Darbs ar Dieva svētību

2014. gada 14. novembris 00:00

1139

Bauskas novada Brunavas katoļu draudzes locekle Sanita Behmane-Baibakova un viņas vīrs Juris Baibakovs ir audžuvecāki piecus, septiņus un astoņus gadus veciem puikām. Pašu ģimenē ir trīs bērni – 10 gadu vecā Lita, septiņgadīgais Mikus un piecus gadus vecais Toms. Audžuģimenes statusu Baibakovi ieguva 2011. gadā pēc Sociālo pakalpojumu aģentūras audžuģimeņu kursu beigšanas.

Nemitīgi mācās
Sanita ir tautastērpu darinātāja ar iegūtu vispārējo vidējo izglītību un zeļļa diplomu mežģīņu darinātājas amatā, ir mācījusies par ainavu arhitekti Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Rundāles pils muzejā viņa neilgu laiku bija parka nodaļas vadītāja, ainavu ierīkošanā strādāja arī citviet Latvijā un ārzemēs.

Jura profesija ir celtnieks, viņš strādā savā arodā un ir arī Zemessardzē. Pirms vairākiem gadiem ģimene no Bauskas pārcēlās uz Brunavas mācītājmāju, kam ilgstoši trūka gādīgu saimnieku. Sanita ir aktīva nelielās draudzes locekle. Viņa ir baznīcas atslēgu glabātāja, uzkopj dievnamu, rotā altāri. Mazie puikas apmeklē Ceraukstes bērnudārzu, bet vecākie bērni mācās Griķu pamatskolā. Meita Lita ir arī Bauskas mākslas skolas 2. klases audzēkne.

Pašlaik Sanita studē Rīgas Augstākajā reliģisko zinātņu institūtā. Viņa ir arī studentu pašpārvaldes vadītāja, kura koordinē studentu un pasniedzēju darbību ārpusstudiju aktivitāšu organizēšanā. Tās ir konferences, semināri, viesu sagaidīšana un uzņemšana. Tā ir ļoti aktīva un izaugsmi veicinoša kristīgā dzīve ārpus savas draudzes. Studijas notiek katru piektdienu un sestdienu. Tad visas rūpes par bērniem uzņemas vīrs Juris. Piektdienas pēcpusdienā, pārrodoties no skolas, vecākos bērnus gaida Sanitas atstātais launags un darbu saraksts, kas ir jāpaveic, iekams atbrauks tētis un mazuļi no bērnudārza. Reliģijas zinātņu institūts ir vieta, kurā Sanita rod garīgo spēku, ar ko dalīties savā ģimenē.

Skaisti nevar būt bez pašatdeves
Sanita atzīst: «Mēs izvēlamies pieņemt audžuģimenē savu bērnu līdzaudžus, jo es pārzinu šī vecuma īpatnības, bērnu intereses. Esmu emocionāli sagatavota strādāt ar viņiem. Sešu bērnu audzināšana ir darbs bez brīvdienām, bez atvaļinājumiem. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz garīgā spēka. Cilvēks var skriet un skriet, censties, bet, ja to dara bez Dieva svētības, viņš nogurs un iztukšosies. Dievs ir mans pamats un balsts. Uzskatu, ka manas organizatoriskās spējas, vadot un mērķtiecīgi virzot ģimeni, ir viena no lielākajām Dieva dāvanām. Man nepatīk teoretizēt, sludināt Dieva vārdu un publiski liecināt tāpēc, ka Dieva klātesamību vislabāk atklāj mūsu dzīve un darbi. Sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis, ka vajag dzīvot viegli un skaisti, bet, lai patiešām būtu skaisti, ir nepieciešams liels darbs un milzīga pašatdeve. Kuram gan patīk domāt, ka ir garīgi un mentāli smagi jāstrādā, lai noturētu un saglabātu ģimeni?»

Baibakovu audžuģimenes trīs iepriekšējie bērni jau ir citās labās mājās. Divi tika adoptēti, bet viens atrodas aizbildnībā savu radinieku ģimenē.

