Pilsētas turības liecinieki

2014. gada 8. decembris 00:00

308

Viduslaikos un jaunajos laikos jebkurā pilsētā visi viena amata pratēji bija apvienoti amatnieku cunftē. Tās bija sava veida amatnieku biedrības, kurās bija jāiestājas jebkuram amatniekam, lai drīkstētu strādāt savā arodā. Līdz mūsdienām ir saglabājušās liecības par sešu cunftu darbību Bauskā – par zeltkaļu, skroderu, kalēju, virpotāju, bārddziņu un kurpnieku cunftes darbību. Droši vien amata brālību bijis vēl vairāk, jo zināms, ka pilsētas amatnieki darbojušies 26 amatniecības nozarēs.

Galvenais materiāls – sudrabs
Visplašākās ziņas ir par Bauskas zeltkaļu cunfti, kas darbojās, ievērojot Kurzemes hercoga apstiprinātos cunftes darbības noteikumus – šrāgas, ko 1638. gada 2. janvārī Emburgā pēc Bauskas zeltkaļu Heinriha Timmes, Bertrama Hildebranta, Hansa Garinga un Berenta Bojensa lūguma apstiprināja Kurzemes hercogs Frīdrihs. Zeltkaļi Bauskā darbojušies arī pirms tam, jo par pirmo zināmo Bauskas zeltkali tiek uzskatīts Hinrihs Unavs, kurš 1555. gadā bijis meistars Rīgā, bet 1567. gadā par zeltkaļa amata meistaru strādājis Jelgavā un Bauskā.

Bauskas zeltkaļu cunftes šrāgas bija veidotas pēc Jelgavas zeltkaļu šrāgu parauga. Vienīgi meistaru skaits Bauskā bija noteikts mazāks – cunftē bija jābūt četriem meistariem. Hercogam bija tiesības iekļaut amatā vēl vienu zeltkali pēc saviem ieskatiem. Tāds bijis Kristians Heinekens, kuram 1687. gadā hercogs Frīdrihs Kazimirs atļāva Bauskā nodarboties ar zeltkaļa amatu un noliedza zeltkaļu cunftei pret to iebilst.

Bauskas zeltkaļu cunftes zīme bija lauva ar paceltu priekšķepu, katram meistaram bija savs zīmogs, ko iestrādāja gatavajā darinājumā. Kaut arī amata nosaukums bija saistīts ar zelta izmantošanu, zeltkaļi parasti par savu darbu galveno materiālu izraudzījās sudrabu. Visbiežāk gatavotie priekšmeti bija kristāmtrauki, vīna kausi u. c. baznīcas kulta piederumi, svečturi, dažādu izmēru saktas, gredzeni un rotaslietas, kā arī kannas un reprezentācijas vajadzībām gatavoti kausi – «amatu kausi» jeb cunftes pokāli ar tajos iestrādātām medaļām. Vairāki Bauskas zeltkaļu darinājumi atrodas Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā, kā arī muzejos Jelgavā, Rīgā un Bauskā.

Uzplaukums 17. gadsimtā
Zeltkaļu cunftes pastāvēšana Bauskā liecināja par turību un pilsētas nozīmi Kurzemes hercogistē. 17. gadsimtā šādas amatnieku biedrības hercogistē bija vēl tikai Kuldīgā un Jelgavā, kur bija vislielākā zeltkaļu cunfte.

Uzplaukums Bauskā bija 17. gadsimtā – pilsēta paplašinājās un attīstījās, pieauga iedzīvotāju skaits, palielinājās pilsoņu turība. Bauska kļuva par nozīmīgu pilsētu hercogistē. 17. gadsimtu var dēvēt par «zelta laikmetu». 18. gadsimtā lielus postījumus pilsētai nodarīja Ziemeļu karš. Tika uzspridzināta pils, ievazātajā mēra epidēmijā bojā gāja daudz pilsētnieku, nomira gandrīz visi Bauskas zeltkaļi. Vienīgais izdzīvojušais Kristofers Kelzings pārcēlās uz Jelgavu un tikai mūža nogalē atgriezās Bauskā, kur 1732. gadā nomira. Viņa gatavotais kauss un oblāšu kārbiņa līdz Otrajam pasaules karam bija Bauskas luterāņu baznīcas kulta priekšmetu vidū.

