Nomet atkarību kā cigareti

Mežotnieka Jāzepa Širvja dzīvē īpašs ir 2012. gada 23. februāris. Ar šo dienu viņš beidza pīpēt – nometa kaitīgo ieradumu kā smēķi. Viņš atzīst – vairs nav ne mazākās vēlēšanās uzvilkt dūmu. Tas ir vīra cienīgs lēmums, bet līdz tam ir jāizaug, pārliecināts Jāzeps.
Sapīpē viņā saulē
Bauskas novada Mežotnes internātvidusskolas audzēkņiem Jāzeps Širvis pasniedz matemātiku un informātiku. Laikraksta «Bauskas Dzīve» lasītāji regulāri risina mežotnieka sastādītās krustvārdu mīklas. Viņš ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs un aizrautīgs sēņotājs – no pirmajām gailenēm līdz pēdējām rudmiesēm un cūcenēm. Tikpat ierasta agrāk bijusi smēķēšana.
«Sāku, šķiet, 16 gadu vecumā, mācoties skolā Krāslavā. Man tēvs, brālis smēķēja, gandrīz visi klases puiši, pat direktoram kabinetā pelnu trauks bija uz galda un smēķis regulāri mutē. Puišu starpā tā bija un ir saskarsmes forma – sak, izejam uzpīpēt! Dažs jaunības draugs, ar kuru savulaik sapīpēts, jau viņā saulē,» stāsta Jāzeps. Tagad pusaudži un pat bērni sāk kūpināt daudz agrāk, un bīstamākais, ka ne tikai cigaretes vien nomēģina, atzīst pedagogs.
Izliekas nemanām
No saviem mūža 53 gadiem vairāk nekā pusi – 35 gadus – Jāzeps ir bijis kaislīgs smēķētājs. «Kaut arī īpašu problēmu ar veselību vēl nebija, apzinājos, ka tas ir ne tikai kaitīgi, bet arī trakoti dārgi – dienā izpīpēju vairāk nekā paciņu, nedēļā gandrīz «bloku» izkūpināju,» viņš stāsta.
Apbrīnojami iecietīga pret vīra ieradumu bijusi dzīvesbiedre. Pīpētājam katra ķermeņa pora, apģērbs ir smēķa smārda piesūkušies, bet sieva nav par to «zāģējusi». Laikam sapratusi, ka neko nepanāks, kamēr vīrs pats ko nolems. Kad tas noticis, Jāzeps nosmaida – pirmajās dienās kundze pat nav ievērojusi, varbūt izlikusies nemanām, ka vīrs rītos vairs nesteidzas ārā uzvilkt dūmu.
Vairs negribas
Strikto lēmumu Jāzepam palīdzēja pieņemt līdzās novērotais – kolēģis, kuram bija vēl ilgāks smēķētāja stāžs, pirms kāda laika «dūmošanu» atmeta. Tiesa gan, ne gluži ar gribasspēku vien, bet izmantojot šim nolūkam paredzētu medikamentu. Jāzeps izvēlējies tās pašas tabletes, kas bijušas kā tāds spieķītis viņa apņēmībai.
«Kaut arī biju stingri nolēmis, šķita, ka pats laikam nespēšu izbeigt. Medikamenta lietošanas pamācībā norādīts, cik tablešu dienā jālieto, vienlaikus pamazām atsakoties no smēķēšanas. Saskaņā ar grafiku piektajā dienā jābeidz pīpēt. Man pietika ar divām dienām. Pirmajā izsmēķēju divas cigaretes, otrajā – vienu līdz pusei un vairs negribējās. Nu jau trešais gads bez smēķēšanas. Ejot garām smēķētājiem, man nav nekādu emociju, ne vēlmes to darīt, ne pretīguma. Gluži vienkārši es vairs sevi nebendēju,» stāsta Jāzeps Širvis.
Viņš atzīst, ka elpot kļuvis vieglāk, atstājies krekšķis. Dzirdēts, ka, atmetot smēķēšanu, dažs kļuvis apaļīgāks, bet ar Jāzepu tā neesot noticis.
Jauniešiem Jāzeps Širvis iesaka nesākt smēķēt, bet, ja tas noticis, drīzāk atmest kaitīgo ieradumu. Tas ir iespējams, viņš uzsver sarunās ar audzēkņiem un nevairās pieminēt savu pieredzi. Vēl Jāzeps Širvis teic, ka Mežotnes internātskolā pašlaik pedagogu vidū nav neviena smēķētāja. Tas ir ļoti labs piemērs.
Uzsver tiesības
Cilvēkam ir tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu, kā arī tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku. Tas ir svarīgāk par smēķētāju vēlmi pīpēt. Ja kāds no apkārtējiem pret to iebildīs, tur-pmāk būs aizliegts smēķēt uz dzīvojamo māju balkoniem, ārstniecības iestādēs, ieslodzījuma iestādēs un citviet. Turklāt arī uz elektroniskajām cigaretēm attieksies tie paši ierobežojumi, kas regulē tradicionālo cigarešu un tabakas kūpināšanu.
Minētos jaunievedumus nosaka Saeimā 30. oktobrī trešajā, galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu», kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu. Deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.
Jaunie tabakas tirdzniecības ierobežojumi stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, bet pārējās likuma grozījumos ietvertās normas stāsies spēkā parastā kārtībā – četrpadsmitajā dienā pēc likuma izsludināšanas.
Smēķēšanas aizliegums attiecināts arī uz ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu lietošanā esošām teritorijām, kā arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kādam no mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi.
Smēķēt būs aizliegts arī bērna klātbūtnē, kā arī jebkurā citā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja viņa pret to iebilst.
Personām no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties tabakas izstrādājumus, būs pienākums bez uzaicinājuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Līdzīga kārtība noteikta, personām līdz 25 gadu vecumam iegādājoties alkoholiskos dzērienus.
Tirdzniecības aizliegums attieksies arī uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu telpām, tajā skaitā izglītības iestāžu dienesta viesnīcām, kā arī šo iestāžu lietošanā esošajām teritorijām.
VIEDOKLIS
Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Pētera Apiņa viedoklis:
– Likumu pieņemot, ar gandarījumu varam atzīt – Latvijas valsts aizstāv savu iedzīvotāju tiesības dzīvot, neslimot ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām. Ikvienam smēķētājam būs jārēķinās ar jebkuru cilvēku, kurš smēķēšanas dēļ varētu būt pakļauts otrreizējiem tabakas dūmiem. Labi apzināmies, ka arī otrreizējie tabakas dūmi izraisa vēzi, insultu, infarktu, aterosklerozi. Turpmāk nevienam smēķētājam nebūs tiesību apdūmot citu cilvēku bez viņa piekrišanas.
Pēc likuma stāšanās spēkā smēķētājam nebūs tiesību uz lodžijas apdūmot vecu cilvēku vai ratiņos izvestu bērnu. Pēc likuma stāšanās spēkā pie smēķētāju bariņa pienākušam nesmēķētājam ir tiesības pieprasīt visiem pārējiem šo kaitīgo nodarbi izbeigt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»