Ar apņēmību un vēlmi strādāt

Lai arī šogad Mazā biznesa diena 15. novembrī mūsu novados aizvadīta bez īpašiem sarīkojumiem, vietējo mazo uzņēmēju pieredze rāda – sekmes var gūt, ja strādā apņēmīgi un nemitīgi izglītojas.
Mazie un vidējie uzņēmumi ir spēcīgas ekonomikas mugurkauls, un Latvijā mazo skaits pēdējos gados ir audzis, tomēr biznesa sācēji norāda vairākus aspektus, ko valstij vajadzētu uzlabot.
Vajag savu «odziņu»
Bauskas novada Īslīces pagasta grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA «DEM birojs» reģistrēta 2013. gadā. Uzņēmuma īpašniece Dina Sīmane teic, ka mazais uzņēmējs Latvijā var gūt ienākumus – vajag tikai apņēmību un vēlmi strādāt. «Diezgan grūti ir izcīnīt savu vietu. Tomēr tie, kas dara, atrod savu «odziņu»,» pārliecināta D. Sīmane. Viņa uzskata, ka ir vērts darboties ekoloģiskajā jomā: «Latvija ir tīra valsts, un cilvēki interesējas par veselīgu dzīvesveidu.»
Mazajam uzņēmējam traucē dokumentu birokrātija, jo lielajiem to izpildīt vieglāk – var algot juristu, kas tiek galā ar ministriju noteikumiem un līgumu nosacījumiem. «Papīru jūra biedē mazos uzņēmējus, taču vajag izglītoties pašam. Informācija ir iestāžu mājaslapās, medijos. Vajag tikai rakt!» iesaka Dina.
Grāmatvedības speciāliste uzskata, ka joprojām traucē lielais nodokļu slogs. Mikrouzņēmuma nodoklis ir izdevīgs pakalpojumu sniedzējiem, nevis ražotājiem, kas Latvijai ir ļoti vajadzīgi. D. Sīmane pērn pieteikusies Mazā biznesa dienas aktivitātēm, bet šogad to pat nav pamanījusi. Ir par maz pasākumu, lai ieinteresētu biznesa sācējus, domā uzņēmēja.
Strādā visā valstī
«Lielākā problēma ir cilvēku domāšana. Kaimiņos, Lietuvā, mazo uzņēmumu ir krietni vairāk. Pie mums daudzi baidās kaut ko sākt, radīt vērtības, sniegt pakalpojumus,» uzskata Vecumnieku novada SIA «Kurmenes būvnieks» valdes loceklis Edgars Gulbis. Viņaprāt, latvieši emocionāli nevar saņemties un sākt uzņēmējdarbību. E. Gulbis uzskata, ka valsts institūcijām jāorganizē plašākas kampaņas, aicinot dibināt uzņēmumus. Īpaši svarīgi tas ir laukos, kur cilvēki baidās spert pirmo soli. SIA «Kurmenes būvnieks» sniedz pakalpojumus visā Latvijā, Bauskā Mūsas tilta būves gaitā kā apakšuzņēmēja nodrošinājusi transportu.
«Tie, kas sākuši, redz rezultātu, arī mājražotājiem veicas labi. Var atrast dažādas darbības jomas. Daudzi pircēji, arī es, vēlas iegādāties vietējo ražotāju sieru un kūpinājumus, jo nav apmierināti ar veikalu piedāvājumu. Jāmāk tikai pārdot produkciju,» spriež E. Gulbis.
Uzņēmējs uzskata, ka ģimenes uzņēmumiem un mazām firmām ir vieglāk, sarežģītāk kļūst tad, ja sākas strauja izaugsme. «Ja nodarbina savu ģimeni un vēl kādu, ir iespējas darboties pietiekami veiksmīgi. Grūtāk ir tad, ja produkcija jāpārdod lielveikalu ķēdēm, tur daudzus nospiež,» vērtē komersants.
Niša piecos gados
Nākamgad, februārī, Iecavas novada Zorģu zemnieku saimniecības «Ausmas» filiālei Iecavā – veikalam darbnīcai «Ciku cakas» – apritēs pieci gadi, atklāj īpašniece Vineta Lamberte. Viņai izdevies izveidot savu tirgus nišu, un nākotnē plānots paplašināt darbību.
Vineta pie uzņēmējdarbības ķērusies bez pieredzes, tikai ar pārliecību, ka viņas prasme būs vajadzīga cilvēkiem: «Tagad floristikas un rokdarbu piederumus «Ciku cakās» pērk iecavnieki, garāmbraucot piestāj baušķenieki, klienti ierodas no Vecumniekiem un Jelgavas. Mājturības stundām piederumus iegādājas skolas, iestādes un uzņēmumi pasūtina dekorus telpām un sarīkojumiem.»
Vinetas «odziņa» jau kopš pirmsākumiem ir floristikas darbnīcu vadīšana. Sākusi ar Zorģu bibliotēku, meistares prasme izgājusi tautās, un tagad kursi pieprasīti dažādos projektos. Vineta nemitīgi apgūst jaunas metodes, strādājot ar dabas materiāliem, ko savāc laukos un pļavās, audumu, stiklu, plastiku, svecēm, salvetēm, filcu u. c. Vasarā «Ciku caku» lielākā darba daļa ir kāzu un citu sarīkojumu dekorēšana, sākot no pušķiem līdz telpu un automašīnu rotāšanai. Šajā biznesa virzienā V. Lambertei ir partnere – skolotāja un floriste Iveta Cera.
Noderētu inkubators
V. Lamberte uzņēmējdarbības sākšanai nav izmantojusi banku kredītus vai grantus, iztikusi ar pašu ģimenes resursiem. Viņu atbalsta vīrs Guntars saimnieciskos darbos, meita Agnese piedalās ar radošām idejām un darbnīcu vadīšanu, meita Baiba – ar grāmatvedību. Uzņēmēja secina, ka veikala atvēršana krīzes brīdī viņai pat palīdzējusi, jo konkurentu tuvējā apkārtnē nebija.
Nākotnē, iespējams, varētu izmantot valsts atbalstu, teic Vineta, atklājot: «Apsveram iespēju paplašināt pakalpojumus, līdz ar krūžu un T-kreklu apdruku piedāvājot kopēšanu, laminēšanu u. tml. Vajadzīgas plašākas telpas, atdalot tirdzniecības platību no darbnīcu istabas.»
Veikala saimniece teic, ka Iecavā noderētu biznesa inkubators jaunajiem uzņēmējiem, turklāt ciemā tiem trūkst piemērotu telpu. Tā kā Iecavas novads ģeogrāfiski ir ļoti izdevīgā vietā, uzņēmējdarbība tajā varētu būt daudz vairāk attīstīta, rāda iepriekš pašvaldības paspārnē notikušie attīstības iespēju pētījumi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»