Ielīgošana Rundālē – ar vainagiem, klimpām un «Skroderdienām»
Šajās dienās īsti līgošanai un priekam nodevušies Rundāles novadā. 22. jūnijā sākuši Pilsrundālē pie Baltās mājas, šodien, 23. jūnijā, turpina Svitenes muižas parkā.Pie Baltās mājas otrdien Silmaču saime mācīja gatavot sieru un klimpas, pīt Jāņu vainagus, piedāvāja nogaršot medalu un kvasu, mācīties Līgo dziesmas un rotaļas. Pēc tam vietējie un ciemiņi noskatījās Rundāles amatierteātra «Stella» sagatavoto R.Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» pirmizrādi. Meitas un sievas sanākušas ar puķu un zāļu klēpjiem, ja kas nepietika, saimniece Solveiga Ikerte paplūca no dīķa malas sētā. Viņa ierādīja, kā vainagi vijami – gan ar diega palīdzību, gan bez tā. «Trīsreiz deviņām zālītēm vainagā jābūt, sanāk, ka divdesmit septiņām. Vainagā ievijams ne tikai smukums, bet arī labums, tātad tur jābūt, piemēram, ārstniecības augiem: piparmētras, pelašķi, kumelītes un citas zālītes ieliekamas,» sanākušajām skolniecēm, novada domes darbiniecēm, apkaimes ļaudīm skaidro Solveiga, pati naski darinādama kārtējo vainagu.No vainagu pīšanas atrauj Lauras Ikertes aicinājums iet skatīties, kā klimpas gatavojamas. Šurp paaicināta codiete Daira Jātniece, kura uzvilkusi tautas tērpu, ber miltus mazajā baltmaizes abrā, stāstot savu recepti: rupjā maluma kviešu milti, mīklas saturēšanai nedaudz bīdeļmilti, garšai mazliet griķu milti, vēl klāt pautiņš un skaidravota ūdentiņš.Jāmīca ilgi, minūtes septiņas. Mīcīšanai ātru ritmu ar mūzikas instrumentiem uzdod ceraukstieši no folkloras kopas «Laukam pāri» Elīna Kūla-Braže un Māris Braže. Tad Daira no mīklas veido klimpas, kuras pilda ar biezpiena un gaļas masu, bet pildījumā varot būt jebkas. Klimpas tiek liktas verdošā ūdenī katlā, kas pakārts virs ugunskura. Īpašo garšu piedod arī dzīvā liesma. Kad klimpas gatavas, tās ikviens sanākušais var nobaudīt ar krējumu.Pie otra ugunskura rundāliete Anita Maldute rāda, kā ātri pagatavojams Jāņu siers – piens tiek uzkarsēts, tam pievieno sāli un ķimenes, tad nedaudz citronskābes (vai citronu sulu vai etiķi), tiklīdz sāk raut kunkuļos, ņem katlu no uguns nost. Virums caur marli tiek izkāsts, marlē esošo masu sasien pauniņā un liek zem sloga, kur kādu laiciņu tura. Anita Maldute mājās bija sasējusi piecu veidu sierus, ko ikviens ielīgotājs varēja nogaršot, turklāt siers bija izgatavots arī «Skroderdienu Silmačos» izrādei. Tā kā šādam sieram vajag daudz piena (no desmit litriem sanāk viens kilograms), Rundāles novada zemniece Inese Ceplīte bija sarīkojumam atvēlējusi 40 litru piena. Visu šo darbošanos vēroja un fiksēja fotogrāfs no Viļņas Jons Danausks. Viņš gatavo albumu projektā par zemgaliešu tradīcijām Lietuvā un Latvijā. Jons ir kā mūsu Jānis, un arī viņam vārdadiena 24. jūnijā, kas Lietuvā arī ir brīvdiena. Kaimiņtauta tāpat svinot vasaras saulgriežus, pavisam līdzīgi latviešiem. Latvijā gan tas viss notiekot vērienīgāk, 23. jūnijs Lietuvā darbdiena, viņi uz tik gariem svētkiem vēl neesot atvēzējušies.Īpašs akcents dienas noslēgumam – vietējā amatierteātra iestudēto «Skroderdienu Silmačos» pirmizrāde. Brīvā dabā ar Balto māju un īstu putnu čivināšanu fonā viss izskatījās tik reāli. Arī īsts siers un pīrāgi tika ēsti, alus dzerts. Režisore Lilita Lauskiniece teic, ka Māra Ķimele viņai mācījusi – «Skorderdienās» pa Jāņiem visam jābūt īstam. Arī šujmašīna, pletīzeris un bērnu ratiņi kā no 1902. gada, kad luga sarakstīta. Krāsns smuki uzmeistarota, tikai vajadzīgajā brīdī tā īsti gan neuzsprāga… Iespiestas un skatītājiem izdalītas pat teātra programmiņas, nu viss «pa smuko». Tika izrādīta pilna luga visā garumā, bez starpbrīžiem. Apbrīnojami, ka vietējie aktieri tik garus tekstus spējuši iemācīties. Un starp viņiem bija īstas pērles. Kā izteicās vairāki skatītāji, Pindacīšas lomas atveidotāju Rozi Bruģi mierīgi varētu laist arī uz Nacionālā teātra skatuves. Vērotājos arī Daina Bergmane, kura atnākusi «Skroderdienas» apskatīt, jo pašu ļaudis spēlē, viņas kaimiņi, bijušie skolēni. Tur jau esot tas amatierteātru izcilais knifs, ka vari priecāties līdzi, kā tava kaimiņiene Roze pārvērtusies Pindacīšā, kaimiņš Kazimirs Polonis – Aleksī, skolnieks Raitis Jutus – Rūdī, kolēģe Silvija Pavlova – Zārā. Izrāde bija patikusi arī novada domes priekšsēdētājam Aivaram Okmanim, vai gan citādi viņš to būtu noskatījies līdz galam un devies prom tikai pēc izskaņā dziedātā: «..Skroderu dienas, raibraibās dienas, Silmačos beidzas un kāzas nu būs!»Šovakar, 23. jūnijā, pulksten 19 arī sviteniekiem būs iespēja noskatīt fragmentus no rundāliešu «Skroderdienām Silmačos».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»