Jāizvēlas starp lauku un mežu

2014. gada 12. novembris 00:00

Līdz ar 2015. gada 1. janvāri stājas spēkā pirms trim gadiem pieņemti grozījumi Meža likumā, kas tieši skar lauksaimniecības zemes īpašniekus, padarot sarežģītāku un dārgāku aizaugošu platību atkopšanu.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji aicina grozījumus, kurus vairākums zemnieku pamanījuši tikai šoruden, atlikt vēl par dažiem gadiem, kaut arī pārejas periods jau būs pieveikts. Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis, Vecumnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide uzskata, ka šis punkts no Meža likuma jāizņem, jo attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kavējot tās apstrādātāju darbību un radot liekus tēriņus.

Mežinieku lobijs
«Zemnieki šajās lietās nav bijuši pie spriešanas,» uzsver A. Veide, atgādinot pieņemšanas gaitu, «tā ir mežinieku lobija ietekme, padarot pāreju uz meža zemes statusu vieglāku un lētāku nekā uz lauksaimniecības platību.»

Lai transformētu meža zemi par lauksaimniecībā izmantojamu platību, pērn Vecumnieku pusē kādam zemniekam nācies šķirties no 2000 Ls/ha kā kompensāciju valstij par kaitējumu videi. Līdz šim, lai attīrītu no apauguma kādu laiku neizmantotu lauksaimniecības zemi, īpašniekam tas ar valsts iestādēm nav jāsaskaņo un kompensācija nav jāmaksā. Ja jaunā norma stāsies spēkā, būs citādi. Lauksaimniecības zemes gabaliņu, kurā izauguši par pieciem metriem augstāki koki un būs nosakāms meža definīcijai atbilstīgs koku minimālais šķērslaukums, atbildīgie dienesti automātiski uzskatīs par meža zemi un, ja īpašnieks vēlēsies apaugumu noņemt, pieprasīs pilnu saskaņojuma dokumentu paketi un kompensāciju.

«Lai atmežotu, jāmaksā liela nauda, lai apmežotu – nekas,» pārmaiņas rezumē A.Veide, «nav saprotams, kāpēc nozarē vairāk atbalsta vienu ar zemi saistīto biznesu.»

Kontrole neskaidra
Patlaban pieejamā informācija rāda, ka nav īstas skaidrības, kas un kā kontrolēs aizaugošās zemes situāciju. Atbalstam pieteiktās platības pārbauda Lauku atbalsta dienests (LAD), par neapstrādātajām nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi ar koeficientu 1,5. Valsts meža dienestam (VMD), kas kontrolē meža apsaimniekošanu, nav darīšanu ar lauksaimniecības zemi, un pagaidām nav noteikts, kā un kas kontrolēs aizaugušo platību transformēšanu par meža zemi.

Kā Latvijas Radio 1 apliecināja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, arī pēc jaunās normas stāšanās spēkā neviens neliks aizaugušu zemi pārreģistrēt, ja vien saimnieks nesāks tur cirst kokus. «Ja zeme turpinās aizaugt, īpašnieks to varēs reģistrēt kā meža zemi vai plantāciju mežu. Otrajā gadījumā koku ciršana notiek ar atvieglotiem noteikumiem un pēc tam var bez formalitātēm mainīt zemes izmantojumu,» skaidro amatpersona.

Vēl nav maksimums
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iesaka atlikt strīdīgo pantu vēl par dažiem gadiem: «Tā ir nevajadzīga norma, kas tikai apgrūtina darbu lauksaimniecībā, kur jau daudz dažādu noteikumu jāievēro. Zemes atkopšana būs dārgāka, saskaņošana vilk-
sies vairākus mēnešus. Nacionālajā attīstības plānā līdz 2020. gadam paredzēts apstrādāt divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemes. Tagad šis rādītājs ir 1,6 miljoni, tātad aizaugušās zemes atkopšana jāatbalsta, nevis jākavē.»

Pēc A. Ozola sniegtajiem datiem, dažādās aizaugšanas stadijās visā valstī ir 15 tūkstoši ha lauku zemes, un ap 100 tūkstošiem ha lauksaimniecības zemes netiek pienācīgi izmantota. Pēc LAD datiem kopējā lauksaimniecības zemes platība ir 1 920 000 ha, atbalsta maksājumiem pieteikti 1,69 miljoni ha, un tas ir par 40 tūkstošiem ha vairāk nekā pērn.

Gan J. Lazdiņš, gan A. Veide norāda – daudzviet Latvijā, īpaši Zemgalē, lauksaimniecības zeme kļuvusi par deficītu, un tas kavē saimniecību attīstību. «Bauskas Dzīve» vienu aizaugošas platības piemēru sameklēja vien Stelpes pusē. Kā skaidro A. Veide: «Pirms dažiem gadiem Vecumnieku novadā bija daudz vairāk aizaugošas lauksaimniecības zemes, bet tagad tā lielākoties atkopta, jo vai nu pārdota, vai iznomāta aktīvi strādājošiem zemniekiem.»

Jācērt, kamēr var
Vecumnieku zemnieks min vēl vienu apstākli, kas veicina lauksaimniecības zemes atkopšanu, proti, pieprasījums pēc šķeldas. «Zemniekiem, kam ir jaudīgas frēzes, ir iespēja novākt apaugumu un sašķeldot visus zarus, krūmus, saknes, celmus, pārdodot šķeldu un atjaunojot apstrādājamu zemi,» stāsta A. Veide. Tā pēdējos gados Vecumnieku pusē sakopti vairāki simti hektāru.

Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciāliste Rita Daščiora iesaka zemniekiem bez birokrātijas un maksas attīrīt aizaugušo lauksaimniecības zemi šogad, pirms jaunā norma stājusies spēkā. Viņa piekrīt, ka jaunā regulējuma atlikšana vēl par dažiem gadiem būtu loģisks solis, jo tad meža un lauku zemes izmantošana kļūtu līdzsvarotāka. Viņa arī atgādina, ka kārklu puduri applūstošās platībās un krūmu biežņa nav mežs, tāpēc tādu aizaugumu varēs bez problēmām attīrīt arī pēc jaunā gada.

UZZIŅAI

Meža likuma 3. panta 2. daļa:

Likuma objekts ir «citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hekt-
āru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu». Stājas spēkā 01.01.2015.

Atmežošanas kārtība un kompensācija meža zemē pēc MK noteikumiem Nr. 889:

Valsts meža dienestā jāiesniedz pieprasījums, norādot īpašnieku, atrašanās vietu, atmežošanas mērķi;

Jāpievieno mērnieka izgatavots atmežojamās zemes plāns;

Atmežojamo zemi var kompensēt, iestādot citu mežaudzi un norādot tās vietu;

Valsts meža dienesta aprēķinātā kompensācija ir jāsamaksā, pirms izsniegta atļauja platībā ierīkot lauksaimniecības zemi un ciršanas apliecinājums;

Kompensācijas summa var būt no 142,29 eiro/ha līdz 2845,74 eiro/ha, atkarībā no zemes izmantojuma mērķa, atrašanās vietas, vides faktoriem u. c.;

Ja atmežošana ir veikta, bet kompensācija nav samaksāta, Valsts meža dienests no īpašnieka par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā.

Lauksaimniecības zemes ierīkošanas kārtību mežā regulē arī MK noteikumi Nr. 118.

Avoti: likumi.lv, Valsts meža dienests, MKPC.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jāizvēlas starp lauku un mežu

Kategorijas