Pātaga vai burkāniņš

2014. gada 5. decembris 00:00

40 gadi aprit baušķeniecei Diānai Siliņai.

Skolotāja Diāna un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Bauskas iecirkņa prāvests Aivars Siliņi abi šogad sasnieguši 40 gadu vecumu. Aivaram jubileja bija 18. jūlijā, Diānu sveica adventes pirmajā svētdienā 30. novembrī.

Studenta Mārtiņa, pamatskolnieces Katrīnas un bērnudārza audzēkņa Krišjāņa mamma, maģistrantūras studente, Bauskas 2. vidusskolas mūzikas un kulturoloģijas pasniedzēja, trīs skolas koru diriģente, luterāņu draudzes ērģelniece un ansambļa vadītāja, Bauskas mūzikas skolā izveidojusi vecāku biedrību. Diāna vēl piebilst: «Dziedu jauktajā korī «Mežotne», izbaudu ļaušanos diriģentes Mārītes Jonkus žestam un autoritātei. Viņas profesionalitāti ļoti cienu.»

«Savos gados un vietā jūtos labi. Esmu atradusi īsto «vagu», iemācījusies tikt galā ar pienākumiem, kurus lielākoties pati esmu izvēlējusies vai radījusi. To sev atgādinu, kad darbu šķiet drusku par daudz,» atklāj jubilāre.

Ģimenes lielākais prieks ir bēr-ni – veseli, gudri talantīgi. «Tā ir bagātība, ko pelnīdams nevar sapelnīt, tā ir dāvana. Katrīna apgūst vijoles spēli, Mārtiņam dotības eksaktajās zinībās,» lepojas māmiņa.

Siliņu ģimenes bērni izauguši baznīcā. Kopš pirmajām dzīvības dienām viņi ir piedalījušies dievkalpojumos, draudzes pasākumos kopā ar vecākiem. «Aukli neesam meklējuši, un no bērnu puses nav bijis iebildumu. Viņi jūtas piederīgi draudzei, tur vienmēr ir Mārtiņa un Katrīnas krustmāte Velta Upīte, citi cilvēki, kuri mūsu bērnus pazīst kopš mazotnes. Reizēm ir bijis jautājums, vai ziemas aukstumā viņi varētu pēc dievkalpojuma Bauskā nebraukt līdzi uz nākamo Rundāles novada Bērstelē. Taču tur vienmēr apciemojam vecmāmiņu, un tā viss atrisinās,» stāsta jubilāre.

Diānai īsti nav bijis, no kā mācīties sadzīves gudrības, jo viņas mamma 39 gadu vecumā pēkšņi nomira. «Kopš janvāra ar katru dienu kļūstu vecāka par viņu. Mammu zaudējot, bēdas bija milzīgas. Mācījos 11. klasē, māsa Marika – devītajā, mūs pie sevis paņēma tētis, kurš dzīvoja atsevišķi. Varbūt tāpēc man agri gribējās savu ģimeni, mājas. Ar Aivaru apprecējāmies studējot, kad man bija 19, viņam – 20 gadu. Oktobrī apritēja mūsu laulības 20. gadskārta,» atklāj Diāna.

Siliņu vecāki bērnus audzina intuitīvi un ļoti mierīgi, cenšoties saprast, «uz kādiem burkāniem vai pātagām» katrs reaģē, lai panāktu vēlamo. Tētis ir stingrāks, mamma – maigāka. «Ar bērniem ļoti daudz runājos, saku – kā jūtos, kas satrauc, par ko domāju. Stāstu par savu mammu, tēti, kuri nu jau abi aizsaulē, attiecībām ar māsu bērnībā. Ar Mārtiņu mums ir bijušas bezgalīgas sarunas pēc skolas, Katrīna ar mani padzer tēju un aprunājas. Krišjānis rāpjas klēpī, un tas ir ļoti mīļi,» saka Diāna. Gadiem ejot, viņa sevī pamana gan tēta, gan mammas rakstura īpašības – galvenokārt neizmērojamu pacietību un mīlestību.

Siliņu ģimenes galvenā ēdienreize ir vakariņas, kad visi ir kopā. Vīra «gastronomiskās vīzijas» un gatavotās maltītes mēdz būt neikdienišķas. Diāna slavē Aivara māku un atklāj – kad ēdiens nāk gatavs, vienmēr aicinot vīru: «Nāc, uztaisi garšu!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pātaga vai burkāniņš

Kategorijas