Mērķis – produkti ar pievienoto vērtību

2014. gada 5. novembris 00:00

184

Ģimenes saimniecību attīstības pamats ir produktu ar pievienoto vērtību ražošana, pētījumā secinājusi Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) eksperte Agnese Hauka.

Pētījuma rezultātus eksperte prezentēja LZF rīkotajā konferencē «Ģimenes saimniecību iespējas un izaicinājumi» 30. oktobrī Iecavā, kur piedalījās ap 160 lauksaimnieku, galvenokārt federācijas biedru, no visiem Latvijas novadiem. Auditorijā bija dažāda vecuma lauksaimnieki, rādot, ka saimniekošana pamazām tiek nodota jaunākajām paaudzēm.

Pārtiku vajadzēs vienmēr
Kā uzsvēra pētniece, Latvijas lauku ģimenes saimniecībām ir iespējas attīstībai, jo «pārtika vienmēr būs vajadzīga»: «Zemnieku federācijā valda pārliecība, ka tieši ģimenes saimniecības uzturēs laukos ekonomisko aktivitāti, dzīvību, saglabās iespēju dzīvot veselīgā, skaistā vidē.»

A. Hauka skaidroja, ka turpinās urbanizācija, proti, līdz 50 kilometru rādiusā ap Rīgu iedzīvotāju skaits nesamazinās, bet tālāk sarūk, un pēc 100 kilometru rādiusa tas notiek straujāk. Ja saimniecību vadīs vecāki, viņi darba tikumu, prasmi veidot un pārdot oriģinālus produktus nodos bērniem, saglabājot laukos ražošanu. Līdzīgs modelis tiek atbalstīts un ir valdošais Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Anglijā un citās Eiropas valstīs ar attīstītu lauku ražošanu.

Pieredzes nodošanas nozīmi pierādīja konferencē aplūkotie praktiskie piemēri no piena un dārzeņu kooperatīviem. Mazas saimniecības spēju veidot oriģinālus produktus, ko sekmīgi pārdod arī kaimiņvalstī, aprakstīja Bauskas novada Brunavas pagasta «Kāpostnīca» saimniece Iveta Ļekūne. Jau vēstīts, ka LZF šo saimniecību bija pieteikusi Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA balvai par inovatīvu produktu un darbavietu veidošanu.

Jāvērtē mērķa grupas
«Taču, eksportējot pārtikas produktus kā izejvielas, neviena valsts nav kļuvusi bagāta,» izpētē secinājusi Agnese Hauka, «attīstīta ekonomika ir tā, kas eksportē maizi, nevis graudus, sulas, nevis augļus, sieru, nevis pienu, tātad produktus ar pievienoto vērtību. Jānovērtē arī mērķa grupas – Ķīna, Indija, Brazīlija pieprasa produktus jauniešiem, Eiropa, ASV – vairāk senioriem. Katrai ražotnei ir iespēja atrast savu vietu ar precīzi mērķētiem produktiem.»

Ikvienam mazajam ražotājam jādomā, kā uzturēt savu izaugsmi vai pāriet nākamajā ražošanas apjoma līmenī, kādas priekšrocības un trūkumi ir statusa maiņai no ģimenes ražotnes par lielāku, kas kļūst par darba devēju tuvējā apkārtnē. «Ja attīstīto valstu lauksaimniecība būtu kaut 80% līmenī tik produktīva, kā tas vispār iespējams, pasaulē visi jau būtu paēduši,» situāciju ar nozares globālo pretrunīgumu skaidroja eksperte, «lauksaimniecība kļuvusi tik produktīva kā nekad, bet izsalkušo skaits pasaulē palielinās. 2050. gadā visi sola citus pabarot. Eiropa, ASV, Krievija turpmāko septiņu gadu laikā plāno sasniegt tādu pārtikas ražošanas pieaugumu, lai nodrošinātu sevi ar dārzeņiem, graudiem, putnu gaļu. Mūsu uzdevums ir atrast, kā varam piesaistīt vairāk naudas, lai izmantotu augošā pasaules pārtikas tirgus iespējas.»

