Interpretācija par mazo melno kleitiņu

2014. gada 1. decembris 00:00

1131

Sadarbībā ar biedrību «RaDam» Iecavas kultūras namā 28. novembrī kuplā sieviešu kompānijā risinājās saruna ar Jelgavas modes nama «Tēma» saimnieci un dizaineri Daigu Latkovsku. Improvizētā teātra izrādē par sievišķību «Mazā melnā kleitiņa» bija skatāms D. Latkovskas daudzu gadu darbs. Jelgavas modes nama īpašniece un diplomēta imidža veidotāja iecavnieces rosināja radošumam un pavēra modes priekškaru.

Par izveidojušos sadarbību priecājas biedrības «RaDam» pārstāve Ginta Zaumane. Abas dāmas satikās Uzņēmēju dienās Jelgavā un nolēma veidot modes skati, kurā aplūkojamas Daigas darinātās kleitas ar Gintas veidotām rotām.

Modē ir etniskums
D. Latkovska atklāja, ka viņas dzimtas saknes stiepjas Latgalē un pašlaik mākslā ļoti aktuāla esot etniskā tēma, radošā gara brīvība. Dizainere nejūtas piesaistīta konkrētai vietai. Māksliniece sacīja, ka tagad viņa pārvietojas «ar piekto ātrumu», jo «meklē mazu ieliņu, pa kuru iet tālāk».

Daiga noliedz, ka interese par modi sākusies bērnībā, ģērbjot lelles. Viņu esot iedvesmojušas mammas kleitas, kuras vēlāk pārveidotas. Būt pamanāmai un atšķirīgai rosinājusi arī kolēģe – Jelgavas bērnu un jauniešu centra vadītāja.

Daiga nevalkā bikses un atzīst, ka «īstu brīvību sniedz svārki, ar tiem var sēdēt, kā vien sirds vēlas». Modes pasaulē ne vienmēr komforts ir svarīgākais.

Kad pie dizaineres ierodas klients, pirmais jautājums visbiežāk skan šādi: «Kur jūs ar šo tērpu dosities?» Tikai pēc tam tiek domāts par krāsu un citām lietām. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta tam, kas konkrētajam cilvēkam piestāv, «nav vairs tie laiki, kad visas sievietes velk īsus svārkus tikai tāpēc, ka tie ir modē».

Līdzsvaram – lavandas
Daudzu dāmu uzmanību piesaistīja pie dizaineres krellēm piesietais linu auduma maisiņš ar lavandām. Tā ir jaunākā mode, nosmej Daiga, turklāt ar labvēlīgu iespaidu uz veselību: «Tas līdzsvaro. Kad esmu satraukta, to ieelpoju un skaitu līdz desmit.»

Ikdienā Daigu iedvesmojot ļoti daudzas lietas, viņa mācoties no pieredzes. Māksliniece reiz Romā «iemaldījusies» Valentino modes nama izstādē un kopš tā brīža ik pa laikam pāršķirstot «granda» stila lapas. Viņai tīk arī latviešu dizaineru veikums – Elitas Patmalnieces drosmīgie un Katarinas Shakurinas jutekliskie darbi. Daiga gan atzīst, ka «pēc iedvesmošanās no citiem jāprot strādāt pēc sava prāta».

Pateicību par uzticēšanos dizainere esot parādā māsai, kas pārstāvot lietišķo vidi. Veidojot tērpu māsai, allaž esot jādomā, lai tas atbilstu situācijai un būtu kāda «odziņa», kas izceļ personību.

Iecavniece Inga Dreimane piekrita, ka stils jākopj, taču tam nevajadzētu būt noteicošajam apģērba izvēlē. Modes skatē viņu ieinteresēja apakšsvārki, kas vienā mirklī var būtiski mainīt koptēlu.

Detaļas ir nozīmīgas
Modes skate jeb spilgti priekšnesumi un praktiski padomi ar vairāk nekā 40 tērpu pārveidi stundas laikā bija iespaidīgi. Visiem kļuva skaidrs – lai sevi kaut nedaudz «uzfrišinātu», pietiek ar diegu un adatu vai vecmāmiņas laika cepuri. Klasiskam vienkrāsainam tērpam var pieskaņot ļoti dažādus aksesuārus: jostu, šalli, krelles, cepuri, žabo, manžeti, piedurknes, korseti, cimdus, matu rotu utt.

Lekcijā tika pievērsta uzmanība vertikālajām līnijām un figūru slaidinošam efektam. Māksliniece rosināja izmantot garas krelles un korseti, kas veido staltu stāju. Interesantas ir mugurpusē plīvojošas šalles, kas rada noslēpumainas vēsmas.

Greznuma efektu tērpam piešķir apkaklītes. No dzīves pārliecības un maciņa biezuma atkarīgs, vai tā ir kažokādas vai cita materiāla. Faktūru kombinēšana jau sen atzīta par modernu. Vilnas mētelis ar mežģīņu oderi rada pašpārliecinātību, un pieliekamie apakšsvārki ir kompromiss vakarkleitai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Interpretācija par mazo melno kleitiņu

Kategorijas