BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Īpašā koncertā Bauskas pilī atkārtos Kurzemes hercoga Vilhelma skatītu «Planētu parādi»

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2014. gada 3. decembris 17:06

247
Īpašā koncertā Bauskas pilī atkārtos Kurzemes hercoga Vilhelma skatītu «Planētu parādi»

Sestdien, 6.decembrī, Bauskas pilī notiks neparasts koncerts, kurā seno deju grupa «Galms» senās mūzikas ansambļa «Ludus» pavadījumā atainos planētu-dievu parādi, kādu 17.gadsimtā Drēzdenes pils pagalmā Vācijā vērojis Kurzemes hercogs Vilhelms, portālu informēja Bauskas pils seno deju grupas «Galms» vadītāja Ilona Ozola.

Viņa atzīmēja, ka šis ir pirmais iestudējums, kas veidots sadarbībā ar «Ludus» mūziķiem. «Koncerta apmeklētāji būs pirmie, kuri varēs baudīt iestudējuma pirmizrādi, ko esam gatavojuši gandrīz gada garumā, apgūstot līdz tam neierastus, visai komplicētus seno deju rakstus un izzinot daudz jauna par renesanses laika deju un ceremoniju kultūru,» stāsta I. Ozola.

Seno deju grupas vadītāja atklāja, ka renesanses laikmetā, cerot uz zvaigžņu labvēlību, planētas un dievības tika aicinātas valdnieka namam nozīmīgos gadījumos – augstmaņu laulību, mantinieka piedzimšanas vai kristību ceremonijās. Kurzemes hercogs Vilhelms 1613. gadā Drēzdenes pils pagalmā nolūkojās līdzīgā procesijā, kas bija sarīkota par godu viņa brālēna dēla kristībām. Alegoriskajā gājienā uz mākslinieciski izveidotiem, grezni iztapsētiem ratiem – lafetēm – izvietojās tolaik zināmās planētu dievu personifikācijas: Saturns, Luna jeb Mēness, Merkurs, Venēra, Saule, Marss, Jupiters un laika alegorija Tempuss ar tiem raksturīgiem atribūtiem, kas simbolizēja dievību īpašības. Planētu gājiens iemūžināts milzīgā Drēzdenes galma gleznotāja Daniela Bretšneidera (1550–1623) gleznā, kas līdz mūsu dienām glabājas Vācijas pilsētā.

Tās pašas dievības līdz ar Fortūnu, Dafni, Amoru minētas jau 15. gadsimtā pierakstītajos deju aprakstos, kuru autori iedvesmojušies no leģendām par mītiskajiem tēliem un planētu kustību Visumā, akcentējot to simbolisko nozīmi.

Seno dievu ārējais veidols un tiem raksturīgie atribūti redzami renesanses mākslinieku gravīrās, pēc kurām īpaši šim koncertam gatavotas dejotāju maskas, zižļi un citi rekvizīti. Stundu pirms un pēc koncerta apmeklētāji varēs vērot mākslas darbu videoprezentāciju.

Koncerts tapis ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Dejos Ilona Ozola, Taiga Skane, Vineta Skalberga, Ligita Asare, Santa Elizabete Šulce, Biruta Šulce, Ilze Tijone, Ieva Bronko-Pastore, Zeltīte Frīdmane un Jānis Kārkliņš. Muzikālo pavadījumu sniegs Māra Birziņa – baroka vijole, fidelis, Dagnija Tuča – blokflautas, Lauma Liepiņa – soprāna viola da gamba, Sergejs Sjomins – renesanses lauta, Romāns Trautmans – basa viola da gamba, sitamie instrumenti. Rekvizītus veidojusi Tija Bušmane un citi mākslinieki.

Lai nodrošinātu koncerta apmeklētājiem optimālu redzamību, Bauskas pils zālē šoreiz tiks samazināts skatītāju vietu skaits, taču sestdien paredzēti divi koncerti – pulksten 15 un 17.

Kategorijas

Kategorijas