Jaunieši pārdzeras, grūtnieces iedzer

2014. gada 3. decembris 00:00

705

Eiropā satraukumu rada alkohola lietošanas sekas kā veselības nozarē, tā ekonomikā, un arī Latvijā sabiedrība alkoholu uztver kā ikdienišķu normu, brīdina lietpratēji.

Mūsu valstī ik dienu slimnīcās nonāk pacienti ar smagu alkohola intoksikāciju. Iedzīvotāji dzer un pārdzeras, uzskata Slimību un profilakses centra (SPKC) pārstāve Aija Pelne.

Izniekoti resursi
Pagājušajā nedēļā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ievesti bērni 11–15 gadu vecumā, kas saindējušies ar alkoholu, ziņo Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis. Portāls «Delfi» informē, ka slimnīcas mediķu aprūpē šogad 87. reizi nonācis kāds 40 gadus vecs vīrietis stiprā alkohola reibumā. Viņš ārstniecības iestādē «viesojas» teju katru trešo dienu.

Mediķis stāsta, ka ik dienas reanimācijā nonāk vismaz trīs pacienti, kam alkohola līmenis asinīs pārsniedz piecas promiles. Medicīniskās aprūpes izmaksas par intoksikāciju un izmeklējumiem var sasniegt pat 1000 eiro vienam cilvēkam. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti saņem ap pussimts izsaukumiem diennaktī, kas ir tieši vai netieši saistīti ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Nevērtējot indivīdu bezrūpīgo attieksmi pret veselību, izniekoti tiek slimnīcas resursi – piešķirtais finansējums un laiks, ko noslogotie mediķi varētu veltīt citiem pacientiem. «Mums, nodokļu maksātājiem, tas izmaksā gaužām daudz,» secina P. Apinis.

Bērniem jāsporto
LĀB par galvenajām problēmām alkohola aprites jomā Latvijā uzskata bērnu un jauniešu alkoholismu un nelegālā alkohola lietošanu. Statistikas dati liecina, ka 84 procenti skolēnu ir lietojuši alkoholu, turklāt pusaudžiem nesagādā grūtības to iegādāties. Aptuveni trešdaļa skolēnu ir lietojuši alkoholu vairāk nekā 40 reižu, kas jau var liecināt par alkoholismu, spriež mediķi. P. Apinis vērtē, ka desmitā daļa Latvijas jauniešu ir atkarīgi no alkohola.

Jaunieši sāk dzert vidēji 13 gadu vecumā. Baušķeniece Linda (vārds mainīts) pašlaik ir studente, bet skolas gadi un brīvdienu ballītes aizritēja Bauskā. Viņa stāsta, ka dzeršana pamatskolā kļuvusi par normu. Ar «zaļo pūķi» septītajā, astotajā un devītajā klasē iepazinušies ne tikai nepaklausīgākie zēni, bet arī priekšzīmīgās meitenes. «Pirmo reizi 13 gadu vecumā piedzēros no krāsainajiem kokteiļiem un sidra. Alkoholu nopirka mūsu vienaudzis, kurš vizuāli izskatījās nedaudz vecāks,» atminas jauniete. Beidzot vidusskolu, klasē bija tikai viens zēns, kurš alkoholu nelietoja. Pie šādas pārliecības turējies, jo ģimenē neviens to nav lietojis.

«Bērnus no dzeršanas nevar atradināt, nemainot sabiedrības kopējos paradumus. Neviens latviešu bērns alkoholu neražo pats. Viņi vienmēr alkoholu iegūst no pieaugušajiem,» uzskata P. Apinis. Dažkārt tie ir vecāki, kas savus krājumus neslēpj, citkārt – vieglprātīgā līdzcilvēku attieksme, pārdodot nepilngadīgajiem aizliegtas vielas vai pēc jauniešu lūguma tās nopērkot viņu vietā.

Ierobežot bērnu dzeršanu varētu ar pārmaiņām izglītības sistēmā, uzskata LĀB. Somijas pieredze rāda, ka ilgtermiņā jaunieši mazāk lieto alkoholu, ja skolās palielina sporta nodarbību skaitu. P. Apinis ierosina padziļināti pasniegt veselības mācību, jau mazākās klasēs pievēršot uzmanību veselīgam dzīvesveidam, sporta stundu skaitu palielināt līdz piecām nodarbībām nedēļā.

Policija neziņā
Otrs klupšanas akmens ir nelegālā alkohola tirgus, kas Latvijā patlaban aizņem piektdaļu no visa alkohola patēriņa. Ēnu ekonomikas pētnieks Valters Kaže skaidro: «Gadā tiek izlietoti pieci miljoni litru nereģistrēta alkohola jeb dienā – divas smagās «fūres», kas pilnas ar pudelēm.» Tas mediķiem rada bažas, jo nereti ar šo alkoholu uzņemts tiek metanols, etilēna glikols, izopropanols vai glikola ēteri, kas ir bīstamas indes.

