatās tā īsti nepabeigti, taču tādi arī īstu mākslinieku šedevri. Tas piešķir īpatno rokrakstu un infividualitāti.»

Dalībnieces gleznoja pirmo reizi. Anita Latviete atzina, ka viņai nepatīk krāsu un terpentīna aromāts, tomēr smejot piebilda – «es tik mālēju!». Diānai Upelniecei gleznas veidošana likās sarežģīta, taču aizraujoša. Bibliotekāre Aina Ezergaile teic, ka gleznošana nomierina, ļauj iedziļināties sevī.

Dzintra Pastare atklāj: «Gleznojot pazūdu laikā. Tā ir lietderīga meditācija, kas uzlabo garastāvokli un veselību.» Līga Stūre izbaudījusi patīkamo procesu, kaut arī esot pārsteigta, ka citroni sanākuši tik oranži.

Dagnija piebilst, ka mākslā «nekas nav nepareizi», svarīgs ir katrs gleznas radītāja paņēmiens: «Nereti, kamēr zīmē, krūze ar slaido kaklu pārvēršas par baļļu, jo pielabojot tā pampst lielāka. Taču tas viss ir vajadzīgs.» Viņa uzslavēja iesācējas par elegantu triepienu vai veiksmīgu krāsas un ēnas saspēli.

Tagad gleznas vēl apskatāmas bibliotēkā, bet pēc tam ieņems savu vietu katras mākslinieces mājās. Kā sola A. Ezergaile, gleznošanas darbnīcas pēc kopējas vēlmes turpmāk iecerēts rīkot regulāri. Dalībnieces ieteic tās rīkot brīvdienās, lai procesam varētu atvēlēt pietiekami daudz laika.