Mārtiņos – uz «Mārtiņduduriem»

2014. gada 5. novembris 00:00

312

Ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzas pieguļas un ganu laiks – arī tā mēdz saukt 10. novembri jeb Mārtiņdienu. Bērziņu saimei Vecumnieku novada Kurmenē šī diena ir kā ģimenes svētki, kad radi uz mielastu pulcējas «Mārtiņduduru» namā.

Atgriežas bērnības pusē
Vienā no Kurmenes nostūriem smilšains ceļš caur mežu aizved pie nama sliekšņa, kur «Bauskas Dzīvi» sagaida «Mārtiņduduru» saimniece Antra Bērziņa. «Pašiem sava «republika»,» ar smaidu sejā teic namamāte par meža ieskauto māju, kuras pagalmā dzirdamas koku šalkas un putnu dziesmas. Ēka celta 1905. gadā. Tā piederēja Antras vectētiņam Leonam, kuram māju savulaik dāvinājis tā krusttēvs Mārtiņš. Tad šis nams dēvēts par «Mazduduriem», bet vēlāk par «Duduriem».

Kad māja saukta vēl tās pirmajā vārdā, gar smilšaino ceļu bijuši ap vienpadsmit namu. Vienā no tiem dzīvojis arī Antras vectēva brālis. Tagad šajā «ielā» atrodas vien trīs mājas.

Pie pašreizējā vārda ēka tikusi nesen, 1994. gadā, kad uz dzīvi no Saulkrastiem šeit pārcēlusies Antra ar ģimeni. «Bērnībā te pavadītas visas vasaras,» smaidot stāsta saimniece, kura reiz teikusi, ka nekad nenākšot šajās mājās dzīvot.

Antra atklāj, ka mājas nosaukums pārdēvēts vectētiņa krusttēvam Mārtiņam par godu. «Vēlējāmies ko paliekošu no cilvēka, kurš dāvājis mūsu dzimtās mājas,» teic Antra. 1994. gadā namam izbūvēts pagrabs, dīķis, kura krastā atrodas pirtiņa, rakts pašu spēkiem. Ēkas viena daļa tikusi nojaukta, jo tās stāvoklis bijis gaužām slikts. Blakus dzīvojamajai mājai ir klēts. 18. gadsimta celtne tur stāv vēl šodien. Tā tiek izmantota kā darbnīca pašu vajadzībām, ir kūts, kurā mitinās gotiņa un pāris mājputnu. «Putniņus sargājam, turot būrī. Apkārt mitinās daudz lapsu un vanagu, kuri putnus labprāt notiesātu,» pastāsta Antra. Pēc piena un biezpiena uz veikalu nenākas doties. Viss tiek taisīts saimnieces rokām pašu sētā.

Pašiem savi labumi
Ieejot «Mārtiņduduru» namā, sajūtams lauku mājas plītiņas siltums. «No ozolkoka veidotais galds vēl no vecmāmiņas laikiem, kuru tā dabūjusi par pirmo bekonu,» stāsta Antra, dižojoties arī ar istabas skapi, kurš palicis mantojumā no vectēva un kalpo vēl šodien. Skapis ir liels, smags, no ozolkoka, ar lielu ovālveida spoguli. Pie istabas griestiem karājas brangs daudzums sīpolu virteņu. «Tas pašiem, veselībai,» piemin saimniece. Piemājas dārzā tiek audzēti dārzeņi pašu labumam, un apkaimes meži slēpj brangus sēņu «laukus.»

Ar bērnību šajās vietās Antrai saistās dažādas atmiņas. Tolaik skolēni līdz skolai ar kājām mēdza mērot pat 10 – 15 kilometru garus ceļa posmus. «Ar slēpēm ziemā pārslēpoju laukus, tolaik pie mājas ceļš nepienāca. Bija vien lielais pagasta ceļš,» atmiņās kavējas kurmeniete. Kara laikā šie lauki sadalījuši frontes. Vienā pusē vācieši, otrā – krievi, bet mājas esot bijušas starp šīm frontes līnijām. Namu pasargājis koku aploks, kurš ieskāvis māju, kokos vēl tagad var sameklēt ložu pēdas. Mežu, kurā aug egles, ozoli, liepas un bērzi, stādījis vectēvs Leons.

Par sevi Antra teic, ka latviskums viņai pārņemts no vectēva. «Šajās mājās valda mana tēvatēva etniskums, Latvijas patriotisms, kuru cenšos šajā namā saglabāt,» apliecina saimniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mārtiņos – uz «Mārtiņduduriem»

Kategorijas