Dziesmu un deju svētku tradīciju Vecumnieku novadā grib turpināt

2010. gada 27. jūnijs 15:48

2782

Dziesmu un deju svētku tradīciju Vecumnieku novadā grib turpināt

Pāri ezeram 26. jūnija vakarā atbalsojās jauniešu kora dziedātā Vecumnieku novada himna. Pirmatskaņojumu publika pavadīja ar aplausiem. Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts Vecumnieku brīvdabas estrādē bija mīlestības apliecinājums dzimtajai vietai – vasaras saulgriežu cikla krāšņa kulminācija. Lielo svētku uvertīra sākās 25. jūnijā, kad novada pagastu amatierkopas devās koncertizbraukumos uz apdzīvotiem centriem Bārbelē, Vallē, Skaistkalnē, Kurmenē, Vecumniekos, Taurkalnē. Savukārt Stelpes radošāko iedzīvotāju grupa, kultūras darba organizatores Sandras Neliusas rosināta, svētku ieskaņas programmu sagatavoja paši. Ciemošanās kaimiņu pagastos ir līdzīga kultūras apmaiņas programmai, uzskata Arvīds Zvirbulis, Vecumnieku novada domes kultūras, izglītības un jauniešu lietu komitejas priekšsēdētājs: «Visu laiku darbojoties savos pagastos, kas tomēr ir noslēgta vide, iestājas rutīna. Tāpēc ir nepieciešami koncerti izbraukumi, neformālas tikšanās un sarunas ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem ārpus sava ierobežotā loka. Valles ciema Saietu namā uzstājās Misas pašdarbnieki. Domāju, ka publika novērtēs kultūras programmu apmaiņas pirmo mēģinājumu un šo tradīciju novadā turpināsim.» Skaistkalnes tautas nama sieviešu vokālā ansambļa «Vēl mazliet» dalībniece Ilona Ziemele spriež, ka viesošanās citos pagastos labāk palīdz iepazīt novadu un nostiprināt sociālās saiknes. «Taurkalnē esmu pirmo reizi. Šī vieta ir pārsteidzoši skaista. Šo iespaidu rada miers un neskartā daba. Ja nedziedātu ansamblī, man nebūtu nekādas motivācijas apmeklēt Taurkalni. Vēl ne reizi ansamblis nebija koncertējis zaļā pļavā, bet Taurkalnē tā notika, un, mūsuprāt, skanēja itin labi. Tagad priecājos, ka esmu šeit nokļuvusi, mani aizkustina arī klausītāju sirsnīgā attieksme. Gandrīz visas apmeklētājas uz koncertu ir atnākušas ar ziediem,» teic Ilona.Kluso Taurkalnes ciemu meža viducī pirmo reizi ieraudzīja arī Skaistkalnes pūtēju orķestra jaunieši, bet vadītājs Jānis Kalniņš jokoja, ka latgaliešu tautasdziesmas «Tuoļi dzeivoj muna meilo» aranžējums pūtēju orķestrim ir ģeogrāfiskajai situācijai visatbilstošākais. Pensionēta mediķe Lija Ratkeviča gan nepiekrīt novada apdzīvotu vietu šķirošanai centrā un provincēs. Viņasprāt, nomales sindroms ir cilvēku prāta radīts aplams priekšstats. Lija pamato savu versiju: «Dažu kilometru attālumā no Taurkalnes atrodas Jaunjelgava, bet līdz Aizkrauklei var nokļūt 20 minūtēs. Vai 54 kilometri līdz Bauskai liels attālums? Mums ir sava kompānija, kas aizraujas ar koncertu un izrāžu apmeklēšanu. Esam bijuši kantrimūzikas festivālos Bauskā, regulāri braucam uz Rīgas teātriem, izmantojam piedāvājumus baudīt kultūru Jaunjelgavā un Aizkrauklē. Tikpat aktīvi ir mani pieaugušie mazbērni, ar kuriem nereti dodamies uz koncertiem citos Latvijas reģionos. Drīz braukšu uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Dzīve