Rātsnams top lēni. Cerams – labi

2014. gada 29. oktobris 00:00

717

Bauskas vecpilsētā kopš 2013. gada iezīmēts jauns vaibsts. Rātslaukumā sākotnējā 17. gadsimta veidolā atjaunots Rātsnams – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Celtne kļuvusi par spilgtu akcentu Bauskas ainavā. Tās tornis iztālēm sveicina braucējus un pilsētas viesus. Pēc paveikto darbu vēriena Rātsnama rekonstrukcija vērtējama kā otra nozīmīgākā vēsturiskas ēkas atjaunošana pilsētas reģionā, ko pārspēj vien Bauskas pils. Celtne ievērojami bagātinājusi vēsturiskā centra noskaņu ar vēl vienu apskates vietu. Tomēr ēkas ārējais veidols ir maldinošs tiem, kuri cer ko vēsturisku ieraudzīt arī iekštelpās.

Ilgā atdzimšana
Ēkas atjaunošana bija garš, strīdos un labāko variantu meklējumos izauklēts process. Idejas piepildījuma «stiprā klints» bija arhitekte Irēna Bākule. 1988. gadā Restaurācijas institūta speciālisti veica Rātsnama arheoloģisko, vēsturisko un arhitektonisko izpēti. Tā kalpoja I. Bākules Rātsnama rekonstrukcijas projektam. 2002. gadā, nojaucot kafejnīcu «Mūsa», ēkas austrumu galā notika papildu arheoloģiskā izpēte. 2010. gadā sāka Rātsnama rekonstrukciju, ēku atjaunojot sākotnējā izskatā. Diemžēl arhitekte aizgāja mūžībā, neieraugot atjaunotās celtnes interjeru pilnībā. Kvalitatīva Rātsnama vēsturiskā interjera iekārtošana uzskatāma par loģisku darba noslēgumu.

Pērn, septembrī, Bauskas novada pašvaldība ziņoja – Rātsnama rekonstrukcijas trešā kārta pabeigta. SIA «Ota un partneri» objektu nodeva domei. Bija pabeigti būvdarbi, iekšējais ūdensvads, sadzīves kanalizācija, vēdināšanas sistēma, gāzesvads, ierīkota centrālā apkure un kaloriferu siltumapgāde, izbūvēta katlu telpa. Sarežģītākā bija elektroosmozes iekārtu uzstādīšana, kurai jānovērš gruntsūdeņu nokļūšana uz ēkas sienām.

Visu neizmanto
Būvdarbu pabeigšana nenozīmēja, ka ēkā viss ir padarīts. Vēl bija jāsagādā interjera priekšmeti, apgaismojums. «Rātsnama interjeram paredzēti mākslas priekšmeti, kuru izgatavošana prasīs laiku. Esmu pārliecināta, ka nākamgad telpas varēs izmantot laulību reģistrācijai, mansarda zālē varēs rīkot izstādes, pašvaldībai būs skaistas reprezentācijas telpas,» tā 2013. gada rudenī skaidroja projekta vadītāja, pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Laine Baha.

Pašlaik Rātsnams joprojām apdzīvots daļēji. Kādreizējā svēršanas telpas daļā darbojas Bauskas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC). Tajā var iepazīties ar Bauskas un Rātsnama vēsturi, apskatāma ekspozīcija «Sver un mēri Bauskā». Kopš šī gada maija ēkā darbojas novada dzimtsarakstu nodaļa.

Šogad janvāra beigās novada domes deputāti apmeklēja telpas un konstatēja, ka ieceres sākušas «buksēt», solītie darbu izpildes termiņi kavējas. Lai iegādātos interjera priekšmetus, apgaismes ķermeņus, iepirkumiem bija vajadzīgi zinoši speciālisti.

Pret pagaidu aprīkojumu
Daži deputāti pauda vēlmi pēc iespējas ātrāk izmantot visu ēku, sagādājot pagaidu mēbeles. Pretējā viedokļa pārstāvju vidū bija domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, kurš uzskata, ka Rātsnama rekonstrukcijas mērķis ir izveidot pēc iespējas autentiskāku vidi.

