Novada amatierteātriem jāaug jaunā kvalitātē

2014. gada 3. decembris 00:00

790

Novada amatierteātriem jāaug jaunā kvalitātē

Bauskas novada amatierteātru skatē novembra beigās savu veikumu žūrijai rādīja septiņi kolektīvi. Žūrija, vērtējot viņu darbu, pauda daudz skarbu pārmetumu.

Baušķenieku sniegumu vērtēt bija uzaicināti režisori Zigrīda Ezeriņa, Vilnis Rullis, kā arī 2014. gada jauno dramaturgu konkursa
«10 minūtes slavas» Zemgales reģiona uzvarētāja Una Nākuma no Brunavas pagasta.

Skarbas frāzes
Amatierkopa «Dadži» iestudējumus rādīja uz savas skatuves Īslīces kultūras namā, pārējās izrādes žūrija noskatījās Bauskā. Pēc katras no tām minūtes 15 bija atvēlētas diskusijai ar režisoru, tajās izskanēja daži pozitīvi atzinumi.

Sešās no deviņām novada administratīvajām teritorijām darbojas teātru amatierkopas. Tajās ļaudīm ir iespējas izkopt un apliecināt aktiermākslas prasmes. Kolektīvos iesaistījušies vīrieši, kas režisoriem atvieglo repertuāra izvēli. Teju katrā kopā saskatītas spilgtas personības, kuru darbošanos uz skatuves ir aizraujoši vērot. Īpašu žūrijas atzinību izpelnījās Vecsaules amatierteātra dalībniece Agate Vītola par Grīdas lupatas atveidošanu izrādē «Būcenītis».

Līdztekus pozitīviem vērtējumiem vairākums režisoru no žūrijas dzirdēja skarbus pārmetumus. Viskritiskāk redzēto vērtēja V. Rullis. «Kāpēc jūs man liekat skatīties šos murgus?», «Zeme, atveries, paņem manu augumiņu!», «No kādas miskastes jūs esat izrakuši šito lugu?», «Ar kādām tiesībām jūs nogalināt skatītājos vēlmi vispār kādreiz skatīties teātri?» – šie ir daži no skarbākajiem izteikumiem, kas dažbrīd balansēja uz ētikas normu robežas. Līdztekus pārmetumiem izskanēja arī konstruktīvi iebildumi, daži padomi, ko mainīt jau iestudētajos darbos, kā strādāt turpmāk.

Jāmeklē laba literatūra
Kā būtiska problēma amatierteātru darbā nosaukta režisoru nekompetence. Vairākumam nav pamatzināšanu režijā, trūkst izpratnes par šķietami elementārām lietām: lugas uzbūvi, inscenējuma nosacījumiem, žanra izpratni, mizanscēnu izkārtojumu. Daži iestudējumi būtu veiksmīgi, ja režisori aktieriem ne tikai liktu iemācīties lomas tek-stu un tad uz skatuves to norunāt, bet rūpīgi pārdomātu katru ainu, tēlu attiecības.

Tomēr lielākie pārmetumi izskanēja par repertuāra izvēli. V. Rullis uzsvēra, ka pašlaik Latvijā savairojušies dramaturģijas grafomāni. Viņu darbi, no kuriem reti kuru var nosaukt par lugu, ir neloģiski būvēti. Vairākumam trūkst stāsta secīga un loģiska ritējuma, neizprotamu iemeslu dēļ teātri izvēloties šos sacerējumus iestudēt.

Z. Ezeriņa ieteica mazāk dzīvot «pa virtuālajiem plauktiem», bet meklēt labas literatūras paraugus, piemēram, novārtā atstātos Edvarda Vulfa, Harija Gulbja, Paula Putniņa sacerējumus. Nepamatoti aizmirsti ir krievu autoru darbi, pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu latviešu rakstnieku sacerējumi. «Amatierkopās nereti ir problēmas ar vīriešu lomu atveidotājiem, bet maz ir lugu, kurās darbotos tikai sievietes. Te darbs ir režisoram. Ņemiet Regīnas Ezeras prozu, kur atrodami ļoti kolorīti sieviešu tēli, veidojiet šo stāstu dramatizējumus un iestudējiet!» ieteica Z. Ezeriņa.

Nav tikai alkoholiķi
Runājot par izrāžu tematiku, U. Nākuma uzsvēra, ka šodienas dzīves aktualitāte nav tikai alkoholisms: «Tas ir tikai šķitums, ka laukos cilvēki grib skatīties izrādes, kur uz skatuves attēlo piedzērušos cilvēkus. Nenovērtējiet savus skatītājus pārāk zemu! Piedāvājiet viņiem skaistus, nopietnus, emocionāli izjustus darbus, un viņi tos novērtēs.»

U. Nākuma atgādināja, ka režisoram jābūt kultūras līmeņa cēlājam sabiedrībā, nedrīkst ļauties vēlmei pēc lētas, dažbrīd primitīvas izklaides: «Laukos ir cilvēki, kas varbūt uz teātri Rīgā aizbrauc piecos gados reizi. Jūs rādāt šos balagānus, viņiem radot priekšstatu, ka tā ir tikai tāda ākstīšanās, dzeršana, kliegšana, lamāšanās.»

Komēdija ir viens no grūtākajiem žanriem, tādēļ nevajadzētu aizrauties ar šādu lugu iestudēšanu, ieteica jaunā dramaturģe. Labi attēlot piedzērušos cilvēku ne vienmēr izdodas pat profesionāliem aktieriem, kur nu vēl amatieriem.

Analizējot Bauskas novada amatierteātru veikumu, secināts, ka pašlaik ir sasniegts zemākais galējais punkts. Loģiski spriežot, turpmākajai attīstībai ir tikai viens virziens – augšupeja. Lai tā noritētu pēc iespējas sekmīgāk, teātru kolektīviem un to vadītājiem nepieciešama palīdzība.

Bauskas kultūras centra vadītāja Ilva Vansoviča atzina, padomdevēji, reģionu virsvadītāji ir koriem, deju kolektīviem, bet amatierteātri palikuši bešā. Ir dažādi kursi Rīgā, taču režisoriem ne vienmēr ir iespēja tos apmeklēt. Tādēļ vairums strādā, kā saprot un kā māk. Kultūras centrs ir apņēmies noorganizēt semināru Bauskā. Ir iecere izraudzīties konsultantu, kuram lūgt padomu. Šī persona varētu akceptēt lugas izvēli vai, tieši pretēji, ieteikt režisoram šo darbu labāk neiestudēt.

UZZIŅAI

Bauskas novada amatierteātru skates rezultāti

I pakāpes diploms piešķirts Vecsaules amatierteātrim, vadītāja Gunta Siliņa;

II pakāpes diploms – Bauskas Tautas teātrim, režisore Ināra Hegenbarte;

III pakāpes diploms – Codes pagasta teātrim «Spēlētprieks», režisore Solvita Rotberga; Jaunsaules amatierteātrim, režisore Inga Cepure; Īslīces pagasta amatierteātrim «Dadži», režisore Evita Vanaga; Gailīšu pagasta Uzvaras amatierteātrim, režisors Uģis Donerblics; Mežotnes pagasta amatierteātra kopai «Delveri», režisore Gita Graudiņa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novada amatierteātriem jāaug jaunā kvalitātē

Kategorijas