Rietumeiropā šī problēma nav tik aktuāla kā Latvijā. No attīstītajām valstīm vienīgi Igaunijā situācija ir sliktāka – tirgu ir skāruši alkohola surogātprodukti, piemēram, par ikdienas preci ir kļuvuši no Krievijas nākuši losjoni ar alkoholu. Lietuvā iegādājami kosmētiskie spirti ar persiku garšu, kas pieejami arī bērniem un lētāki par divu litru sulas paku, atklāj V. Kaže.

«Puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur var iegādāties nelegālo alkoholu. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena «točka». Katrā ciemā atrodama «točka», par kuras esamību tikai ciema policists vienīgais neko nav dzirdējis,» secina P. Apinis.

Pārsniedz devas
Alkohola problēmas ir aktuālas visam Austrumeiropas blokam, stāsta Latvijas Narkologu asociācijas (LNA) vadītāja Astrīda Stirna. Gandrīz puse no visiem alkohola lietotājiem vecumā no 15 līdz 65 gadiem dzer pārmērīgi – regulāri lieto vismaz 60 gramus absolūtā alkohola, kas pielīdzināmi 200 gramiem degvīna.

Pēdējā mēneša laikā vairāk nekā trešdaļa jauniešu alkoholu dzēruši riskantā veidā, pārsniedzot ieteicamās devas. Salīdzinot pēdējo gadu rādītājus, alkoholu lietošanas modelī jauniešu vidū gan redzamas nelielas pozitīvas tendences, taču A. Pelne brīdina, ka tas skaidrojams ar jauno psihoaktīvo vielu straujo un plašo izplatību.

SPKC dati rādi, ka pērn grūtniecības laikā gandrīz piektdaļa sieviešu lietojušas alkoholu. No visiem cilvēka dzīves zaudētajiem gadiem piektdaļa pierakstāma alkoholam, uzsver veselības ministrs Guntis Belēvičs. Aprēķināts, ka valsts budžets iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves dēļ zaudē 80 miljonus eiro neiekasētos nodokļos.

Biežāk mirst vīrieši
A. Pelne stāsta, ka pagājušajā gadā no alkohola mira 770 cilvēku, lielākā daļa no tiem bija vīrieši. Alkohols veicina ap 200 dažādu slimību attīstīšanos, visbiežāk tās ir sirds un asinsvadu, kuņģa un gremošanas trakta slimības, alkohola reibumā gūtas traumas.

Gandrīz puse aknu cirozes slimnieku, kuriem ir augsts risks saslimt ar aknu vēzi, pirms tam ir lietojuši alkoholu, informē Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane. Slimībai raksturīga šķidruma uzkrāšanās ķermenī, asiņošana no zarnu trakta un dažādas infekcijas, skaidro mediķe.

Simtos gadījumu mērāmas autokatastrofas, slepkavības, noslīkšanas, pašnāvības un citas letālas nelaimes, kad iesaistītās personas bijušas alkohola reibumā, un biežāk tie ir vīrieši.

Veselības ministrijas (VM) sabiedrības veselības eksperte Alise Krūmiņa uzskata, ka alkohola radīto kaitējumu var mazināt, mainot jauniešu un sabiedrības attieksmi pret dzeršanu. Viņasprāt, pozitīva ietekme ir cenu un nodokļu izmaiņām, mārketinga, tirdzniecības vietu un darba laika ierobežojumiem, kā arī ģimenes ārstu komunikācijai ar pacientiem. Minimālu labvēlīgu ietekmi varot radīt plašsaziņas līdzekļu kampaņas, pārdevēju, bārmeņu mācības. VM sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegumu alkohola reklāmās attēlot personas, iedzīvotāji pastkastītēs nevarēs saņemt reklāmas, kas aicina iegādāties alkoholu.

UZZIŅAI

Alkohola atkarības risks pastāv 12,5% Latvijas iedzīvotāju.

Ar alkoholismu slimo 1% iedzīvotāju.

Eiropā vidēji cilvēks izdzer 10,9 litrus absolūtā alkohola gadā, Latvijā – 10,4 litrus.

Iedzīvotāji alkoholu lieto vidēji 54 dienas gadā, no tām 18 reizēs – riskanti daudz.

12,9% sieviešu uzskata, ka var nedaudz iedzert grūtniecības laikā, vien 67% domā, ka tas ir nepieļaujami.

Gadā Latvijā izdzer 5 milj. litrus nelegālā alkohola.

40% iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu.

Dati: LNA, SPKC.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunieši pārdzeras, grūtnieces iedzer

Kategorijas