«Jūs visi esat mākslinieki»

2014. gada 10. novembris 00:00

105

Franču domātājs, mākslinieks un kibernētiķis Bernārs Sordē (Bernard Sordet, 1942) sarunā ar Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem novadu 13. grāmatu svētkos 19. septembrī sacīja: «Jūs visi esat mākslinieki, tiklīdz atsakāties no patērēšanas.»

Grāmatas «Iespējamā Eiropa» autors Bernārs Sordē un tulkotāja Kristīne Našeniece ir pateicīgi Bauskas Centrālajai bibliotēkai, Bauskas Valsts ģimnāzijai un izdevniecībai «Mansards» par iespēju viesoties Grāmatu svētkos.

Piedāvājam lasītāju uzmanībai nelielu ieskatu Bernāra Sordē sarunā ar Bauskas Valsts ģimnāzijas vecāko klašu skolēniem. Sarunā izskanēja Bernāra Sordē aicinājums jauniešiem apzināties, ka viņi ir jaunas pasaules veidotāji, velkot paralēles ar pēckara periodu, kad franču domātājs bija Bauskas ģimnāzistu vecumā un pasaule bija jāuzceļ no drupām.

Kā kļūt par personību? Kā izvēlēties dzīves ceļu? Vai studiju un pirmo darba gadu laikā neradās šaubas par izraudzīto ceļu? Kā atceraties vidusskolas laikus?
– Vidusskolas periods sakrita ar pēckara gadiem, kad viss bija jārekonstruē... Valdīja atvērtība jauniem risinājumiem, un jūsu vecumā mani tas ļoti interesēja. Es apzinājos, ka nav jācenšas kopēt savu vecāku dzīvi, jo pasaule būs pilnīgi citāda.

Paldies, ka uzaicinājāt mani uz šo sarunu, es nevarēju neatbraukt, jo labi atceros sevi jūsu vecumā un to, cik liela nozīme mana dzīves ceļa izvēlē bija tajā laikā satiktiem cilvēkiem. Manu personību veidoja vēstures skolotājs, kurš mums par Napoleonu mācīja ar Goijas mākslas darbu starpniecību; kāds ķīmiķis, kurš gan vairāk bija alķīmiķis un palīdzēja saprast to, ka intuīcija mēdz būt pārāka par prātu; filozofijas un literatūras skolotājs, kurš rosināja saprast pasauli; zīmēšanas skolotājs, ar kura palīdzību es atklāju daudz jauna. Jūsu vecumā pēc Otrā pasaules kara es piedzīvoju lielu pārmaiņu laiku, arī jūs tagad esat pārmaiņu epicentrā. Lai jums izdodas satikt cilvēkus, kas palīdz veidot citādu pasauli!

Jums ir daudzveidīga dzīves pieredze. Kura no tām ir visinteresantākā?
– Esmu vadījis lekcijas vairākās universitātēs, nodarbojies ar Francijas institūciju un uzņēmumu pārveidi, taču visaizraujošākā pieredze, šķiet, ir tā, kas saistās ar manu darbību farmācijas jomā. Man izdevās transformēt nelielu, aptuveni 1000 darbinieku farmācijas laboratoriju, kas ražoja tradicionālas zāles, piemēram, pretklepus sīrupus, milzīgā pētniecības laboratorijā, kurā izstrādā pretvēža zāles un nodarbina piecpadsmit līdz divdesmit tūkstošus pētnieku visā pasaulē. Tā bija fascinējoša pieredze. Lai izveidotu pētniecības laboratoriju, devos pasaulē meklēt labākos no labākajiem. Farmācijas jomā vajag domāt vismaz divdesmit gadu perspektīvā, tieši tik ilgi darbojas patents, desmit gados iespējams atgūt zāļu izpētē ieguldītos līdzekļus. Šī pieredze radikāli mainīja domāšanu.

Laiki mainās, nākotnes uzņēmumi būs citādāki. Nebūs vairs tādu uzņēmumu kā tas, ko es izveidoju un kas šodien ir viens no lielākajiem biržā. Sarunā ar «Bauskas Dzīves» žurnālisti1 mēs nonācām pie pilsētas-universitātes tēmas. Velkot paralēles ar Kembridžu, Prinstonu, Bērkliju, es uzskatu, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie valsts-universitātes. Valsts saplūšana ar universitāti ļaus atbildēt cilvēku patiesajām vajadzībām. Es domāju, ka valsts būs tā, kas investēs pētniecībā, lielās inovācijās. Tā ir mana hipotēze. Laiki mainās, un jūs tas skar vistiešākajā veidā. Aicinu jūs būt vērīgiem un sekot līdzi pārveides procesiem pasaulē. Vērīgums jums būs ļoti noderīgs – varbūt pat vēl nozīmīgāks par zināšanām, ko apgūstat skolā.

