Ar uzvarošu dvēseles gaišumu

2014. gada 14. novembris 00:00

Kurmenieši vienojas svētku gājienā
Lāčplēša dienas, 11. novembra, vakarā Vecumnieku novada Kurmenes pagasta iedzīvotāji devās svinīgā lāpu gājienā, pieminot kritušos Latvijas karavīrus cīņā pret Bermonta karaspēku.

Lāpu gājienā no Kurmenes pagasta parka estrādes līdz piemiņas akmenim, kas pagasta centrā izveidots represijās un karos cietušajiem un bojā gājušajiem vietējiem ļaudīm, devās ap 30 kurmeniešu, kuru vidū dažādu paaudžu pārstāvji – skolēni, jaunieši, pieaugušie spēka gados un seniori. Dalībnieku skaits kļuva kuplāks, kad pie piemiņas akmens gājienā devušos sagaidīja vēl daži pagasta ļaudis. Iedzīvotājiem bija sagatavotas 20 lāpas, bet čaklākie ļaudis paši izrādīja iniciatīvu un ieradās ar svecītēm. «Bauskas Dzīve» manīja arī kādu kungu, kuram rokās pašizgatavota liela lāpa.

Dziesmu vadīti, ļaudis devās pie piemiņas akmens, kur, izveidojot lāpu aleju, tika dziedāta Latvijas valsts himna un klusuma brīdī pieminēti kaujās kritušie Latvijas karavīri. Blakus esošajā dīķī tika palaists mirdzošu svecīšu plosts. Pērn kurināts arī ugunskurs, taču slikto laikapstākļu dēļ šogad izlemts to nedarīt.

Kurmenes pagasta tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse teic, ka tik liela iedzīvotāju aktivitāte iepriekšējos gados neesot bijusi. «Domāju, kurmenieši ir kļuvuši patriotiskāki,» tā Samīte Ķīse.

Divpadsmit gadus vecais Emīls ar draugiem Matīsu un Ralfu gājienā dodas jau ceturto reizi. «Esmu latvietis, tāpēc katru gadu piedalos,» brašā balsī teic Emīls, kuram ar galvas mājienu piekrīt abi draugi.

Gājienā vietējos iedzīvotājus vadīja Zemessardzes 55. bataljona ložmetējnieks kurmenietis Mundis Indriksons. Viņš uzteic iedzīvotājus un atzīst, ka ir liels gods vadīt gājienu, ja aiz muguras soļo tik daudz kurmeniešu, kuri ir Latvijas patrioti.

Kopīgās dziesmās ģitāras pavadījumā vietējos iedzīvotājus apvienoja Sandra Meiere un Anita Nagle. Arī šīs dāmas neslēpj – prieks būt dziesmās kopā ar savējiem. Pie piemiņas akmens A. Nagle runāja par Brīvības cīņās kritušajiem latviešu karavīriem un īsi dalījās vēstures faktos par tolaik notikušajiem notikumiem.

Kurmenes pagasta iedzīvotāja Anita Kārkliņa šo dienu piemin aiz mīlestības pret Latviju. Viņa uzskata, ka «dziļi sirdī ikvienam Latvija ir vieta, kurā patiesi mēs jūtamies kā mājās.»

Iecavā svētki Dzimtenes mīlestībai
Lāčplēša dienas sarīkojumi ievadījuši Latvijas valsts svētku nedēļu Iecavas novadā. Te 11. novembrī sarīkojumā īpašie viesi bija biedrības «Latviešu karavīrs» pārstāvji.

Biedrībā ir ap piecdesmit dalībnieku no dažādiem Latvijas novadiem, bet par centru var uzskatīt Tērveti. Vadītājs ir Normunds Jērums, seno Zemgaļu vēstures izpētes iniciators un pasākumu organizators Tērvetes senajā koka pilī.

Silti miglainais novembra vakars un vēsturiskajos formas tērpos ģērbtie vīri piešķīra teiksmainu nokrāsu stāstījumiem par bermontiādes kauju norisēm pie Rīgas, ieroču pielietojumu un karavīru drosmi. Tieši karavīra gods, atbildība un Dzimtenes mīlestība ir tās vērtības, par kurām biedrības dalībnieki runā visvairāk, uzsver N. Jērums.

Skolu jauniešiem, kas nešaubīgi bija 11. novembra sarīkojuma galvenie apmeklētāji, bija patiesa interese, kas rosināja jautāt un izzināt. Šo iespēju izmantoja Iecavas vidusskolas 10.a klases puiši Kristaps Anspoks, Artūrs Liepiņš, Elvis Dredžels, Česlavs Rakovskis un vēl citi. Arī vismazākie, pirmsskolas zēni, acīm zibot, sekoja katrai kustībai, kad, ievērojot nepieciešamo piesardzību, tika demonstrēti ieroči. Realitātes iespaids un augsta ticamības pakāpe bija katram teiktajam vārdam.