Sadarbība sabiedrībā
Līdz ar lauku atbalsta organizāciju un pašvaldību jau sākto sadarbību zaļā iepirkuma attīstībai, kura mērķis ir skolām, bērnudārziem, aprūpes iestādēm piegādāt vietējo audzētus un ražotus pārtikas produktus, A. Hauka ieteica mazajām saimniecībām piesaistīt vietējā pagasta brīvprātīgos, kas nereti gatavi dalīties idejām, palīdzēt produktu popularizēšanā, pievilcīgā iesaiņošanā un piegādē. «Bauskas Dzīve» jau vēstīja par līdzīgu tīklu Vecumnieku novadā, proti, neformālo uzņēmējdarbības atbalsta grupu, ko vada lauku konsultante Eleonora Maisaka.

«Produktu reklamēšana ir svarīgākā daļa, jo nereti pat nelielos lauku ciematos cilvēki labprātāk pērk zemnieku izaudzēto, nevis ierīko savas dobes,» pēc Iecavā redzētā secinājusi A. Hauka.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe pavēstīja, ka organizācijā patlaban meklē iespējas novērtēt, vai lauki Latvijā attīstās vienmērīgi un līdzsvaroti, vai ir teritorijas, kur nozaru nauda «neiekrīt». «Nevaram īsti novērtēt teritorijas atstumtības risku, taču mūsu ieteiktais mērķis – spēt pabarot pašiem sevi, savas ģimenes, bērnus, vecos ļaudis. Aicinu uz saprātīgu protekcionismu, lai varam ēst un sildīties ar vietējiem resursiem, maksājot savējiem, ne svešiem.»

Pārmet izmantošanu
Iveta Laicena no Mājražotāju atbalsta biedrības aicināja Zemkopības ministriju (ZM) veidot darba grupu, kas palīdzētu mazajiem ražotājiem plašāk pārdot produkciju veikalu tīklos.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja, ka tas tiks darīts, taču ZM neatcelšot mājražotāju kontroli un pāreju uz sertificētu ražošanu noteiktā līmenī: «Kas tā pār māju, kur mājražotājam ir četru miljonu apgrozījums gadā? Tas ir tikai veikls darbonis, kas izmanto shēmu. Tādas lietas turpmāk nepieļausim, bet īstus mājražotājus atbalstīsim papildus.»

Ministrs informēja, ka valdībā pagaidām apstājies jautājums par atlikušo nepilnu astoņu miljonu eiro kompensācijas izmaksu piena ražotājiem Krievijas embargo nodarīto zaudējumu dēļ. «Eiropā esam iesnieguši visus dokumentus ar aprēķiniem, un mums ar Lietuvu ir lielākais cenu samazinājums – 25%, igauņiem un somiem situācija ir mazliet labāka. Eiropas Komisija norāda, ka atbalsts jāmaksā precīzi tiem ražotājiem, kas patiešām cietuši no embargo. Mūs atbalsta Eiroparlamenta deputāti, kad saņemsim oktobra datus, varēsim runāt tālāk.»

Jāgatavo projekti
ZM Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone uzteica LZF par mazo saimniecību interešu aizstāvēšanu un pavēstīja, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā atbalsta finansējums mazajām un vidējām saimniecībām ir līdzīgs iepriekšējam, tas būs pieejams arī LEADER programmā.

«Lauku atbalsta dienests 3. decembrī atvērs pirmo kārtu investīciju atbalstam modernizācijas un pārstrādes programmā. Līdz 15. janvārim projektus varēs iesniegt, jau var sākt tos gatavot,» ieteica L. Jansone. Kopumā te būs pieejami līdz četriem miljoniem eiro, mājražošanai paredzēts atbalsts līdz 100 tūkstošiem eiro. «Mazajām saimniecībām būs maksimālā atbalsta intensitāte, īpaši būvniecībā un lopkopības sektorā – 50%, jo tām ir grūtāk piesaistīt kredītu resursus. Īpaši atbalstīsim pārstrādi un pārtikas shēmu veidošanu.»

L. Jansone un LZF vadītāja Agita Hauka gan piebilda, ka konkurence ir liela – LZF biedru skaits ir ap 6000, bet kopumā mazo un vidējo grupā Latvijā ir ap 73 tūkstošiem saimniecību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mērķis – produkti ar pievienoto vērtību

Kategorijas