Paaudzēs lolots mantojums

2014. gada 19. novembris 00:00

1005

Vēl nesenā pagātnē muižas nama ārējais izskats vēstīja par laikazoba neapturamo spēku, bet pašlaik Rūdolfs Niedra ar saviem diviem dēliem Artūru un Hariju atjauno ēku un sniedz tai iespēju mirdzēt no jauna.

No rokas rokā
Codes muiža celta 1747. gadā, un tai piešķirts aizsargājama valsts kultūras pieminekļa statuss. Sākotnēji muiža bijusi vienkārša koka guļbūves ēka, bet, laikam ejot, tā kļuvusi aizvien greznāka. Pirmo kapitālo remontu nams piedzīvojis 19. gadsimtā, kad fasādes tika apmūrētas ar ķieģeļiem. Muižas īpašnieki mainījušies samērā bieži, un atkarībā no viņu mantiskā stāvokļa nams ticis vai nu uzturēts, vai nolaists, liecina Codes ciemata 1990. gada septembra izdevumā «Novads» atrodamā informācija.

Aptuveni ap 1922. gadu nams nokļuva Rūdolfa Niedras tēva īpašumā. «Tolaik tēvs nopirka Codes muižu kopā ar 22 hektāriem zemes un trim saimniecības ēkām,» stāsta Rūdolfs. Kā izrādījās, par šādu greznu īpašumu nācās maksāt ne tikai ar naudu, bet arī ar brīvību. Muižas īpašnieks ticis izsūtīts 1949. gada marta deportāciju laikā. Pēc vairākiem gadiem atbrīvots, pateicoties dokumentiem, kuri apliecināja ēkas iegādi likumīgā ceļā.

Atgriežoties mājās jau kolhoza laikos, tolaik raksturīgā manierē ēka tikusi «labprātīgi» nodota kolhoza saimnieciskajām vajadzībām. Kad Latvija atkal kļuva neatkarīga, muiža atgūta atkārtoti un vēl aizvien ir Niedru dzimtas īpašums. Rūdolfs par tēva īpašumu ir lepns un brašā balsī teic, ka šajā namā ir aizritējusi visa viņa un bērnu dzīve, un šodien pa muižas pagalmu skraidelē Rūdolfa mazbērni.

Iegulda darbu un laiku
Muižu Rūdolfa Niedras tēvs atstājis savai sievai. Pēcāk ģimene vienojusies, ka nams tiks atstāts mazbērniem Artūram un Harijam.
Sākotnēji ģimene dzīvojusi pirmā stāva spārnā. Tolaik vēl ēkā notikušas pagasta diskotēkas un dažādi pasākumi. Lai ūdens negāztos uz galvas, kolhoza laikā caurajam skārda jumtam pārklāja pāri šīfera segumu, nojaucot skaistos mansarda logus. Sākotnēji nelielus līdzekļus avārijas stāvokļa novēršanai piešķīra Valsts pieminekļu aizsardzības biedrība. Atgūstot īpašumu, Niedru dzimtas vīrieši palēnām sākuši muižas atjaunošanu. Tā bijusi tik kritiskā skatā, ka sākotnēji jokots – vieglāk ir ēku nojaukt un uzbūvēt no jauna. Viss tiek darīts ar pašu rokām, un, kā smaidot teic Rūdolfa dēls Artūrs, tad garākās «darbdienas» ir sestdienu un svētdienu vakari. Muižas teritorija iekārtota līdz nepazīšanai. Aizaugušo pļavu un krūmu vietā ir skaists mauriņš, plašs parks un piemājas dīķis.

Klīst leģendas, ka no muižas uz baznīcu ir bijusi slepena pazemes eja.

Nākotnē plāno viesu namu
«Mērķis ir padarīt šo namu par skaistu viesu māju,» teic Harijs. Pirmā stāva koridori un zāle tiks atjaunota vispirms. Tālāk sekos otrā stāva labiekārtošana un guļvietu aprīkošana. Telpās valda vēsturiska noskaņa. «Centīsimies pēc iespējas vairāk saglabāt vēsturisko garu, kāds te valdījis,» atklāj Harijs. Lielākais ēkas dārgums ir durvju vērtnes, kuras tiek uzskatītas par to laiku skaistāko koka mākslas darbu Bauskas novadā. Pašreiz tās tiek atjaunotas, iegūstot to pirmreizējo izskatu. Vasarā plānots restaurēt galveno durvju fasādi un izbūvēt balkonu. Nākotnē paredzēta jumta seguma maiņa un mansarda logu izbūve.

Itin bieži Codes muižu ierodas apskatīt dažādi ļaudis. Iekšā gan viņi netiek laisti, bet fotografēties un apstaigāt tuvāko apkaimi nav aizliegts. «Ceram, ka šis nams šeit stāvēs vēl tikpat ilgi kā līdz šim, lai arī mūsu bērnu bērni var turpināt te saimniekot,» noteic abi brāļi Niedras.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Paaudzēs lolots mantojums

Kategorijas