Elijam nākas iepazīties ar Seru el Peso

2014. gada 10. novembris 00:00

Baušķenieces Ingunas Irbes un viņas meitas Elizabetes dzīvoklī jau sešus gadus mīt kaķis Elijs, bet šoreiz stāsts būs par jaunpienācēju – divus gadus veco taksīti Peso. Tagad abi dzīvnieki ir labi draugi, bet sākumā gājis diezgan karsti.

Kaķis greizsirdīgs
Kucēns izraudzīts kādas iecavnieces mājās. Inguna bija nolēmusi – kurš pirmais pienāks klāt, to ņems, taču viss noticis citādāk. Melno, brūno un raibo dzīvnieciņu vidū viens licies gaužām savāds. Radusies pārliecība, ka tas būs īstais.

Kaķis Elijs bijis nevaldāms, veterinārārste sacījusi, ka ar to neviens nesadzīvos. Elijs bijis tik valdonīgs, ka nācies operēt priekšķepu nadziņus. Sākumā Peso no runča bieži vien dabūjis pa purniņu. Inguna ir pārliecināta – ja būtu nadziņi, kaķis suni pamatīgi saskrāpētu.

Mājdzīvnieku draudzīgās attiecības sākās pēc pusgadu ilguša konflikta, kura laikā suns tika regulāri piekauts. «Runcis greizsirdības dēļ neēda un pirmo nedēļu pat nepiegāja pie takša,» atminas Inguna. Pēc kāda laika Elijs tomēr saprata, ka Peso nekur nepazudīs un būs vien jāsadzīvo. Tagad abi ir labākie draugi – spēlējas un, pat dodoties miegā, dala gultu.

Katram savas dīvainības
Suņukam jaunajā mājvietā ierādīta sava guļvieta. Ar to kucēns neesot bijis mierā un uzstājīgi trīs naktis smilkstējis, tāpēc ticis pie lielākas platības.

Iedzīvojoties jaunajā mājā, atklājies Peso raksturs. Kustonītis ļoti baidījies no durvju sliekšņiem, un pārvietošanās no istabas uz istabu bijusi sarežģīta. «Viņš bīstas arī no tumsas. Bez gaismas viens nekad nepaliek,» stāsta Elizabete.

«Kur ir Elijs?» sarunas laikā pēkšņi iesaucas Inguna, parādīdama ar pirkstu uz suņuku. Taksītis veikli nometas uz pakaļkājām, izstiepjas un meklē savu draugu. «Nebāzies visām pudelēm par korķi!» ieteikums no filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» uz Peso neattiecas. Četrkājainajam cilvēku draugam patīk būt it visur, kur ir darbība vai sarunas. Pat uz ielas Peso nespēj vienaldzīgi stāvēt malā. Dīvaini, ka konfliktos starp dzīvniekiem un cilvēkiem suņuks aizstāv tos, kuri dara pāri.

Gudrais blēņdaris
Peso tīk nogaršot parfimēriju, taksītis ir izlaizījis roku krēma tūbiņu un higiēnisko lūpu krāsu. «To suns dara tīšām tajās reizēs, kad atstājam dzīvnieku pilnīgi vienu,» stāsta Elizabete.

Agrāk regulāri mainīti interneta kabeļi, tagad suņuks ar tiem tikai paspēlējas, bet vairs nebojā. Beidzot saimnieki var izgulēties – pārlaimīga lēkāšana pa gultu sākas vien tad, kad visi ir piecēlušies. Dzīvniekam iemācīta arī ķepas došana un balss pacelšana pēc pieprasījuma.

Suņuks nesēž uz flīzēm, to Peso dara tikai tad, kad nolikts spilventiņš vai uzklāta sedziņa. Ja ģimene vēlas mieru, tiek nozibināts lāzera stars, kuru Peso izmisīgi cenšas noķert. «Vēl stundu pēc stara pazušanas sunītis to meklē, tad kādu laiku ir miers,» stāsta Inguna.
Taksim patīk klausīties, kā Elizabete spēlē saksofonu. Tad šunelis dzied līdzi augstajām notīm.

Ingūnas darbabiedri jautro sunīti ir tik ļoti iemīļojuši, ka viņai ir atļauts to ņemt līdzi uz darbu. «Četrkājaino mīluli tomēr atstāju mājās, jo kopā ar nebēdnieku nesanāk nekāda strādāšana,» nosmej baušķeniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Elijam nākas iepazīties ar Seru el Peso

Kategorijas