Kā jūs nokļuvāt Latvijā? Ko jūs dažos teikumos varētu izstāstīt kādam, kas šeit vēl nav bijis?
– Mani vienmēr ir interesējusi Eiropas veidošana un vēsture. Mani vecāki bija franču pretošanās kustības dalībnieki, tādēļ arī esmu nācijas acuraugs («Pupille de la Nation»). Taču uzskatu, ka ne jau pašreizējā Eiropa mums vajadzīga. Savā grāmatā «Iespējamā Eiropa» es rakstu par šīs jaunās, «iespējamās» Eiropas konfigurāciju. Līdzās citiem manuskriptiem tā uzskatāma par ceļvedi, palīgu domāšanā, nevis gatavu recepti.

Latvijas iepazīšana palīdz pētīt Eiropu. Ir vismaz divi attīstības virzieni: federalizācija, kuras gadījumā valstis «izšķīst», un tāda Eiropa, kur zemju specifika saglabājas. Mani interesē otrais virziens. Bieži man vaicā, kā tik mazā valstī kā Latvija var būt tik daudz labu dzejnieku, mūziķu, kordziedātāju un arhitektu. Latvija, manuprāt, ir jaunas Eiropas tapšanas laboratorija. Ļoti iespējams, ka tai jākļūst par vietu, kur valsts un universitāte nav nošķirtas, bet veido vienu veselu – daļu no Eiropas-universitātes. Jūs esat tie, kas veido Latvijas tēlu – vai nu jūs izvēlaties būt par patērētājsabiedrību, daļu no lielā Eiropas patēriņa tirgus, vai nu iemiesojat citu dzīves formu, kam centrā ir radīšana, nevis patērēšana.

Kādu vietu jūsu dzīvē ieņem māksla? Vai tā ir izklaide vai dzīvesveids? Kā jūs sajutāt vēlmi izpausties mākslas valodā?
– Mākslai, filozofijai un zinātnei ir vienlīdz svarīga loma manā dzīvē. Tām visām vienojošais faktors ir radīšana. Es jau agrā bērnībā pievērsos zīmēšanai. Man bija brīnišķīgs skolotājs, kuru gan atstūma lielākā daļa manu skolasbiedru, taču viņš man iemācīja visu.
Māksla līdzās zinātnei un filozofijai veido manu dzīvi, un tas ir veids, kā netvert dzīvi tikai racionāli, bet gan atstāt vietu intuīcijai un brīvībai, lai varētu pārveidot pasauli. Mākslinieki skatās uz dzīvi citādāk; man bija laime iepazīt un iegūt lieliskus draugus – māksliniekus, kas palīdzēja tikt vaļā no parastā domāšanas veida. Patiesībā jūs visi esat mākslinieki, tiklīdz atsakāties kalpot patērēšanai un veidojat paši savu pasauli.

Kā Latvijai būtu jāizturas attiecībās ar Krieviju? Kādus scenārijus jūs redzat?
– Savulaik esmu dalījies pieredzē un zināšanās ne tikai ar Latvijas, bet arī ar Krievijas valsts sektora pārstāvjiem. Pazīstot šos cilvēkus, nevaru apgalvot, ka ar viņiem nebūtu iespējams saprasties. Analizējot situāciju, es raugos uz to perspektīvā un no konjunktūras viedokļa. Lūkojoties nākotnē, var redzēt, ka Eiropa un ASV cenšas noslēgt līgumu2, lai paplašinātu noieta tirgu. Lai gūtu teikšanu globalizācijā, Amerikas Savienotās Valstis nespēj iztikt bez Eiropas un otrādi. Krievija savukārt ir vīlusies par to, ka nav Eiropā, kā to vēlējās Mihails Gorbačovs. Tā nožēlo, ka zaudējusi savu ietekmi un vadošo lomu Eiropā. Konfrontācija ir neizbēgama. Eiropa ir pa vidu starp ASV un Krieviju, un abas grib valdīt pār Eiropu.

Vissteidzamākais darbs – jāizveido autonoma Eiropas aizsardzības politika. Nevar domāt tikai tirgus kategorijās. Es aicinu veidot citādu pasauli, kurā valstis neekspluatē cita citu, bet gan sadarbojas bez uzkundzēšanās. Esmu pārliecināts, ka jūs esat pietiekami gudri, lai prastu izvairīties no patērēšanas, lai veidotu sabiedrību, kas nebalstās mūžīgā sāncensībā un karošanā, bet gan solidaritātē un brīvā zināšanu apmaiņā. Šo jauno sabiedrību sauksim par solidāras autonomijas radītās vitālās enerģijas sabiedrību.

1 Ainas Uščas intervija ar Bernāru Sordē «Ticība labākai Eiropai», «Bauskas Dzīve», 2014. gada 1. oktobris.
2 Transatlantiskās partnerības līgumu (KN).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Jūs visi esat mākslinieki»

Kategorijas