Ilgs un atbildīgs lēmums
Lēmums par svešu bērnu pieņemšanu ģimenē Baibakoviem nāca lēni, nopietni un pārdomāti. Sanita atceras, ka pirmo impulsu guvusi, kad meitiņai Litai bija divi gadi: «Strādāju Rundāles pils muzeja parka nodaļā. Tumšā rudens novakarē mājās pārgurusi atlaidos uz dīvāna, lai drīz ķertos pie neizlasīto dokumentu kaudzes. Litiņa man pieglaudās un lūdza izlasīt vakara pasaciņu. Pēkšņi sapratu: ja gribu būt laba mamma, nevaru būt arī laba darbiniece. Izvēle bija spontāna – aizgāju no darba, jo man ļoti gribējās vairākus bērnus, gribēju pavadīt laiku kopā ar viņiem. Drīz pieteicās Mikus, pēc tam – Toms.»

Sanita un Juris sapratuši, ka labi var ar visu tikt galā, ka viņu mīlestības un gādības pietiktu ne tikai trim, bet vairāk bērniem. «Apzināti un mērķtiecīgi gājām ceļu, kas tuvināja audžuģimenes statusa iegūšanai. Nevalstiskās organizācijas «Sociālo pakalpojumu aģentūra» organizētās audžuģimeņu mācības bija izcila skola. Tādi kursi būtu svētīgi ikvienai ģimenei, kas audzina bērnus,» pārliecināta Sanita.

Emocijām nav vietas
Audžuģimeņu vecākiem, arī Sanitai, cilvēki nereti vaicā, vai nav sāpīgi apzināties, ka bērniņš ģimenē atrodas tikai neilgu laiku. Pēc tam viņš vai nu tiek adoptēts, vai nokļūst atpakaļ savā vai aizbildņu ģimenē.

Sanita atklāj: «Pašas dzemdēts un izlotots mazulītis, kurā māmiņa ir iemīlējusies, un dzīva radībiņa, kas palikusi bez savas ģimenes aprūpes un mīlestības, atrodas gluži atšķirīgā situācijā. Audžubērnu sāpīgā pieredze izpaužas jebkurā gadījumā.»

Sākumā audžuvecākiem ir jābūt pacietīgiem par blēņām, sociālo iemaņu pilnīgu trūkumu, rupjo valodu, nerēķināšanos ar citiem cilvēkiem. Svarīgi ir to pieņemt bez dusmām, pierast pie kopdzīves un neatlaidīgi – ik stundu un dienu – mācīt sevis aprūpēšanas prasmes, pieklājību, uzvedības normas, pieredzē dalās Sanita, turpinot: «Tas ir darbs, kurā nav vietas manām emocijām. Savā ģimenē taču esmu pieņēmusi bērnus, lai palīdzētu viņiem dzīvot, nevis lai jūtinātos. Izklausās skarbi, bet citādi mūsu darbam nebūtu jēgas. Viens no audžubērniem – piecgadnieks – reiz paziņoja: «Pie jums es iemācīšos, kā uzvesties, un tad dzīvošu kopā ar savu omīti.» Fakts, ka to saprot tik mazs bērns, man šķiet mulsinošs un reizē arī pierāda, ka mūsu audžuģimenes stratēģija darbojas.»

Tehnoloģijas palīdz
«Ticība ir manu izvēļu pamats,» uzsver Sanita. Tā palīdz gūt un atjaunot spēku, saplānot visus darbus, arī atrisināt iztikas jautājumus. Kā? Viņas atbilde ir: «Daudz strādājot! Brunavā mums ir dārzs, kurā izaudzējam visu nepieciešamo un pārstrādājam dārzeņus konservos. Pienu un kartupeļus pērkam no kaimiņiem, gaļu reizi nedēļā piegādā ražotāji. Malku mans vīrs un tētis sagādā paši, izzāģējot vecos kokus Brunavas mācītājmuižas teritorijā. Ģimenes auto, ko dalām uz abiem, vīrs remontē pats. Saņemam audžuģimeņu pabalstu. Es regulāri konsultēju klientus ainavu un parku veidošanā, kas nenes peļņu, toties garantē profesionālo iemaņu saglabāšanu. Ja lielas ģimenes sievietei laukos ir viedtālrunis, internets un «DPD» kurjera pakalpojumi, sadzīvi var lieliski organizēt.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbs ar Dieva svētību

Kategorijas