Sabiedrība var zaudēt neatgūstamu mantojuma daļu

2014. gada 3. novembris 00:00

Bauskas vecpilsētas ne visai spožā realitāte, kuldīdznieku panākumi un iedvesmojošas idejas turpmākajiem darbiem. Tās ir galvenās atziņas, kas izskanēja Bauskas pils muzejā 31. oktobrī konferencē «Bauskas vecpilsētas saglabāšana – mīts vai realitāte».

Bauskas novada pašvaldība sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju «Bauskas vecpilsēta» uz konferenci bija uzaicinājusi interesantām idejām bagātus lektorus un kultūrvēstures speciālistus.

Vērtība ir oriģinālam
Noderīgas teorētiskās atziņas sniedza Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

«Cilvēks vienmēr ir gribējis dzīvot un strādāt ērtā, racionālā, estētiski augstvērtīgā vidē, kas iedvesmo, papildina, rada noskaņu, vietā, kurai ir pagātne. Laiks atstāj pēdas telpā – savus pieminekļus. Ar to telpa kļūst bagātāka. Kultūras mantojums nedrīkst kļūt par dogmu, bet cilvēka dzīves kvalitātes dēļ to nevar arī ignorēt. Sabiedrības attieksme pret kultūrvēsturiskām vērtībām, laikam ejot, mainās. Tas, ko kādreiz noteikta sabiedrības daļa uzskatījusi par «veciem graustiem», dažkārt vēlāk, pēc jaunu atziņu iegūšanas, tiek atzīts par vērtību. Augstākā vērtība kultūrvēsturiskajā vidē ir tikai oriģinālam. Tam aizejot nebūtībā, sabiedrība zaudē mantojuma daļu, ko nav iespējams atgūt.»

Lieliska intriga
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis drosmīgi nosauca kļūdas, kas Bauskas vecpilsētā sastrādātas ne tik daudz agrākos laikos kā pēdējās desmitgadēs. Tie ir «caurumi» Rātslaukuma perimetrā, kas degradē šo teritoriju.

Vairākas ēkas nojauktas, paplašinot Kalna ielu. Kā piemērotāko risinājumu bijušās sinagogas tukšajā vietā I. Lancmanis minēja ēkas atjaunošanu. Tajā varētu rast telpas ebreju muzejam. Speciālists ieteica meklēt citādākas iespējas mašīnu novietošanai. Automobiļi Kalna ielas stāvlaukumā rada nepatīkamu kopiespaidu. «Iebraucot Bauskā, atjaunotais Rātsnams tūristiem ir lieliska intriga. Taču vecpilsētā jāpiedāvā vēl kas interesants, citādi viņi ātri sakāps atpakaļ autobusā vai mašīnā un trauksies tālāk – uz Bauskas pili vai Rundāli,» secināja I. Lancmanis.

Puse ir trūcīgas personas
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas inspektore Mārīte Putniņa bija sagatavojusi faktiem bagātu šo laiku situācijas raksturojumu. Bauskas vecpilsētā pašlaik ir ap 230 celtņu. Vēsturiskā apbūve saglabājusies aptuveni 80 procentos. 90 ēkām tehniskā situācija ir slikta vai ļoti slikta. Rekonstrukcija vai remonts kopš 20. gadsimta 90. gadiem veikts aptuveni 20 objektos. Bauskas vecpilsētā nav neviena nama, kurā būtu veikta restaurācija.

Pilsētas vēsturiskajā centrā mīt aptuveni 1200 iedzīvotāju, 648 no tiem reģistrēti kā trūcīgas personas. Šie skaitļi neko labu neliecina. Pārdomas rosina arī īpašumu struktūra Bauskas vecpilsētā. Te ir 360 privātīpašumi un 107 pašvaldības īpašumi. Trīs ēkas pieder valstij.
Inspektore uzskaitīja virkni problēmu, nozīmīgākās ir sociāli ekonomiskās, transporta, arī politiskās. Bauskai joprojām nav skaidri formulētas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības politikas. Arī administratīvo resursu vecpilsētas problēmu risināšanai nepietiek. M. Putniņa akcentēja nepietiekamo sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma saglabāšanu pilsētas vēsturiskajā centrā.

Māja ir jāsaglabā kā pils
Iedzīvotāju apziņa, ka viņi dzīvo īpašā pilsētas daļā, vecpilsētā, bija būtiskākais, kam lielu uzmanību savulaik pievērsuši kuldīdznieki. Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone atzina, ka sabiedrības izglītošanai veltī daudz uzmanības.
Cilvēki mēdz uzskatīt, ka kultūrvēsturiskais mantojums ir baznīca, rātsnams un pils, taču tās ēkas, kurās mitušas vairākas paaudzes, nav nekas īpašs. «Mēs cenšamies šo izpratni mainīt, mācot iedzīvotājus saglabāt un remontēt dzīvojamās mājas tikpat rūpīgi kā gādāt par baznīcu un piļu atjaunošanu. Kuldīgā ir ļoti stingri apbūves nosacījumi līdz pat vissīkākajām detaļām. No iedzīvotājiem strikti pieprasām tos ievērot,» skaidroja J. Jākobsone.

Restaurācijas centrs
Sākums nebija viegls, jo sevišķi ieviešot sabiedrības izglītošanas un restaurēšanas programmu. Ir izstrādāts bagātīgs palīgmateriālu klāsts, ko var izmantot arhitekti restaurācijas procesos. Te liels atspaids ir pašvaldības nodibinātais Kuldīgas restaurācijas centrs, kurā strādā vadītājs un divi restauratori.

Šogad Bauskā pirmo reizi bija logu atjaunošanas meistardarbnīca. Kuldīgā kas līdzīgs darbojas jau vairākus gadus. Sākotnējo bijību, neuzticēšanos nomainījusi iedzīvotāju pieaugošā ieinteresētība. «Kuldīgas vecpilsētā pašvaldībai pieder tikai seši īpašumi. Ja mums būtu kā jums Bauskā simts īpašumu, mēs paveiktu daudz vairāk,» izskanēja J. Jākobsones secinājums.

Uz pareizā ceļa
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore «Bauskas Dzīvei» atzina: «Kuldīgas piemērs rāda, ka esam uz pareizā ceļa. Arī viņiem sākumā bija problēmas ar sabiedrības izpratni, bet tās ir risināmas grūtības. Vēl viena atziņa – pašvaldībai ir daudz iespēju, kā palīdzēt attīstīt un saglabāt vecpilsētu. Ir vajadzīga tikai politiskā griba. Manī veidojas pārliecība, ka Bauskas pašvaldība arvien vairāk nobriest šādai politiskai gribai.»

Par pašvaldības iespējām un politisko gribu saistošus piemērus minēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Noderīgu pieredzi par centra «Koka Rīga» darbu stāstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas ekonomikas attīstības projektu vadītājs Jānis Lejnieks. Praktiskus padomus, kas balstīti Bauskas pilsētas izpētē, sniedza Rīgas Tehniskās universitātes speciāliste Renāte Čaupale.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sabiedrība var zaudēt neatgūstamu mantojuma daļu

Kategorijas