Vēlas tikt sadzirdēti

2014. gada 1. decembris 00:00

472

Šodien, 1. decembrī, Rīgā notiek Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā spriež par valsts budžetu, ieklausoties uzņēmēju un darba ņēmēju viedoklī.

NTSP ietilpst valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Padomes mērķis ir koordinēt un organizēt trīspusējo sociālo dialogu starp darba devējiem, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu intereses ekonomiskajos jautājumos.

Uzklausa pārstāvjus
Uzņēmējus pārstāvošā LDDK kārtējām sarunām ar valdību gatavojās vairākus mēnešus. Septembrī un oktobrī uzklausīti uzņēmēju viedokļi visā Latvijā. LDDK vadība un eksperti 9. oktobrī tikās ar Zemgales reģiona uzņēmumiem, arī biznesa vides pārstāvjiem no Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada.

«Tikšanās laikā uzņēmēji atzina, ka liela loma biznesa attīstībā ir paredzamai nodokļu politikai, īpaši uzsverot darbaspēka nodokļu samazinājumu, kā arī atbalstam investīciju piesaistei un drīzākai Eiropas fondu pieejamībai,» informē LDDK pārstāve Jūlija Vasiļjeva. Uzņēmumi atbalsta LDDK ieteikumu, ka Eiropas Savienības (ES) fondi ir investējami attīstībā, nevis tikai «patērējošos» projektos, kuri vēlāk būs jāuztur par saviem līdzekļiem.

«Nodokļu sistēmai, kā arī to administrēšanai un iekasēšanai jābūt motivējošai. Nodokļu sistēmas prognozējamība vitāli svarīga uzņēmumu spējai plānot attīstību,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Ķeksīša pasākums
Pagaidām LDDK vadības pausto nav izdevies panākt sarunās ar valdību. Ministru kabinets informē, ka pieņemts lēmums palielināt minimālo algu no 320 līdz 360 eiro, kas atkal maina nodokļu nosacījumus un cels uzņēmumu izmaksas. ES atbalsta programmas sola izsludināt nākamgad, neminot konkrētus termiņus.

Negatīvs viedoklis par tikšanos ar LDDK ir uzņēmējam un pašvaldības deputātam no Bauskas Mārtiņam Ružam: «Manā skatījumā tas bija ķeksīša pasākums. Kā uzņēmējs daudz vērtīga neguvu. Diskusija nebija veiksmīga. Uzņēmēju sāpes, manuprāt, nesaklausīja, tāpēc nevar būt pēctecības.» Baušķeniekam šķiet, ka organizācija darbojas un kaut ko mēģina panākt, bet rezultāta nav. Viņš uzskata, ka uzņēmējam lielāka jēga runāt tieši ar partiju pārstāvjiem. Pasākuma gaitā gūta arī noderīga informācija, tomēr Bauskas novada speciālisti jaunumus izskaidrojot labāk un saprotamāk.

Sarunas kā instruments
Pozitīvāks viedoklis ir uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidentam Indulim Pētersonam: «Bija interesanta informācija, galvenokārt par to, kā LDDK sadarbojas ar valdību. Runājām par nodokļiem. Jautājumu loks bija plašs. Ir ticība, ka LDDK cīnās par uzņēmēju interesēm, tomēr vairāk atbalsta lielos uzņēmumus, nevis mazos.»

Vērtējot panākumus sarunās ar valdību, I. Pētersons pauž: «Konfederācija domā par darba devējiem un uzņēmējdarbības attīstību, un saruna ar valdību ir instruments. Ja mūsu klubs gribētu kādu svarīgu ideju virzīt, varētu rosināt to iekļaut Saeimas un Ministru kabineta dienas kārtībā. Ja to darīsim vieni, diez vai kāds ieklausīsies, bet ar LDDK starpniecību tomēr sadzirdētu.» Klubam «Bauska ‘97» ir cieša sadarbība ar LDDK.

Darbojas Zemgalē
Uzņēmēju vārdā dialogu ar valdību veido arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). 22. oktobrī tā apstiprināja jaunizveidoto Zemgales uzņēmēju reģionālo padomi, kuras vadībā mūsu novada uzņēmēju nav. Līdzīgas padomes izveidotas arī Latgalē, Vidzemē un Kurzemē. Tā ļaušot problēmjautājumus veiksmīgāk risināt gan uzņēmēju organizācijā, gan nodot tos tālāk nozaru ministrijām, valdībai un Saeimai.

LTRK no jaunās padomes cer iegūt gana daudz. «Aktīva novadu uzņēmēju pārstāvniecība Zemgales reģionālās padomes sēdēs rezultēsies inovatīvos, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apmēru kāpinošos, kā arī eksportu atbalstošos priekšlikumos uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionā. Labāko ekspertīzi par reģiona problēmjautājumiem, to risinājumiem no Rīgas nav ko gaidīt – to var sniegt tikai vietējie komersanti,» uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

M. Ruža gan ir skeptisks arī par šīs organizācijas darbību: «Zinu uzņēmējus, kas izstājušies no Rūpniecības un tirdzniecības kameras, jo organizācija pastāv formāli un būtībā nepilda mērķus. Sasniegumus neesmu jutis.»

Labas atmiņas
LDDK pārstāvji 9. oktobrī apmeklēja arī Bauskas novada pārtikas ražošanas uzņēmumu «Kronis». «Visu LDDK apmeklēto Zemgales reģionu uzņēmumu vadība atzina, ka kopumā uzņēmējdarbības vide Latvijā ir pietiekami labvēlīga, lai viņi turpinātu strādāt tieši šeit. Attīstībai nepieciešami papildu stimuli un aktīvāka valsts un pašvaldību pretimnākšana uzņēmumiem, kas gatavi veidot jaunas darba vietas, maksāt darbiniekiem adekvātu atalgojumu un ieguldīt reģiona attīstībā,» LDDK vadības secinājumus atstāsta J. Vasiļjeva.

«1997. gadā, kad dibinājām uzņēmēju klubu, pirmais viesis ar pazīstamu vārdu bija Vitālijs Gavrilovs, kas prezentēja LDDK. Izveidojās laba sadarbība ar Zandu Lambu, sociālā dialoga koordinatori Zemgales reģionā. Pateicoties viņiem, sadraudzējāmies ar uzņēmēju klubiem no Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Mārupes un citām vietām,» tā I. Pētersons. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbība ar valsts mēroga nevalstiskajām uzņēmēju organizācijām ir nepieciešama.

Nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10. decembrī. Šonedēļ tas vērtēts Eiropas Komisijā, saskaņā ar jaunajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Kā informē EK, kopumā Latvijas nākamā gada valsts budžeta projekts tiem atbilst, vien nedaudz jākoriģē plāni, lai ievērotu noteikto deficīta līmeni.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlas tikt sadzirdēti

Kategorijas