Kurmenieši svin Pēterdienu

2010. gada 30. jūnijs 17:02

1833

Kurmenes parkā 29. jūnija vakarā bija aizkustinoši redzēt māmiņas ar mazuļiem ratiņos, vecvecākus, vidējo un jauno paaudzi. Viņus visus kopā pulcināja Pēterdiena, kas kurmeniešiem ir svarīgāka par Jāņiem, kā sacīja pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts.Gada lielākie svētki – atzina ne viens vien topošajā muzejā, dievnamā un parka estrādē sastaptais bijušais kurmenietis vai arī pašreizējais iedzīvotājs. Codiete Anita Osīte sacīja, ka viņa Kurmenē ir beigusi pamatskolu, vietējā dievnamā iesvētīta un uz šejieni cenšas atbraukt katru gadu, jo saņem gara spēku un pozitīvas emocijas, kas ir noturīgas, nevis ātri gaistošas. Kurmeniete Malda Balode priecājās, ka no Lielbritānijas ieradusies meita Aiga kopā ar mazmeitiņu. Viešņa dzimtās puses apmeklējumam laiku iedalījusi tā, ka Latvijā ir gan Pēterdienā, gan arī Kanepenes svētkos, kas Skaistkalnē daudz ļaužu pulcina augusta pirmās nedēļas nogalē. Valērija Nikmane ir dzimusi kurmeniete un ar interesi aplūkoja Kurmenes pagasta topošo muzeju, kurā izvietoti pirmie eksponāti. Īpašā mapē atradās 1944./1945. gada toreizējās septiņgadīgās skolas absolventu saraksts, kurā lasāms arī Valērijas vārds. Viņas meita Marita bija ieradusies uz svētkiem no Salaspils un sacīja, ka Kurmenes gaišā aura esot pievilkšanas spēks šai vietai. Muzeja veidotāja un vadītāja Anita Nagle bija patīkami satraukta, uzņemot viesus, un sacīja atzinīgus vārdus Hipotēku bankai, jo par tās piešķirtajiem līdzekļiem projektu konkursā «Mēs paši» jau iegādātas muzejam mēbeles.Daudz interesantu faktu ir Kurmenes vēsturē. Izrādās, ka Polijas prezidenta kandidātam Broņislavam Komorovskim arī ir saikne ar Kurmeni, un viņš, būdams savas valsts aizsardzības ministra postenī, pirms vairākiem gadiem apmeklējis vietu, kur dzīvojusi šī dzimta. Kurmenes patriots un himnas autors dzejnieks Knuts Skujenieks šo faktu apstiprināja. Viņš ir pētījis savas dzimtas koku, kas vienā līnijā izzināts deviņās paaudzēs. Literāts kopā ar vēl dažiem radiniekiem teju visu dienu ļāvās, viņa vārdiem sakot, «zināmai mitoloģijai». K. Skujenieks priecājās par baznīcas kora skanīgumu un vakarpusē pabija arī parka estrādē. Šis ir īpašs gads arī Kurmenes katoļu dievnamam, kura vēsture iesniedzas tālās sendienās. Koka baznīca ir bijusi uzcelta 1820. gadā, kur pirms tam atradusies kapliča. Tā bijusi paredzēta muižnieku Komorovsku ģimenes un muižas ļaužu vajadzībām. Mūra celtne uzbūvēta 1870. gadā, un tai šajā vasarā apaļa jubileja, kuru kopā ar kurmeniešiem 29. jūnijā svinēja arī vairāku citu katoļu draudžu pārstāvji. Dievkalpojumu vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, klātesot vairākiem katoļu priesteriem. Maija Vēvere, kuras ģimene dzīvo Vecumniekos, jau vairākus gadus ir Kurmenes draudzē. Viņa bilst, ka šeit gūst dvēseles mieru, un jau pirms meitiņas Elzas piedzimšanas izlēmusi, ka bērnu kristīs Kurmenes dievnamā. Kurmeniete Dzidra Kurapka pauž savas pārdomas par draudzi. Viņa vēlētos, lai būtu vairāk tādu cilvēku, kuri «tur atbildību par mūsu baznīciņu». Draudzes priekšnieks Ilgonis Mašinskis ir tas stiprais plecs, arī Vera Šahnova. Sandra Meiere nepagurusi gādā, lai baznīca būtu spodra. Un pirms svētkiem šķitis, ka pats Svētais Pēteris, Kurmenes baznīcas aizbildnis, ir sūtījis negaidītus palīgus – Mudīti un Lindu. Parka estrāde bija gana laba izrādīšanās vieta Kurmenes amatierteātra dalībniekiem. Režisore Gunta Drezova, saglabājot Ziemassvētkos un Lieldienās iestudētās izrādes «Sarkangalvīte un Albīns vilks» tēlus, bija savērpusi jaunus sižetus, kuros ievīta pašu kurmeniešu dzīve un arī plašāka mēroga notikumi. Tas viss uz brīvdabas skatuves sanāca izteiksmīgi un asprātīgi.Raits solis bija Valles deju kopai, kurā stabilas vietas ir vairākiem kurmeniešiem. Arī Andželas Bričas vadītās karsējmeitenes demonstrēja to, kas ierasts sporta sacensībās, kur viņas vēlas redzēt aizvien biežāk. Ogrēnietis Artūrs Mangulis ir sens kurmeniešu draugs. Viņš un Ziedonis Vilde šeit savulaik mācījuši bērniem dziedāt, tagad ierodas ar koncertiem. Pērnvasar Kurmenes parkā izskanēja Lielvārdes Violetā kora repertuārs, bet šīgada Pēterdienā estrādē valdīja Preiļu rozā ziedu kora azartiskie ritmi un temperamentīgais dziedājums. Iederējās arī «O! Kartes akadēmijas» solista ogrēnieša Nikolaja Puzikova izpildītās melodijas. Nākamajā dienā pēc svētkiem koristi devās atpūtas braucienā ar laivām pa Mēmeli. Pēc kultūras programmas, kuru skatīja arī Vecumnieku novada domes pārvaldes darbinieki un citi viesi, klāt bija balles laiks. Kurmenē tā parasti ilgst līdz rīta gaismai. Vakara gaitā izskanēja rosinājums Kurmenē mēģināt rīkot visas Latvijas Pēteru satikšanos. Tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse neiebilst, lai tikai brauc, jo vietas ir gana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kurmenieši svin Pēterdienu

Kategorijas