«Tēti, mamma – cik ilgi es jūs gaidīju!»

2014. gada 3. decembris 00:00

145

«Tēti, mamma – cik ilgi es jūs gaidīju!»

Baušķenieki Rita un Ilgvars Laikas audzina trīs bez vecāku gādības palikušus bērnus. Daži no iepriekš aprūpētajiem atgriezušies pie vecākiem, kāds adoptēts. Skarbi, smeldzīgi un pārdomu vērti ir stāsti par audzināmo likteņiem.

Tiecas pēc mīļuma
Audžumammas Ritas jaunākais aprūpējamais ir gadu un trīs mēnešus vecs puisītis. Piedzimis Latgalē 15 gadus vecai mammai, kura dēlu atstājusi slimnīcā. Ritas ģimenē zēns nonācis augustā no bērnunama.

Tagad mazulis izrāda emocijas, lalina un ļoti tiecas pēc mīļuma, maiguma. Rita uzteic Bauskas slimnīcas fizioterapeiti Irinu Pošišņaku, kura jau palīdzējusi Aleksam, kā arī zinājusi ieteikt, kādas procedūras varētu noderēt mazuļa attīstībai. Palīdzējis atveseļošanās kurss centrā «Vaivari».

«Jāprecizē diagnoze, jo attīstības traucējumi ir nopietni. Šajā vecumā bērni jau staigā, bet Alekss pat nesēž. Naktīs viņš neguļ, ir nervozs, iespējams, kaut kas sāp. Ņemu viņu rokās, aijāju, staigāju, līdz norimst. Turklāt zēns ir vājredzīgs vai pat neredzīgs. Brauksim uz Bērnu redzes centru,» stāsta Rita Laika. Var atteikties pieņemt tik slimu bērnu, bet audžumamma samīļo puisīti un saka: «Kur tad bērniņš paliks? Jāpalīdz vien ir.»

Meiteņu sarunas
Rita lepojas ar vecāko audžumeitu, stāsta, cik meitene talantīga, centīga, zīmē, glezno, piedalās izstādēs. Šogad gan vairāk jāmācās un mazāk laika interešu nodarbībām.

«Viņa paliks pie mums, kamēr vien būsim. Meitenei ir iedzimta nedziedināma slimība. Lietojot zāles, ar to var sadzīvot. Viņa nav bārene, bet bez tuviniekiem, kuri varētu meiteni audzināt,» atklāj Rita.

Audžumamma Annu (vārds mainīts) audzina vairākus gadus un iemantojusi meitenes uzticēšanos. «Kad vīrs vaicā, par ko čukstamies, saku, ka mums ir savas meiteņu sarunas, esam kā draudzenes. Kad negribu piekrist viņas nodomiem vai rīcībai, tad Anna uzmet lūpu, bet pēc brīža ir klāt un samīļo.»

Ketijai (vārds mainīts) ir četri gadi, divus no tiem viņa pavadījusi pie Ritas. Mazule atceras savu mammu, kaut abas kopā dzīvojušas maz un audžuģimenē Ketija ienākusi no bērnunama. Tagad savā dzīvesvietā vecāki ar sociālā dienesta un bāriņtiesas atbalstu cenšas mainīt dzīvesveidu, lai meitu varētu audzināt paši. «Palīdzu Ketijai sagatavoties. Mamma brauc ar viņu tikties, runājamies. Četrus gadus vecam bērnam tās būs lielas pārmaiņas, jāatbalsta, lai meitene nesalūst,» saka audžumamma.

Pārvieto kā mēbeles
Rita pieredzējusi, ka jaunas dzīves sākšana bērnam ne vienmēr ir veiksmīga. Divi audžubērni pie viņas atgriezušies, jo vecākiem uzticības un atbildības nasta tomēr bijusi par smagu. Vajadzīga psihologa palīdzība, lai atšķetinātu uzvedības problēmas bērniem, kuri kā mēbeles pārvietoti no vienas vietas uz citu.

Audžuģimenes pieredzē ir veiksmīgi gadījumi. Šķirstot albumu, Rita rāda puisēna fotogrāfiju. «Mūsu Emīlu piecu gadu vecumā adoptēja ģimene no Jūrmalas. Pašu bērni lieli, sagaidīti mazbērni, bet vecāki ir turīgi un nolēmuši, ka var palīdzēt vēl kādam izaugt. Atsūtīja Emīla fotogrāfijas no šīs vasaras un vēstulē raksta, ka pastaigas laikā puisēns pieglaudies un sacījis: «Tēti, mamma – cik ilgi es jūs gaidīju!».» Ritai acis valgas, viņa priecājas, ka zēns ir laimīgs.

