Draud ar bankrotiem

2014. gada 3. decembris 00:00

649

Mūsu novadu graudu audzētāji atzīst, ka šīs sezonas ziemāju izsalšana un pārsēšana liek samazināt tēriņus, taču saimniecības slēgt negrasās, vien noliekot sēklu krājumu nebaltai dienai.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) paudusi bažas par tuvāko nākotni graudu nozarē, jo ziemāju izsalšana, lauku pārsēšana ar augstākām izmaksām un šī rudens graudu cenas pasaulē apdraudot saimniecību eksistenci.

Nevar būt par daudz
Augsto izmaksu dēļ daudzām saimniecībām draudot bankroti, un situāciju līdz šim risinot kooperatīvi, kuri kreditē zemniekus. Valdības pārstāvji norādījuši, ka graudkopji nevar cerēt uz papildu valsts atbalstu tiešā veidā. Zemniekiem ieteikts apdrošināt sējumus, kur pusi polises maksas ar zināmiem nosacījumiem var saņemt kā subsīdiju.

Kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža uzsver, ka Zemgale ir īpaši sarežģītā situācijā, jo te tik plaša ziemāju izsalšana nav iepriekš pieredzēta: «Vasarāji ir mazāk ražīgi, novākšana lietus laikā sadārdzināja kaltēšanas izmaksas un ietekmēja graudu kvalitāti. Visā pārējā pasaulē ir rekordražas un graudu cenas biržā ir būtiski kritušās. Šobrīd «Latraps» vēl kreditē savus zemniekus, bet mēs nevaram to darīt ilgstoši.»

Bauskas novada saimniecības SIA «Ceraukstīte» vadītājs Ainārs Jasūns «Bauskas Dzīvei» teic: «Zaudējumi ir. Prasībām pievienojos un, ja naudu dos, to pilnībā atbalstu. Naudas nekad nav par daudz. Ja jautājat, vai varu iztikt, jāteic – varu. Lielākās saimniecības, kas dzīvo nākotnei, noteikti nebankrotēs, jo tām ir rezerves. Tiem, kas dzīvo no rokas mutē, var būt grūti, bet nedomāju, ka būs masveida bankroti.»

Pietur sēklu
A. Jasūns vērtē, ka zemnieku zaudējumi rada ķēdes reakciju: «Ja zemniekiem naudas mazāk, viņi mazāk pērk. Zemnieki dzīvo tepat uz vietas, viņu samaksātais pievienotās vērtības nodoklis paliek valstij. Ja zemnieks nopērk tehniku, materiālus vai produktus, valsts naudu atgūst. Ja mums nāksies savilkt jostu, arī valsts saņems mazāk.»

Sējumu apdrošināšana A. Jasūnam līdz šim nav bijusi izdevīga. Viņš skaidro – lai iegādātos polisi ar 50% valsts atbalstu, «Ceraukstītei» šīs ražas graudi bija jāpārdod pirms divām nedēļām, kad cena biržā bija 149 eiro/t. Saimnieks izvēlējies nogaidīt un tagad nopelnīt vairāk, pārdodot graudus par 187 eiro/t. Šādi rezerves veidošana ir izdevīgāka nekā piedāvātā apdrošināšana.

«Naudas ir mazāk nekā citugad, nevar atļauties ar tādu vēzienu pirkt tehniku, rezervēti jāskatās uz fondiem, jāizvēlas prioritātes. Man pavasarī paveicās, ka nebiju pārdevis vasaras kviešus un varēju tos izmantot pārsēšanai. Tagad esmu atbēris sēklu ar prognozi, ka viss izsals, bet man būs, ko pārsēt. Domājams, ka pēc plaši zināmā sviestmaizes krišanas principa šoreiz tā nenotiks,» smejas lauksaimnieks.

Mīnusus nerādīs
Kāds Rundāles novada zemnieks, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka viņa saimniecībā papildu izmaksas 95% ziemāju pārsēšanai bijušas ap 200 eiro/ha, ieskaitot dārgas, sertificētas sēklas iegādi: «Pirku labu sēklu, lai būtu drošs par rezultātu. Kaimiņam nepaveicās – ar lēto Polijas sēklu vasarājiem bija maza raža, zemē ievazāta nepatīkama nezāle.»

Tomēr bankrotam saimnieks negatavojas, arī bilanci veidos tā, lai mīnusi nav redzami: «Vai banka man piešķirs kredītu pagarinājumu, ja uzrādīšu zaudējumus? Tikai paprasīs papildu ķīlu un ātrāku atmaksu! Ja bilance būs negatīva, nevaru cerēt uz Eiropas fondu naudu, bet man tā vajadzīga attīstībai. Viegli nebūs, bet arī šo laiku pārdzīvosim. Lauksaimniecība ir riskants bizness, varbūt nākamais gads būs bagāts.»

Grūti noteikt cietējus
Zemkopis norāda, ka mūsu pusē daža saimniecība šopavasar nevis iekritusi zaudējumos, bet nopelnījusi, jo sēklas krājumus varēja pārdot divas trīs reizes dārgāk. Viņaprāt, prasīt papildu atbalstu no valsts graudkopjiem būtu sarežģīti, jo ir grūti noteicams, kurš šogad vinnējis, kurš – zaudējis. Turklāt arī tiem, kuri apdrošinājuši sējumus, būtu pamats prasīt kompensāciju, jo maksa par polisi viņu tēriņus palielinājusi jau iepriekš.

LLKA iniciatīvu rundālietis vērtē kā atbildi citas nozares – piensaimnieku – uzstājīgajām prasībām pēc jaunām subsīdijām, piebilstot, ka pats kā «Latraps» biedrs nesen balsojis par miljona ieguldīšanu «Latvijas Piena» rūpnīcā, lai tās daļas paliktu nacionālo uzņēmēju rokās. Viņš atgādina, ka pēdējos divos gados piensaimniekiem pārdalīta cukurbiešu audzētājiem paredzētā kompensācijas subsīdija, bet laukkopji pret to nav protestējuši.

«Visas lauksaimniecības nozares ir vienādi riskantas, un katram jādomā par drošāku noieta tirgu savam biznesam, nevis jāmēģina kaut ko atņemt citam. Ja nevaram vienoties šādās lietās, arī valstī kopumā neies labi,» secina saimnieks.

UZZIŅAI

Graudaudzētāju bilance aizvadītajā sezonā

Pārtikas kviešu cenas no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada septembrim samazinājušās par 86,30 EUR/t jeb 36,6%.

Šogad septembrī biržā fiksēta zemākā pārtikas kviešu cena 149,5 EUR/t.

2012. gada septembrī pārtikas kviešu cena sasniedza 520 EUR/t.

Pērn rudenī pārtikas kvieši maksāja 180 Ls/t, gada laikā cenas kritums ir 40%.

Graudkopjiem cenas samazinājums, ziemāju pārsēšana, papildu kaltēšanas izmaksas slapjās ražas dēļ šogad radījušas 220 miljonu EUR zaudējumus.

Avots: LLKA.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Draud ar bankrotiem

Kategorijas