Peldētājiem ūdens kvalitāte būs jānosaka pašiem

2010. gada 15. jūnijs 16:25

671

Peldētājiem ūdens kvalitāte būs jānosaka pašiem

Latvijā atrodas tikai 1,3% Eiropas Savienības (ES) peldvietu, taču mūsējās ir tīrāko vidū. Speciālisti ūdens kvalitāti daudzās iekšzemes peldvietās pat dēvē par izcilu. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ Latvijā šogad ūdens kvalitātes monitorings tiks veikts ievērojami mazākā apjomā kā iepriekš, pat mazāk kā 50 peldvietās. Tādēļ turpmāk to, vai peldvietā peldēties ir droši, būs jānosaka peldētājam pašam.Piemērām, Daugavas pludmalēs Pierīgā ik gadu vairākkārt peldsezonas laikā tika konstatēts fekālais piesārņojums un peldvietas rotāja brīdinājumi „Peldēties aizliegts!", jo uzturēšanās ūdenī draudēja ar saindēšanos. Šajās pludmalē ūdens kvalitātes pārbaudes valsts vairs nenodrošinās. Tāpat kā aptuveni 230 citās, kurās iepriekš pārbaudes veica „Sabiedrības Veselības aģentūra". Pēc tās likvidēšanas „Veselības inspekcija" pārbauda vien aptuveni 50 peldvietu ūdens kvalitāti Latvijā. Pērn 96% ES valstu piekrastes peldvietu un 90% upju un ezeru peldvietu atbilda obligātajiem standartiem, teikts Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Vides aģentūras sagatavotajā ikgadējā ziņojumā par peldūdeņiem. Tomēr EK izplatījusi informāciju, ka veselības nolūkā peldētājiem būtu jāizvairās no 500 pludmalēm, ezeriem un upēm Eiropā. Šādi dati iegūti pēc aptuveni 20 000 Eiropas peldvietu pārbaudes. Latvijā monitorings veikts 274 peldvietās. Visvairāk peldvietu, kurās peldēt nav ieteicams, atrodas Francijā, Dānijā un Itālijā, vismazāk - Spānijā, Lielbritānijā un Beļģijā. Arī mūsu valsts ir pozitīvs piemērs Eiropā. Vides izglītības fonda ekosertifikācijas programmu vadītājs Jānis Ulme portālam esmaja.lv atklāja, ka Latvijā tikai četras no monitoringā ietvertajām peldvietām nav ieteicams peldēties. „Reti kurai valstij mēdz būt ļoti labi rādītāji - pat „pa nullēm" iekšzemes ūdeņos - tas ir retums, jo dažviet mūsu ūdeņi ir izcili tīri. Arī kopumā peldūdeņu kvalitāte Latvijā ir laba. Tāpat labu efektu devuši infrastruktūras uzlabojumi daudzās peldvietās. Turklāt parasti piesārņojumu, kas rodas peldvietās, izraisījusi cilvēku darbība," norādīja J. Ulme. „Turpmāk situācija būs bēdīgāka, jo šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem peldvietu skaits, kurās notiek regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes, vairākkārt sarucis. Par ūdens kvalitāti šobrīd atbild Veselības inspekcija, taču kā iemeslu, bet varbūt aizbildinājumu, minot ekonomisko krīzi, analīzes par valsts līdzekļiem vairs netiek veiktas pietiekamā apjomā." Speciālists norāda, ka līdz ar plašāka peldūdeņu kvalitātes monitoringa pārtraukšanu, iedzīvotājiem tiek liegta iespēja būt informētiem par ūdens tīrību peldvietās. „Es uzskatu, ka valsts nedrīkst tik ļoti samazināt peldvietu skaitu, kur notiek pārbaudes," sašutis ir J. Ulme. „Bēdīgā situācija noteikti atspoguļosies EK ziņojumā par 2010. gadu," viņš piebilda. „Ja regulāri veic peldūdeņu analīzes, piesārņojuma gadījumā ir iespējams pieņemt attiecīgos mērus vai pat reaģēt politiskā līmenī, ja tas nepieciešams. Peldvietas apdraud zilaļģu toksiskums, daudz peldvietu atrodas blakus atdzīvotām vietām, kur ūdens kvalitāti ietekmē notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un saimnieciskā darbība. Ja iepriekš piesārņojumu varēja konstatēt, to novēršot vai vismaz informējot iedzīvotājus, tad tagad tas ir uz pašu iedzīvotāju atbildību, jo piesārņojums var tikt pamanīts tikai tad, kad parādīsies sekas no saindēšanās vai saslimšanas," stāsta J. Ulme. Baltijas jūrā kopumā pieaugot nestabilitāte ūdens kvalitātes rādītājos, bet Latviju tas skarot mazāk kā valstis ar salu arhipelāgiem, piemēram, Zviedriju vai Somiju, jo notiek aļģu ziedēšana un ir traucēta skābekļa apmaiņa klimatu izmaiņu ietekmē. Arī šogad labākās Latvijas peldvietas, kur ir ne vien tīrs ūdens, bet arī sakārtota vide, apsaimniekošana un drošība, pacels Zilo karogu. Tas notiks Ventspils pilsētas peldvietā, Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietās, Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera peldvietā un peldvietā „Stropu vilnis", kempinga „Abragciems" peldvietā Engures novadā, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvietā un Liepājas pilsētas peldvietās „Dienvidrietumu pludmale" un „Pludmale pie stadiona". Savukārt Liepājas jahtu centrs un jahtu piestātne „Pāvilosta Marina" ir vienīgās Latvijas jahtu ostas, kas varēs lepoties ar Zilo karogu. Pirms 12 gadiem Ventspils pludmale bija pirmā starp Baltijas valstīm, kurai tika piešķirtas tiesības pacelt Zilo karogu - simbolu vides tīrības sertifikāta iegūšanai. Zilo karogu kustība iestājas par tīras un sakoptas vides uzturēšanu pludmales zonās, kur ir jābūt ievērotiem 29 kritērijiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Peldētājiem ūdens kvalitāte būs jānosaka pašiem

Kategorijas