Latviešu karavīrs skaudros laikmetu līkločos

2014. gada 10. novembris 00:00

160

Latviešu karavīrs skaudros laikmetu līkločos

Lāčplēša dienu, 11. novembri, katru gadu Latvijā svin kā latviešu karavīru piemiņas dienu. Lāčplēsis ir senu teiku tēls, kam jācīnās ar Melno bruņinieku. Pēc Andreja Pumpura sacerētā varoņeposa Lāčplēsis kļuva arī par latviešu karavīra tēlu, cīnītāju ar melno, tumšo ienaidnieku.

Sarkanbaltsarkanais karogs
Jau kopš tālas senatnes Latvijā dzīvojošām tautām – kuršiem, zemgaļiem, sēļiem, latgaļiem un lībiešiem – bija jāaizstāv sava zeme no ienaidniekiem gan no austrumiem, gan rietumiem. Latviešu tautasdziesmas ir vērtīgs avots, kurā varam izlasīt par šīm seno karavīru gaitām.

Nopietns pārbaudījums Latvijā dzīvojošām tautām bija cīņas ar vācu krustnešiem, kas sākās 12. gadsimta beigās un turpinājās visu 13. gadsimtu. Kopš tiem laikiem hronika glabā arī ziņu par latgaļu kaujas karogu – sarkanu, ar baltu svītru šķeltu. Lai kā cīnījās lībieši, latgaļi, kurši un zemgaļi, vācu bruņinieku pārsvars un ieroči bija pārāki. Senlatviju iekaroja, un sākās ilgie nebrīvības gadsimti ar dažādām varām – zem vācu, poļu, zviedru un krievu kundzības.

Latviešiem ilgus gadsimtus nebija savu karavīru un karoga. Latvieši kļuva par zemes kopējiem, svešu kungu kalpiem un barotājiem. 19. gadsimtā nebrīvā tauta sāka mosties, un viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jānis Ruģēns kādā dzejolī rakstīja zīmīgus vārdus:

«Kad pienāks latviešiem tie labie laiki,
Ko citas tautas tagad piedzīvo?
Kad aizies projām visi kakla kungi,
Kas mūsu zemi nodzīvo?»

Rekrūši un strēlnieki
Tolaik, 19. gadsimta vidū, bija tikai cerības un sapņi par Ausekļa apdzejoto «Gaismas pili», jo Latvijas zeme bija Krievijas impērijas sastāvdaļa. Šajā laikā Krievijā bija spēkā likums, kas noteica – noteiktam skaitam jaunekļu, sākot no 21 gada vecuma, pēc izlozes jādodas «zaldātos» jeb dienēt Krievijas armijā un jāpavada tur 25 gadi. Tie bija tā sauktie rekrūšu laiki, kad daudzi latvieši kļuva par Krievijas armijas karavīriem un savu jaunību pavadīja armijas dienestā un arī daudzajos

19. gadsimta karos, kuros bija iesaistījusies Krievija. Pusmūžā atgriežoties mājās, visa dzīve bija jāveido no jauna. Daudzviet Latvijā, arī Bauskas tuvumā, ir tā sauktā zaldātu zeme – nelieli zemes īpašumi, ko valsts atvēlēja atvaļinātajiem karavīriem.

Pagāja 19., un pienāca 20. gadsimts – lielu pārmaiņu laiks, un pa vidu šiem daudzajiem notikumiem bija latviešu karavīrs, vairākas reizes arī svešu kungu, svešu valstu, saukts dažādās armijās. Pirms 100 gadiem, 1914. gadā, sākās Pirmais pasaules karš, kas pārmainīja pasauli. Latvijā, kas arvien vēl bija Krievijas sastāvdaļa, 1915. gadā ienāca vācu karaspēks, toreiz teica – prūši.

Kaut arī mūsu zeme vēl nebija brīva valsts, latviešiem bija vēlme to aizstāvēt: «Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā!» Daudzi jaunekļi brīvprātīgi kļuva par karavīriem. Pēc aicinājuma «Pulcējieties zem latvju karogiem!» veidoja latviešu strēlnieku vienības. Viņu leģendārās kaujas Nāves salā un Ziemassvētkos prasīja daudzu latviešu dzīvību. Tās nedeva cerētos panākumus, taču kaujās rūdījās latviešu karavīra cīņasspars, kas vēlāk, Brīvības cīņu laikā, deva iespēju atbrīvot zemi no svešu valstu armijām.

