Ienāc uz tēju «Pūralādē»!

2014. gada 5. decembris 00:00

749

Atļauja ienākt mākslinieka darbnīcā, kur slejas molberts ar pusgatavu gleznu, smaržo krāsa, visriņķī ir otas un trauciņi, pie sienas saslieti gatavie darbi, valda gaisma un apmeklētāju ignorē dievišķās iedvesmas aizrautais radītājs... Tā ir reta un daudzu kārota iespēja. Iecavā tāda tagad ir katram, ja vien salons «Pūralāde» Rīgas ielā ir atvērts.

Skola kursos
Salona saimnieki ir mākslinieki Dagnija Lauva un Andris Grudauskis, praktisku profesiju pārstāvji, kam gleznošana vienmēr bijusi lielākās sirds alkas. Tās tagad piepildītas, izmācoties dažādos kursos un atverot savu darbnīcu Iecavas centrā.

Dagnija ir dzimusi iecavniece, padomju laikā pēc mātes ieteikuma izmācījusies par veterinārārsti un godīgi nostrādājusi šajā profesijā vairāk nekā 20 gadu. Iecavā sarīkotie floristu, ādas apstrādes un citu praktisku iemaņu kursi likuši Dagnijai beidzot saņemties un ķerties pie tā, kas pievilcis kopš bērnības. Viņa joprojām apmeklē gleznošanas kursus Bauskas salonā «Meistars Gothards», piedalās plenēros un darbojas biedrībā. Nākamais sapnis ir veidot tērpu vai telpu dizainu.

Andris nāk no Dobeles puses. Pēc neatkarības atjaunošanas atguvis senču zemi, ko apstrādājot un darot kokamatnieka darbus, kopīgi ar agrā jaunībā apņemto sievu izaudzinājis septiņus bērnus. «Tagad pienākums izpildīts, sētas atslēgas nodotas vecākajam dēlam, un varu darīt to, ko vēlos, turklāt ar to nopelnot iztiku,» gandarīts vingrais vīrs. Neesot klāt, grūti iedomāties, cik viegli ota spēcīgajos zemnieka pirkstos precīziem vēzieniem veido uz audekla portretu vai zirga siluetu. Mākslinieka iemaņas Andris apguvis, kopš padomju armijā jūrnieku dienesta vietā Kronštatē rosījies noformēšanas darbnīcā, mācījies Tautas augstskolā Maskavā.

Dvēseles radinieki
Dagnija un Andris satikušies pusmūžā un sapratuši – ir dvēseles radinieki. Tagad viņi ir kopā gan mājās, gan pašu salonā, un nekad nav garlaicīgi, jo abiem kopīgas intereses, radošas sarunas, idejām top izpildes plāni. Pāri ieskauj siltas labestības un dzirkstoša radošuma loks, kurā var sildīties kā pie kamīna.

Ieskatu gleznas tapšanā mākslinieki piedāvā katram interesentam. Salonā līdzās veikalam «Ciku cakas» saimnieki veido Iecavas novada radošo cilvēku un viņu domubiedru satikšanās vietu. «Katrs var ienākt darbnīcā, ja esam uz vietas, iedzert tēju, pavērot, kā strādājam,» saka Dagnija. Viņa būs dzēriena gatavotāja un sarunas risinātāja, ja ciemiņš vēlēsies ne tikai klusi skatīties, jo Andris, reiz iegājis radošajā procesā, nav no tā viegli izraujams.

«Mums ir ērts dīvāns, koka galdu var izvilkt pa visu telpu,» rāda māksliniece, «daži draugi vakarā var ienākt uz kopīgu dzejas lasīšanu un vīna baudīšanu.» Radošiem cilvēkiem gan strikta darba laika nav – kad jāpabeidz gleznas, viņi strādā pāris naktis no vietas, bet citkārt salons var būt slēgts līdz dienas vidum.

Praktiskā puse
Sākotnēji iecerētais nosaukums bijis «Ienāc uz tēju!», taču tad telpu piepildījusi 19. gadsimta pūralāde bez nevienas naglas, par atradumu antikvariātā palepojas Dagnija. Tā devusi vārdu darbnīcai, glabājot gatavos darbus, kas gan mainās tikpat strauji kā pie sienām izliktie.

Andrim netrūkst pasūtinājumu no jubilāru vai jaunlaulāto apsveicējiem, jo viņam padodas ainavas un portreti. Īpaša ir prasme gleznot cēlus dzīvniekus – zirgus, briežus, stirnas. Meža zvēri sevišķi iecienīti mednieku draugu vidū. Dagnija ir asociāciju gleznotāja un «puķu meitene». Līdzās tulpju vāzei «Sievietes pasaule» ar augstpapēžu kurpēm, boa un smalku somiņu, pretī – zeltaini ēnota «Vientulība» ar dejotāju un šampanieša burbulīšiem. Abu darbi par augstāku cenu nekā profesionāļu gleznas izsolīti labdarības pasākumā, viņu veikumu iecienījuši Auces cilvēki, kur Iecavas mākslinieku izstādes kļūst par tradīciju.

Uzslavē citus
Provinces uzpūtīgākie lietpratēji teiks – šī nav īsta māksla, tikai amatierisms. Taču vairākums cilvēku, arī maksātāji par bildēm, galu galā uz gleznām skatās ar attieksmi – vai es šo gribētu ik dienu redzēt savā viesistabā, guļamistabā, virtuvē, pirtī, vannas istabā... Andris smejas, ka mākslā tagad ir labi laiki amatieriem – nav nekādu robežu, pamēģināt roku, ķēpājoties pat ar kredītkartēm un dakšām, droši var katrs. Gleznošana vairs nav vienīgi akadēmiju beigušo privilēģija, un Iecavas māksliniekiem prieks, ka desmitiem viņu darbu priecē citus.

«Man svarīgi, lai darbi iet pie cilvēkiem,» saka Dagnija, «tāpēc vēlos, lai pieaugušie, jaunieši, bērni nāk un izjūt mākslinieku darbnīcas atmosfēru, lai saprot tās noskaņu un vērtību. Varbūt – lai atskārst, ka nevēlas ko līdzīgu savā ikdienā, un atrod īsto profesiju.»

Dagnija un Andris ir iecienīti zīmēšanas darbnīcu vadītāji Iecavas novada sarīkojumos. Ģimenes dienā parkā pie viņu galda valdīja tāda burzma, ka bija grūti ko nofotografēt. Dagnija vadījusi darbnīcu Zorģu bibliotēkas bērnu radošo dienu dalībniekiem, tagad ļaus iemēģināt roku pieaugušajiem.

Gatavi kādu skolot viņi nav, jo trūkstot akadēmiskās izglītības. Taču palīdzēt ar praktisku padomu abi ir ar mieru, jo radošas izpausmes uzskata par ikdienā vajadzīgām. Dagnija uzslavē biedrības «RaDam» oriģinālos projektus, kuros dalībnieces ir viņas kolēģes nodarbībās Bauskā. Lai papildinātu iecavnieku iespējas baudīt radošu, labvēlīgu noskaņu, mākslinieki atver savas darbnīcas durvis katram, kurš vēlas tajā ielūkoties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ienāc uz tēju «Pūralādē»!

Kategorijas