Kurmenē pulcējas zirgaudzētāji

2010. gada 18. jūnijs 17:05

1195

Kurmenes pagasta zirgaudzētavā «Zviedru birzes zirgi» piektdien, 18. jūnijā, ap simt interesentu no visas Latvijas izmantoja iespēju satikt izcilu speciālistu - Lorencu Hoasu, kurš Latvijā ieradies no Gotlandes un vairākas dienas uzturas Kurmenē.Zirgaudzētavas viesis dažu dienu laikā spēj jaunzirgu sagatavot iejāšanai, un tas ir gatavs atļaut sev kāpt mugurā. Lorencs Hoass nereti tiek dēvēts par «zirgu vārdotāju», bet pats gan nepiekrīt šādam apzīmējumam. Lorencs Hoass saka: «Zirgam jāsaprot, ka mēs esam nevis viņa mednieki, bet gan bara locekļi, kuriem var uzticēties.» Mācību stundās viņš demonstrēja vairākus zirgus dažādās sagatavotības pakāpēs - tādus, kas vispār viņu nav redzējuši, arī tādus, ar kuriem viņš strādājis vienu līdz trīs dienas. Latvijā pirmo reizi apmācību vēroja Smiltenes novada Blomes pagasta z/s «Avoti» īpašniece Vija Mačule. Viņas aplokā aprūpēti tiek 45 rikšotāji. Viņa atzina, ka galvenais ir zirga psiholoģijas izpratne. «Tas prasa laiku un ļoti lielu pacietību,» teic V. Mačule. Pēdējos gados zirgu audzēšanas bizness Latvijā sarucis, biznesa portālam nozare.lv atzinis Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Guntis Rozītis. Zirgu audzēšana ir izteikts ilgtermiņa bizness, tomēr, ja ir gatavība elastīgi izmantot radušās tirgus nišas un ir iespēja ieguldīt starta kapitālu pārdesmit tūkstošu latu apjomā, tad bizness atmaksāsies, uzsver Rozītis. Kopumā Latvijā zirgu skaits strauji krīt - no 35 000 reģistrētu zirgu 1980.gadā līdz 13 000 zirgu šogad. Tomēr zirgkopības nozarē pastāv būtisks jēdziens - vēlme nodarboties ar zirgiem un mīlestība pret šo dzīvnieku, un tieši tas varētu būt enkurs, kas apturēs nozares lejupslīdi. Rozītis norādīja, ka patlaban Latvijā zirgus visvairāk izmanto kā papildu naudas avotu lauku tūrismā, piedāvājot izjādes vai nu pa tuvējo apkārtni, vai slēgtajās manēžās Salaspilī, Kleistos, Mārupē. Taču tikai ar izjādēm nopelnīt nevar, viesu namu īpašnieki tās parasti piedāvā tikai kā blakus izklaides iespēju līdztekus pirtīm, bioloģiskai pārtikai, izbraucieniem ar laivām u.tml. Pēdējo gadu laikā Rīgas pievārtē plaukstot cits bizness - tā dēvētās pansijas, kad staļļa īpašnieks vidēji par 100 latiem mēnesī piedāvā izmitināt un uzturēt pilsētnieka iegādātu zirgu. Tendence rāda, ka līdzīgas pansijas varētu attīstīties arī Liepājas tuvumā. Rozītis atklāja, ka zirgu patlaban varot nopirkt, sākot no 200 līdz pat 4000 latiem, savukārt zirga uzturēšanas minimālās izmaksas ir 500 lati mēnesī, turklāt tās var pieaugt līdz 1000 latu mēnesī, ja dzīvniekam dod īpaši kvalitatīvu spēkbarību un pārtikas piedevas vai nepieciešama veterinārārsta palīdzība. Kopumā zirgaudzēšana ir izteikts ilgtermiņa bizness - tā ir nozare, kas ieguldītos līdzekļus atražo ļoti lēni, jo paaudžu maiņa zirgam ir astoņi gadi. Tādēļ zirgu audzēšana Latvijā nav tik ļoti izplatīta, lai gan vides apstākļi un ekoloģija tam ir ļoti piemēroti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kurmenē pulcējas zirgaudzētāji

Kategorijas