Brīva valsts un sava armija
Latvijas valsts dzima 1918. gada 18. novembrī, un drīz sākās Brīvības cīņas. Daudzi, arī 16 – 17 gadus veci skolēni, pieteicās aizstāvēt savu valsti.

1919. gadā notika vairāki izšķiroši notikumi, galvenais jautājums bija – būt vai nebūt Latvijas valstij? Tās bija 1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas un vēl vairāk – 1919. gada rudens Bermontiādes laiks. 11. novembrī Rīgā, Daugavas krastos un Pārdaugavā, tika sakauts labi bruņotais vācu un krievu apvienotais karaspēks – Rietumkrievijas atbrīvošanas armija jeb bermontieši.

Pieminot šos notikumus, 11. novembris kļuva par Lāčplēša dienu – latviešu karavīru piemiņas dienu, drosmīgākajiem strēlnieku kauju un Brīvības cīņu dalībniekiem piešķīra Lāčplēša Kara ordeni. Pēc Brīvības cīņām, 1920. gadā, Latvijā beidzot iestājās miers un latvieši kļuva par saimniekiem savā zemē. Brīvā valstī bija sava armija ar karavīriem, lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, kritušajiem varoņiem cēla pieminekļus.

Starp lielvarām
«Jauna vētra» pār mūsu zemi nāca pagājušā gadsimta 30. gados, kad pār Eiropu bija savilkušies «melni kara mākoņi». Pienāca 1939., 1940. gads, sākās Otrais pasaules karš, un Latvija zaudēja neatkarību. Par šo zemi, kā kādreiz senākos laikos, karu sāka bijušās Krievijas mantiniece PSRS un Vācija. Latvieši kārtējo reizi bija starp divām lielvarām – gan brīvprātīgi, gan pret savu gribu nācās karot gan vienā, gan otrā pusē. Padomju armijā bija sarkano strēlnieku vienības, vācu armijā – latviešu leģionāri. Kara izskaņā Kurzemē atsevišķos frontes sektoros latvietis bija spiests karot pret latvieti – tēvs pret dēlu, brālis pret brāli...

Otrais pasaules karš beidzās, un gandrīz 50 gadus pār šo zemi atkal valdīja sveša vara, kas latviešus iesauca savas valsts armijā. Līdzīgi kā 19. gadsimtā, latviešu karavīri nereti bija spiesti karot un atdot savu dzīvību par svešas valsts interesēm. Latviešu karavīri bija iesaistīti militāros konfliktos, piemēram, Afganistānā. Arī otrpus «dzelzs priekškaram» Rietumvalstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pēc Otrā pasaules kara latvieši nonāca bēgļu gaitās, latviešu karavīri bija šo valstu armijās un piedalījās daudzajos karos, piemēram, Vjetnamā, Dienvidkorejā u. c.

Arī Latvijā pēc Otrā pasaules kara bija karavīri, kas bezcerīga pārspēka priekšā tomēr turpināja cīņas ar domām par brīvu Latviju savās sirdīs – tie bija latviešu partizāni jeb mežabrāļi. Viņi nespēja samierināties ar okupāciju un Latvijas mežos un purvos ar veltām cerībām uz sabiedroto valstu (Anglijas, ASV) palīdzību cīnījās pret PSRS okupācijas varu. Ilgajos okupācijas gados Latvijā tomēr saglabājās cerības par Latvijas valsts atjaunošanu, kam bija lemts piepildīties 1990. – 1991. gadā.

Nu Latvijai atkal ir savi bruņotie spēki un karavīri. Latvija ir NATO dalībvalsts, un latviešu karavīri kopā ar citu NATO dalībvalstu karavīriem piedalās starptautiskajās militārajās misijās, stiprinot arī Latvijas drošību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latviešu karavīrs skaudros laikmetu līkločos

Kategorijas