Nauda būs nākamgad

2014. gada 10. novembris 00:00

818

Kārtējos septiņos «treknajos» gados jeb Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam sola dalīt miljonus, bet Latvijā vēl neesam tikuši galā ar jau piešķirto naudu.

Ekonomikas ministrijas (EM) reģionālajā forumā «Atbalsts uzņēmējiem» Bauskā 4. novembrī atsaucība bija ļoti liela, atzina pasākuma organizatore Inese Bērziņa. Notikuši pieci līdzīgi forumi, un tikai vienā bijis vairāk dalībnieku.

Ietekmēs inflācija
Uz forumu Bauskā kuplā skaitā bija ieradušies viesi no citiem novadiem un rīdzinieki. «Plānojam mainīt uzņēmējdarbības veidu – pāriet no zemnieku saimniecības uz uzņēmumu. Pieredze ar Eiropas Savienības fondu naudu nav liela, mēģināsim pirmo reizi. Galvenais – rast informāciju, ko var un ko ne, kas pašiem jādara,» plānus atklāj Aldis Grinis no Dobeles novada.

Stāsti par miljoniem, kurus dalīs, sanākušos īpaši neiedvesmoja. Ne reizi vien tos neapmierināti komentēja uzņēmējs Gūrijs Bulle, norādot, ka atbalsts dažādās Eiropas valstīs atšķiras un ne vienmēr par labu Latvijas komersantiem.

Kopējās summas, lai arī ir nedaudz lielākas, ņemot vērā septiņu gadu inflāciju, var sanākt mazākas. EM speciāliste Zaiga Kronberga informēja, ka no 2006. līdz 2013. gadam Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo programmu ES fondu finansējums bija 761,5 miljoni eiro, jaunajā periodā – 764,3 miljoni. Energoefektivitātes uzlabošanai atvēlēti 333,6 miljoni, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai – 237,2 miljoni, inovācijām – 193,5 miljoni eiro.

Var «uzelpot» biznesa inkubatori. Viņiem jaunajā plānošanas periodā atvēlēta liela loma gan mazo uzņēmumu atbalstā, gan inovāciju jomā. Lai finansējumu iegūtu, jāpiedalās projektu konkursos, un jaunos līgumus varēs parakstīt janvāra sākumā.

Viena iestāde
Jaunajā plānošanas periodā pārmaiņas projektu noformēšanā, pieteikšanā, uzraudzībā un īstenošanā sola Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Iestādes pārstāvis Edgars Kalbergs informēja, ka aģentūra būs pirmā, kas komunicēs ar projektu iesniedzējiem un pārraudzīs lielu daļu fondu naudas, kas līdz šim bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un vairāku ministrijām pakļautu ie-
stāžu pārziņā. Sāks strādāt elektroniskā sistēma, kas pieteikumus un atskaites ļaus aizpildīt elektroniski, automātiski pārbaudot datu pareizību, jo būs savienota ar citām valsts iestāžu datubāzēm. CFLA nepārraudzīs vienīgi «Altum» un Lauku attīstības dienesta projektus.

Linda Grīnfelde no LIAA informēja par finansējumu, kas pieejams tā sauktajā «N+2» periodā. Pēc iepriekšējā plānošanas perioda noslēguma ES fondu nauda palikusi neiztērēta. Tās izlietojumam atvēlēti divi gadi. LIAA līdzekļus pašlaik mēģina izmantot vairākos virzienos: ārējo tirgu apgūšanā mārketinga jomā, eksporta atbalstā, energoefektivitātes veicināšanā – siltumtrašu un katlumāju pārbūvē, kā arī inovatīvas uzņēmējdarbības sekmēšanai. Pēdējo skaitā ir jau īstenotie konkursi «Ideju kauss», «Firmas noslēpums», mācību cikls «Kļūsti par uzņēmēju piecās dienās» un otrā «Start-up» akadēmija. Īstenota programma nodarbināto mācībām.

Jāstrādā pašam
Dažādu finansējumu jaunajiem un jau esošajiem uzņēmējiem piedāvāja Mārīte Lazdiņa no «Altum». Viņa uzsvēra, ka institūcija sniedz lētus kredītus, turklāt ar atbalstu jaunajiem uzņēmējiem. Bauskā, bijušās «Hipotēku bankas» ēkā, «Altum» darbinieki strādā pirmdienās un trešdienās. «Mūsu mājaslapā ir ļoti labs rīks – ierakstiet projekta realizācijai vajadzīgo summu, norādiet datus un iegūsit ieteikumus, kādu fondu naudu varat izmantot,» skaidro M. Lazdiņa.

Savu pieredzi seminārā atklāja baušķenieks Andis Antons, kurš savulaik izmantoja «Altum» finansējumu, lai iegādātos darbnīcas Īslīces pagastā. Individuālais komersants «Asmarta» ražo mēbeles. Tomēr šī nodarbe par galveno naudas pelnīšanas avotu nav kļuvusi – uzņēmējs strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, jo tā esot iespēja darboties pētniecības jomā.

Komersants norādīja, ka ļoti liela nozīme bijusi faktoram, ko sākumā nav novērtējis – saliedētai un uzticamai komandai. «Gribēju visu izplānot un realizāciju atstāt citu rokās. Tas izrādījās praktiski neiespējami. Pašam daudz jāstrādā,» atzina A. Antons.

Eiropas mērogs
Par iespēju piedalīties Eiropas Savienības mēroga projektos informēja Rolando Huapaija-Delgado no LIAA, iesakot izmantot datubāzi, kur reģistrēti potenciālie sadarbības partneri visā Eiropā. Programmā «Horizonts 2020» Eiropas Komisija plāno atbalstu aptuveni 80 miljardu eiro apmērā. Tās mērķi – inovācijas, ražošanas konkurētspēja un sabiedrības problēmu risināšana.

«Speciālos uzsaukumos tiek publicēti temati un problēmas, kam nepieciešami risinājumi. Ja jums ir ideja, kā to risināt, prece vai pakalpojums, kas problēmas var atšķetināt, varat pieteikties,» tā R. Huapaija-Delgado. Atkarībā no prasībām, var pieteikties viens uzņēmums, reizēm vajag meklēt starptautiskus partnerus. Pieteikumi gan jāraksta angļu valodā, un līdz šim neviens no Latvijas šajās programmās vēl nav startējis, bet tā ir lieliska iespēja piesaistīt kopējo Eiropas Savienības finansējumu.

Foruma prezentācijas pieejamas EM mājaslapā em.gov.lv, sadaļā «ES Fondi»/«Forumi «Atbalsts uzņēmējiem»».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nauda būs nākamgad

Kategorijas