Zālītes speciālās internātpamatskolas skolotāja Zeltīte Kalniņa teic, ka Lāčplēša dienas sarīkojumos kopā ar audzēkņiem piedalās katru gadu, taču šoreiz apmeklētāju pulks esot sevišķi liels, un jaunieši te sanākuši no visām skolām. Ieklausīties un kopīgi uzdziedāt karavīru dziesmas vedināja Iecavas kultūras nama folkloras kopa «Tarkšķi». «Bauskas Dzīves» uzrunātajam Jānim Bērziņam – visticamāk, sarīkojuma vecākajam apmeklētājam – ir 83 gadi. Viņš gan priecīgs par svētkiem, gan nedaudz sarūgtināts par to, ka jauniešos pietiekami neaudzinām gara spēku un rakstura stingrību. Citi ieradušies ar mazbērniem, kuri vēl bērnudārza vecumā. Vecmāmiņas pārliecinātas, ka vēsture jāmāca jau no mazotnes un jāprot aizdegt svecīte Latvijas varoņiem.

Iecava var lepoties, ka gadu no gada Lāčplēša dienas atceres pasākumos apmeklētāju skaits aug. Kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Laimrota Jaunzeme pastāstīja, ka ik gadu svarīgi atrast un piedāvāt kādu jaunu norisi. Šoreiz novitāte bija ieskats vēsturē ar Latviešu karavīru biedrības atbalstu. Veiksmīga un regulāra ir sadarbība ar Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona 1. rotas zemessargiem un komandieri virsleitnantu Daini Kravalu. Viņa rota Iecavā bija gājiena priekšgalā, kad sarīkojuma dalībnieki no parka estrādes devās pie pieminekļa Iecavas upes krastā. Varoņu piemiņas diena izskanēja ar pārdomām par vēstures mācībām un rūpēm par nākotni, tika pausts vēlējums neizkust citās tautās, uzsverot, ka mūsu spēks ir spējā celties arī pēc sakāvēm. To savās uzrunās akcentēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis un kultūras nama direktore Alma Spale.

Stelpē lieli un mazi «dzīvo par Latviju»
Vecumnieku novada Stelpes pagastā Lāčplēša dienā, 11. no-vembrī, bērni un pieaugušie, dziesmām skanot, devās lāpu gājienā, kas, kā ierasts, sākās no veikala ciema centrā.

Pulcējoties pie spožā ugunskura skolas pagalmā, klātesošie ieklausījās dzejas vārdos un dziedāja. Vecumnieku novada domes deputāts Valdis Rusiņš atsauca atmiņā vēsturiskos notikumus un piebilda, ka šodien ļaudis brīvā un neatkarīgā valstī droši var justies tikai tad, ja «lieli un mazi dzīvo par mūsu Latviju». Ar latviešu valodā izpildītu dziesmu «Es atnācu uguntiņu» klātesošos sveica jauniešu apmaiņas programmas dalībnieks Dāvids Zdravkovičs no Serbijas. Viņš ciemos uz Stelpi atbraucis kopā ar saviem vecākiem.

Sanākušie tika cienāti ar tēju un pīrāgiem, ko visu dienu skolā cepa 5. – 9. klašu audzēkņi kopā ar skolotāju Lilitu Berliņu.

Pirms kupli apmeklētā Zemessardzes 52. kājnieku bataljona vokālā ansambļa «Junda» (Jelgavas novads) koncerta skolas zālē sapulcējušos uzrunāja pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa. «Vērtības mainās, bet brīvība ir nemainīga – tā ir mūžīga vērtība,» viņa uzsvēra un citēja valstsvīra Kārļa Ulmaņa atziņu, kas māca – brīvību ir grūti iegūt, bet vēl grūtāk ir to noturēt un izkopt.

Iedzīvotājus Lāčplēša dienā sveica novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals un pagasta pārvaldes vadītājs Elmārs Jukonis. Uzmanības apliecinājumu saņēma staļiniskajās represijās cietušie stelpieši.

«Esmu gandarīts, ka šodien izvēlējos apmeklēt Stelpes pagastu. Man patiesi izdevās iegūt svētku izjūtu,» emocijas atklāj J. Kovals. Viņš piedalījās arī lāpu gājienā.

Vēl brīdi pēc svinīgā sarīkojuma stelpieši nevēlējās izklīst. Bērni tumsā fotografējās pie skolas pagalmā izveidotās un ar svecītēm izgaismotās Latvijas kontūras, bet pieaugušie, cits no cita atvadoties, norunāja atkal satikties valsts dzimšanas dienas koncertā 15. novembra vakarā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar uzvarošu dvēseles gaišumu

Kategorijas