Miera un harmonijas nams

2014. gada 3. decembris 00:00

218

Ceraukstes pagasta «Vainagu» saimniece Ināra Vilciņa uz dzīvi Bauskas novadā pārcēlusies no Cēsīm. Nu 30 gadus ilgais rīkošanas laiks namā ir beidzies un atslēgas nodotas dēlam.

Kleķa ēka
Pierakstos lūkodamās, Ināra vēsta, ka pirmā «Vainagu» būve bijusi kleķa būdiņa, celta 1870. gadā. Māla, salmu un ūdens maisījumu būvniecībā izmantoja mūsu senči. Koka brusas tik ļoti piesūcinātas ar sveķiem, ka zāģējot dzirksteles šķīst. Namiņš māju pagalmā redzams vēl šobaltdien.

Pirmā saimnieka Jāņa Vilciņa atvestā saimniece bija lietuviete Dore Rozenberga, pēcāk Vilciņa. Jānis ieskatījies kaimiņienē, kura bija 30 gadus vecāka par pašu. Dorei aizejot viņsaulē, saimnieks par sievu apņēma citu lietuvieti vārdā Ruta, kurai šoreiz bija par 30 gadiem mazāk nekā viņam.

«Vainagu» saimniecība paplašinājās, uzbūvētas divas saimniecības ēkas un dzīvojamais nams. Pagalmā neesot bijis neviena koka, toties uz saimnieka zemes slējies brangs ābeļdārzs.

Septiņi bērni
Ināra uz tēva namu pārcēlusies 1985. gadā ar vīru Jāni un septiņiem bērniem. No iebraucamā ceļa puses nams bijis atklāts kā uz paplātes, tāpēc nolemts iestādīt kokus. Ceļa sākumā slienas trīs slaidi bērzi, malā sastādīta egļu rinda. Svētkos vainagi vīti no pašu kokiem – adventes no egļu zariem, Jāņu – no ozola.

Lielā ģimenē lieli darbi darāmi. Saimniecībā bijušas govis un teļi, vākts siens, apstrādāta zeme. Laikam ejot, bērni izklīduši, kur nu kurais, un Ināra saimniekojusi viena. Pirms pieciem gadiem sākta «Vainagu» mājas rekonstrukcija. Galvenais darbu darītājs dēls Nauris kopā ar sievu Edīti ieved «Vainagu» mājas mūsdienu pasaulē – ievilkta kanalizācija, siltinātas ārsienas un iekštelpas, pārlietas grīdas. Sākotnēji nams dalīts trīs daļās, bet nu ar mieru sirdī Ināra noteic, ka viņai prieks par dēla apņemšanos apmesties uz dzīvi bērnības mājās.

Ar saimnieci aiziet ozols
«Vainagu» sienās slēpjas miers, tās dod spēku. Ināra stāsta, ka paziņas piestāj «Vainagos», lai pārnakšņotu. «Miegs šai namā ir visciešākais. Pamostoties cilvēks jūt mundrumu un sirdsmieru,» teic saimniece. Ināra bērniem un mazbērniem allaž piekodina, ka «Vainagi» ir vienīgā vieta uz pasaules, kura patiesi pieder viņiem.

Bēdīgs atgadījums noticis ar pagalma vidū augošo ozolu. Koks reiz bijis dzīvības pilns, bet tagad nokaltis. Saknes stiepušās teju cauri visam pagalmam. Mainot akas grodus, atklājies, ka saknes tos apņēmušas, tāpēc tās nācies atcirst. Kādu laiku ozola sirds vēl situsies, taču, kad saimniece Ināra grasījusies doties prom, koks sācis kalst. Dēls secinājis – ozols jūt, ka «Vainagu» dvēsele Ināra dodas prom, un tas ejot viņai līdzi ar visu vasaras zaļo košumu, atstājot «Vainagiem» vien savu brango stumbru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Miera un harmonijas nams

Kategorijas