Vai, atdodot bērnu vecākiem vai adoptētājiem, sirds nelūst? Rita atbild, ka ar to rēķinās, pieņemot bērnu. Kaut arī tas ir tikai uz laiku, bez mīlestības audzināt nevar, bet savus pārdzīvojumus, domājot par iespējamo šķiršanos, audžumāte bērniem nerāda: «Neslēpju, ka esmu audžumamma un kaut kur ir īstie vecāki. Ja ne viņi, tad būs citi labi cilvēki, kas adoptēs.»

Soli pa solim
Ritas un Ilgvara meita ir mirusi, abas mazmeitas, 10 un 17 gadus vecas, brauc ciemos, bet ikdienas dzīvi piepilda rūpes par audžubērniem. Pārdomājot dzīves gājumu, Rita secinājusi, ka bez īpaša nodoma mērķtiecīgi nonākusi pie audžuģimenes.

«Abi ar vīru esam baušķenieki, un ģimene mums vienmēr bijusi svarīga. Esmu strādājusi bērnudārzos, Vides veselības centrā Bauskā. Kad to likvidēja, Nodarbinātības valsts aģentūrā pabeidzu auklīšu, pēc tam aprūpētāju kursus, mācījos angļu valodu, apguvu mentores iemaņas. Viss tagad noder.» Dzīvesbiedrs Ilgvars ir pensionārs, strādā maiņu darbu, ļoti mīl bērnus, tāpēc ir liels atbalsts.

Ritai gadījies praksi strādāt bērnunamā «Annele». Kad to slēdza, aprunājoties ar vīru, paņēmuši pie sevis meitenīti, ar kuru līdz tam tikušies brīvdienās. Rita pabeigusi audžuģimeņu kursus, jo sapratusi – kur ir viens bērns, tur būs arī citi.

Ikdiena un svētki
Zināšanu papildināšana turpinās. Bauskas novadā audžuģimenes izveidojušas atbalsta centru «Spēlmaņi», kas regulāri piedāvā dalību kursos, semināros, konferencēs. Tajās šogad piedalās arī aizbildņi. Rita pievienojusies invalīdu vecāku biedrībai «Ābulis».

Katram audžubērnam pašvaldība piešķir līdzekļus uzturam, apģērbam un sadzīves lietām, bet ar to vien iztikt nevarētu. Visiem Ritas un Ilgvara audzināmajiem ir bijušas veselības problēmas. «Zāles, pārbaudes, braukšana pie ārstiem – tas vien ko maksā, audžuģimenēm nekādu atlaižu nav. Bērniem ir jāiet uz interešu pulciņiem, jābrauc ekskursijās,» uzsver Rita. Atlīdzība audžuģimenei ir 113,83 eiro mēnesī neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita. Ar to bagāts nevar kļūt.

Laiku ģimenei ir draugi, lauku darbos sagādāti dārzeņi. «Gatavojam mājās, un visi esam labi paēduši. Svinam dzimšanas un vārda dienas, tagad domāju, kā sapucēšu savas meitenes Ziemassvētkiem. Ir ne mazums pasākumu, kurp iet un braukt,» stāsta Rita.
Ko audžumamma domā par «nemātēm», kuru bērnus audzina citi? «Manā ziņā nav kādu nosodīt, drīzāk lūdzu par viņām, lai atgriežas pie sajēgas. Lai saprot, kāds dārgums ir bērni, viņiem ir vajadzīgas mājas un mīlestība!» atbild Rita.

UZZIŅAI

Kā kļūt par audžuģimeni?

Dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, jāiesniedz iesniegums noteiktā formā par audžuģimenes statusa piešķiršanu, ārsta izziņa par veselības stāvokli.

Bāriņtiesa mēneša laikā izskata dokumentus, izpēta laulāto vai personas dzīves apstākļus, motivāciju un spējas audzināt bērnu, sniedz atzinumu par atbilstību audžuģimenes pienākumiem.

Audžuģimene bez maksas noklausās mācību kursu.

Bāriņtiesa rīko pārrunas ar laulātajiem vai personu un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.

Informācija tiek iekļauta Audžuģimeņu reģistrā, kontakti pieejami bāriņtiesā un Labklājības ministrijā.

Ievietojot bērnu audžuģimenē, tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.

Audžuģimene saņem:

atlīdzību 113,83 eiro mēnesī neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita;

Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu pabalstu bērna uzturam;

pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības noteiktā apmērā, var saņemt apģērbu, apavus un citas bērnam vajadzīgas lietas;

pašvaldības sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā.

Labklājības ministrija nodrošina psiholoģisko palīdzību, informatīvo un metodisko atbalstu audžuģimenēm, kā arī audžuvecāku apmācību.

Avots: Labklājības ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Tēti, mamma – cik ilgi es jūs gaidīju!»

Kategorijas