Taurkalnē tikai svešiniekiem izskatās snaudulīga. Patiesībā mēs esam rosīgi cilvēki un jūtamies labi.» Vecumnieku estrāde pie jaunā ezera, lai arī gadu desmitiem neremontēta, ir viena no labākajām brīvdabas skatuvēm visai plašā rādiusā. Saulainajā 26. jūnija novakarē, šķiet, nebija nevienas brīvas sēdvietas. Reti ir gadījies redzēt arī tik ieinteresētu publiku kā šajā lielkoncertā. Scenārijs bija nevainojams – bez nevienas aizķeršanās. Rīkotāji veiksmīgi izmantoja reljefa un plašās teritorijas priekšrocības, jo visas papildu aktivitātes risinājās savrupās zonās, kas netraucēja koncerta dalībniekiem un skatītājiem. Īpaši piedāvājumi bija bērniem. Viņi aizrautīgi izmēģināja minikartingu un citus braucamrīkus. Apmeklētāji, kurus «Bauskas Dzīve» iztaujāja 26. jūnijā Vecumniekos, atbildēja, it kā būtu iepriekš vienojušies: «Šovakar notika vislabākais sarīkojums, kāds beidzamajā laikā estrādē ir pieredzēts!»Vecumnieku tautas nama vidējās paaudzes deju kopas dalībnieks Aivars Petruševičs pavisam droši zina, kādēļ novada Dziesmu un deju svētku tradīcija būtu jāturpina: «Mēs diezgan bieži koncertējam vietējā tautas namā, bet to apmeklē noteikta, gandrīz nemainīga auditorija. Taču vairākums iedzīvotāju pat nenojauš, cik rosīgas un kvalitatīvas ir kultūras norises visā Vecumnieku novadā. Kopīgie Dziesmu un deju svētki skaistā brīvdabas estrādē saista arī tā dēvēto inerto apmeklētāju uzmanību. Kāpēc gan nepavadīt vakaru ar ģimeni brīvā dabā un patīkamā noskaņā? Šovakar esmu priecīgs, ka mani prātojumi ir attaisnojušies.» Petruševiču ģimene ir piemērs īpašai tradīciju pēctecībai. Vecumnieku vidējās paaudzes kopā dejo Aivars, viņa sieva Vēsma, meita Aija, dēli Agris un Māris. UZZIŅAIVecumnieku novada pirmajos Dziesmu un deju svētkos piedalījās 33 amatieru deju kopas, ansambļi, kori, instrumentālisti. Uzstājās arī viesi – Iecavas novada kultūras nama senioru deju kopa.Koncerta dalībnieki bija Vecumnieku, Misas, Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Valles skolēni vecumā no septiņiem gadiem, jaunieši, vidējā paaudze un seniori.Pierīgas reģionā vienīgais 3. – 4. klašu zēnu koris darbojas Misas vidusskolā, bet Vecumnieku un Baldones mūzikas skolas audzēkņi spēlē apvienotajā simfoniskajā orķestrī «Draugi». Amatierkopās darbojas Vecumnieku novada domes seši deputāti: Jānis Kalniņš ir Skaistkalnes pūtēju orķestra vadītājs, Mārtiņš Mediņš muzicē lauku kapelā «Savējie», Jānis Bračka dejo Bārbeles pagasta vidējās paaudzes kopā, Arvīds Zvirbulis ir Valles amatierteātra trupas dalībnieks, bet Česlavs Batņa – novada jauniešu kora diriģents. Pašdarbībā iesaistās arī Valdis Rusiņš.Novada Dziesmu un deju pirmo svētku logotipa idejas autore ir Roberta Paula Tomsone – Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas deviņus gadus veca audzēkne.Pašvaldības konkursā par Vecumnieku novada himnas tekstu uzvarēja Valles iedzīvotāja literāte Gina Viegliņa-Valliete. Mūziku komponēja Česlavs Batņa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dziesmu un deju svētku tradīciju Vecumnieku novadā grib turpināt

Kategorijas