Zeltkaļu amats Bauskā pastāvēja arī 18. un 19. gadsimtā, taču pilsētā tad vairs vienlaikus nestrādāja vairāk par vienu vai diviem meistariem. 19. gadsimta vidū tapušajos dokumentos lasāms, ka Bauskā šajā laikā strādājis tikai viens zeltkalis, Liepājā bija uzskaitīti četri, Aizputē un Jelgavā – pat attiecīgi seši un septiņi zeltkaļi.

Amata pratēju dzimtas
Apzinot Bauskas zeltkaļus un izpētot viņu veikumu, var pamanīt atsevišķas zeltkaļu dzimtas. Ar šo amatu Bauskā 17. gadsimtā nodarbojās Hildebranti – tēvs Bertrams un dēls Oto, kā arī Heinrihs Timme Vecākais (tēvs) un Heinrihs Timme Jaunākais (dēls). 18. gs. otrajā pusē ar zeltkaļa amatu Bauskā nodarbojās Fridrihs Hermans Jakobi (autors Bauskas drēbnieku cunftes kausam) un viņa dēls Joahims Reinholds Jakobi. Tomēr visplašākā šādā skatījumā bija Bauskas zeltkaļu Bušu dzimta. Hermanis Ditrihs Bušs par zeltkali Bauskā strādāja 18. gs. vidū un otrajā pusē. Viņa dēls Karls Bušs, kurš amatu bija mācījies vairākās pilsētās pie dažādiem meistariem, arī pie sava tēva, Bauskas zeltkaļu cunftē par meistaru uzņemts 1784. gadā, bet viņa dēls Johans Vilhelms Bušs zeltkaļa amatā Bauskā strādāja 19. gs. sākumā.

Kaut arī Bauskā bija vairākas zeltkaļu dzimtas, amata prasmi mantojumā tik vienkārši nevarēja iegūt. Cunftes šrāgas paredzēja, ka zeltkaļa amats bija jāapgūst trīs gadus. Zellim, kurš mācījās amatu, bija jāstrādā pie viena vai pat diviem meistariem. Pēc noteiktā mācību termiņa vērtēšanai kā meistarstiķis bija jāiesniedz trīs priekšmeti – vienkāršs sudraba dzeramtrauks, zelta gredzens ar caurspīdīgu akmeni un zīmoga spiedogs. To gatavošanai bija atvēlēti seši mēneši. Ja cunftes eltermanis jeb vecākais zeļļa meistarstiķi uzskatīja par nekvalitatīvu, zellis varēja atkārtot mēģinājumu pēc pusgada. Ja meistarstiķi atzina par pietiekami kvalitatīvu, zellis ieguva amata meistara tiesības un viņu uzņēma cunftē.

Darbojas pārvaldē
Bauskas zeltkaļi dažādos laikos bijuši pilsētas rātskungi – Karls Bušs un viņa dēls Joohans Vilhelms Bušs. Bērents Bojenss, kura gatavotās vairākas sudraba saktas atrodas Latvijas vēstures muzejā Rīgā un muzejā Jelgavā, no 1674. līdz 1684. gadam bija Bauskas birģermeistars. Par Bērentu Bojensu ir zināms arī tas, ka viņš pratis latviešu valodu. Bauskas zeltkalis Johans Georgs Rihters 18. gs. vidū bija ievērojams ar to, ka kļuva par hercoga monētu kaltuves meistaru.

Bez jau minētajiem Bauskas zeltkaļiem Latvijas mākslas vēstures pētnieki ir apzinājuši vēl gandrīz divus desmitus meistaru, kas dažādos laikos strādājuši mūsu pilsētā un radījuši kulta sudraba priekšmetus ne tikai Bauskas luterāņu baznīcas vajadzībām, bet arī Valles, Mežotnes un Bārbeles baznīcām.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Bauskas pilsoņu sarakstos zelta un sudraba lietu meistaru un tirgotāju vidū minēta vienīgā šī aroda pārstāve sieviete Fanija Šmite un arī ebrejs Aisiks Aronovičs. Daži zeltkaļi strādājuši muižās. Lieliecavas muižā 17. gs. darbojies zeltkalis Martins Brants, bet 19. gs. pirmajā pusē un vidū zeltkalis Karls Hendelis strādāja Mežotnes un Rundāles muižā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pilsētas turības liecinieki

Kategorijas