Glezno senslāvu zemē

2014. gada 3. decembris 00:00

308

Izglītojošu pēcpusdienu par baltu un slāvu tautu sakariem pierobežā Bauskas mākslas skolas audzēkņiem un pedagogiem vadīja gleznotāja rīdziniece Laila Balode.

Pasākums notika viņas personālizstādes «Pleskavas zeme» atvēršanas dienā Mākslas skolas zālē novembra nogalē.

Satiekas kursabiedrenes
Rīgas māksliniecei tā ir trešā izstāde Bauskā. Kolekcijā ir vasaras plenēra darbi, kas tapuši Pleskavas apgabalā.

Laila un Bauskas mākslas skolas direktore Mārīte Šulce bija kursabiedrenes Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, mācījās vienā klasē Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Lailai, tāpat kā Mārītei, akvarelis ir iemīļotākā tehnika, bet viņa arī ilustrē grāmatas un strādā eļļas glezniecības tehnikā.

Pašlaik māksliniece ir Ikšķiles mākslas skolas pasniedzēja, viņa ir bijusi lektore Latvijas Universitātē. Pirmo izstādi Bauskas muzejā Laila Balode, Mārīte Šulce un akvareliste Inta Bērente sarīkoja 1986. gadā. Vēlāk muzejā bija skatāma Lailas un viņas tēva – kinomākslinieka Gunāra Baloža – kopīga izstāde. Jaunās ekspozīcijas atvēršanā Bauskā piedalījās mākslinieces mamma Guna Balode, kura daudzus gadus bija Latvijas Televīzijas režisore, kā arī mākslinieces draudzene – žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma.

Iedziļinās vēstures traktātos
Šovasar pirmo reizi Laila piedalījās starptautiskajā mākslinieku plenērā Krievijā. To organizēja Pleskavas bērnu mākslas skolas pasniedzēji. Desmit dienas gleznotāji pavadīja senajā Izborskas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Igaunijas robežas un tikai 260 kilometru no Rīgas.

Laila Balode stāsta: «Es aizbraucu uz Izborsku, gandrīz neko nezinot par pilsētu un apkārtējām vietām – Pečoru klosteri, Trigorsku, Mihailovsku, kur savulaik uzturējies dižais krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins. Tvēru izjūtas, gremdējos tajās aizvien dziļāk, un tad radās liela vēlme par šīm vietām uzzināt vairāk. Mani ārkārtīgi iespaidoja Izborskas apkaimes ainavas. Tām ir maģiska pievilcība. Pēc atgriešanās Rīgā sāku nopietnus pētījumus. Lasīju dažādu vēsturnieku, antropologu, etnogrāfu darbus, salīdzināju dažādas teorijas. Izborskā gadsimtu gaitā ir krustojušies un cieši savijušies baltu, slāvu, latgaļu, igauņu un vikingu ceļi. Par Krievzemes valstiskuma sākumu vēsturnieki uzskata 862. gadu, kad netālu esošajā Novgorodā sāka valdīt no Zviedrijas nākušais vikings Ruriks, viņa brāļi Siness un Truvors. Vēl tagad Izborskas kapsētā ir redzams Truvora akmenī kaltais krusts.»

Tālavas tornis Izborskā
Māksliniekus allaž ir vilinājis Izborskas senatnīgais šarms ar vareno 14. gadsimta cietoksni. Tam ir seši torņi, vienam dots Tālavas vārds, jo agrīnajos viduslaikos tuvumā mita latgaļu ciltis. Lasot vēsturnieku apceres, Laila uzzinājusi, ka 1879. gadā tālajā ceļā uz Izborsku un Pečoriem kājām devās brāļi Kaudzīši. Viņu ceļojuma apraksts ir publicēts Reiņa un Matīsa Kaudzīšu Kopotajos rakstos. Režisors Andrejs Tarkovskis Izborskā uzņēma par 20. gadsimta pasaules kino klasiku kļuvušo filmu «Andrejs Rubļovs».

Rietumkrievzemes dabas tēls ļoti niansēti atklājas Lailas plenēra gleznās – rāmas, civilizācijas neskartas ainavas, baznīciņas, kapelas, kapsētu vārti. Ikviens skatītājs var izjust šo vietu kolorītu un priecāties par gleznu graciozo vieglumu un tonālo bagātību. Lailas Balodes izstādi «Pleskavas zeme» var apmeklēt darbdienās līdz pulksten 19.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Glezno senslāvu zemē

Kategorijas