Dievnamos aizlūgs par bāreņiem

2014. gada 31. oktobris 00:00

184

Kristīgajās baznīcās 2. novembris turpmāk būs Bāreņu svētdiena. Tā ir jauna tradīcija, kas Latvijā šogad iedibināta pirmo reizi.

Konfesiju atbalsts
Svētdien visu konfesiju draudzes un sabiedrība aicināta pievērst uzmanību bāreņiem, kuri dažādu iemeslu dēļ neaug ģimenēs, informē baušķeniece Gunita Ūdre. Viņa piedalās Bāreņu dienas organizēšanā Bauskas draudzēs. Bāreņu svētdiena ir ekumeniska iniciatīva, kas vieno 52 valstu baznīcas.

Oficiālu aicinājumu atzīmēt Bāreņu svētdienu ir parakstījuši Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un citu kristīgo draudžu vadītāji.

Sprediķos, svētrunās un aizlūgumos bāreņus 2. novembrī pieminēs Bauskas katoļu, luterāņu, pareizticīgo, baptistu, adventistu draudzē, kā arī draudzē «Jaunā dzīve».

Bez ģimenes aprūpes
Bāreņi nav tikai tie, kas zaudējuši abus vecākus, bet jebkurš bērns, kam nav ģimenes aprūpes, – arī dzīvu vecāku bērni var būt bāreņi. Viņi dzīvo bērnunamos, audžuģimenēs, viesģimenēs. Labklājības ministrijas apkopotā statistika liecina, ka patlaban Latvijas bērnunamos bez ģimenes aprūpes dzīvo gandrīz 2000 bērnu.

Gunita Ūdre savā ģimenē audzina divus adoptētus bērnus. Viņa kopā ar bijušo baušķenieci Vēsmu Sandbergu un citiem domubiedriem šovasar nodibināja jaunu organizāciju – Latvijas Kristīgo aliansi bāreņiem. Gunita ir tās valdē un darbojas biedrībā «Azote», kurā apvienojušies gan adoptētāji, gan aizbildņi.

Vēstījums sabiedrībai
Gunita ir pārliecināta, ka ekumeniskā Bāreņu svētdiena būs svarīgs impulss un vēstījums plašai sabiedrībai nopietni un bez aizspriedumiem iedziļināties bez bioloģisko vecāku aprūpes palikušo bērnu problemātikā.

Līdzīgs iemesls bija Latvijas Kristīgās alianses bāreņiem izveidošanai. Stāsta Gunita: «Mūsu mērķis ir veidot atbalsta grupas ģimenēm, kas adoptējušas bāreņus vai gatavojas to darīt, organizēt seminārus, bērnu vasaras nometnes, Bībeles studijas, aplūkojot bāreņu tēmu Svētajos Rakstos, aizlūgt par bāreņiem un ģimenēm. Organizējot Bāreņu svētdienu, esmu runājusi ar vairāku Bauskas draudžu vadītājiem un pazīstamiem draudžu locekļiem. Svarīgs atbalsts un gatavība pievērsties bāreņu jautājumam ne vien ekumeniskajā svētdienā, bet arī ikdienā. Svarīgi atbrīvoties no aizspriedumiem.»

Sapratne un iecietība
Kā bāreņiem var palīdzēt cilvēki, kuri baznīcu apmeklē reti un nav draudžu locekļi? Gunita Ūdre atbild: «Nekas nevar būt svarīgāks par sapratni, iecietību, empātiju pret adoptēto bērnu, aizbildņu ģimenēm un audžuģimenēm. Psiholoģisks atbalsts ir daudz nozīmīgāks par ziedojumiem, un tieši tā mūsu sabiedrībā visvairāk trūkst.»

Latvijā nav nevienas valsts programmas, kas nodrošinātu speciālu terapiju adoptētāju ģimenēm, kas uzņemtos rūpes par bērniem ar traumatisku pieredzi, piedāvātu īpaši apmācītu psihologu konsultācijas. Ne velti Āfrikā ir teiciens: «Lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs vesels ciems.»

Bez aizspriedumiem
Gunitai viņas rūpēs par diviem bērniem lielu, nesavtīgu atbalstu sniedz draugi, domubiedri, skolotāji. Gunita uzskata, ka viņai ir ļoti veicies sastapt brīnišķīgus, saprotošus pedagogus, jo izglītības iestādēs viņas bērni jūtas kā zivis ūdenī.

«Es nejūtu nekādu spriedzi un pārspīlējumus sabiedrībā, kurā iekļāvušies mani bērni. Bāreņi, kas ir ieguvuši sāpīgu pieredzi, nepakļaujas tradicionālajiem audzināšanas priekšrakstiem, tādēļ apkārtējiem nereti šķiet, ka adoptētāji vai audžuģimenes viņus neaudzina. Tā nav taisnība. Bērni ar traumatisku pieredzi pavisam noteikti atšķiras no līdzaudžiem, kas piedzimuši labklājīgās ģimenēs. Šis fakts ir jāpieņem un jācenšas mazajiem cilvēciņiem palīdzēt. Adoptēts mazulis ģimenei ir gluži tāds pats kā savs – bioloģiskais – bērns. Diemžēl sabiedrības aizspriedumi nav tik viegli pārvarami. Līdzko tiek skarta bāreņu tēma, tā cilvēki sāk neadekvāti jūtināties, jau ar savu attieksmi vien norobežojot bāreņus no citiem bērniem,» spriež Gunita Ūdre.

UZZIŅAI

2011. gadā Latvijā vietējās ģimenes adoptēja 128 bērnus, ārvalstnieki – 131.

2012. gadā Latvijā jaunu ģimeni atrada 104 adoptētie, ārzemēs – 248.

2013. gadā Latvijā adoptēja 109 bērnus, 131 nokļuva ārvalstnieku ģimenēs.

Dati: Labklājības ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dievnamos aizlūgs par bāreņiem

Kategorijas