Vēsturisko mēbeļu un apgaismes ķermeņu izgatavošana ir sarežģīts un laikietilpīgs roku darbs. 30. janvāra domes sēdē deputāti nobalsoja par konkursa izsludināšanu vēsturisku apgaismes ķermeņu piegādei, kā arī par 193 227 eiro aizņēmumu interjera aprīkojuma iegādei. Iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis ieceri šos darbus paveikt līdz gada beigām atzina par pārāk optimistisku.

Februārī pašvaldība iepirkumā vēsturisko mēbeļu kopiju izgatavošanai par uzvarētāju atzina šajā jomā līdz šim nezināmu SIA «Friko I. L.». Tā solīja darbus paveikt par 66 805 eiro. Pusotra mēneša laikā uzņēmums nespēja sagatavot nepieciešamos dokumentus un marta beigās atsauca piedāvājumu.

Aprīlī pašvaldība noslēdza 67 189 eiro vērtu līgumu, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli, ar SIA «Intarsija» par vēsturisko mēbeļu izgatavošanu Rātsnamam. Firmai tas jāpaveic līdz 2015. gada februārim.

Novembris ir klāt, un ēkā vēl nav visu vēsturisko mēbeļu vai gaismas ķermeņu. Laulību reģistrācijas ceremonijai lielajā zālē izmanto pielāgotas mēbeles. Kafejnīca pagrabstāvā nav ierīkota, elektroosmozes iekārta, kurai jānovērš gruntsūdeņu nokļūšana uz ēkas sienām, sevi attaisnojusi daļēji. Dienvidu fasādes ārsiena dažviet iekšpusē ir mitra, no tās lobās iekšējā apdare. Savukārt pretējā pusē, kur pagrabā kādreiz ieplūda ūdens un uz grīdas veidojās peļķes, tagad viss ir sauss. TIC darbinieki tur glabā grāmatas un dokumentus.

Cita koncepcija
Pašvaldības šovasar rīkotajā iepirkumā SIA «Intarsija» ieguvusi tiesības izstrādāt vienotu ēkas interjera projektu. Līdz šim nemaz nav bijis vienotas interjera koncepcijas, ir tikai dažādas autoru skices un idejas.

SIA «Intarsija» pārstāvis, mākslas zinātņu maģistrs Dainis Bruģis «Bauskas Dzīvei» atklāja ēkas izmantošanas jaunās koncepcijas būtiskākās nianses. «Rātsnams ir vēsturiska ēka, kurai līdzīgas Eiropā pazīstamas kopš 12. gadsimta. Tiesības būvēt rātsnamu pilsētām piešķirtas kā īpaša valdnieka privilēģija. Parasti rātsnamu cēla pilsētas centrā – galvenajā laukumā, pie nozīmīgākajām pilsētas ielām. Sākot ar viduslaikiem, rātsnams bija pilsētas varas simbols un visu pilsētas iedzīvotāju lepnums,» vēsta D. Bruģis.

Mākslas maģistra piedāvātā Rātsnama interjera koncepcija paredz visās publiski pieejamajās telpās veidot vēsturisku interjeru, kas iezīmēs katras istabas individuālo raksturu. Tas padarīs ēku par apskates objektu, vienlaikus netraucējot telpas izmantot citām funkcijām – laulību ceremoniju rīkošanai, reprezentācijas un kultūras pasākumiem.

Ēkas pirmajā stāvā darbu turpinās dzimtsarakstu nodaļa, otrā stāva telpās būs vieta laulību un citu sadzīves ceremoniju rīkošanai. Iekārtojot Rātsnamu kā tūrisma apskates vietu, tajā paredzēts veidot interjeru 17. – 18. gadsimta stilā, veidojot noskaņu ar gaismekļiem, mēbelēm un citiem dizaina priekšmetiem.

Kafejnīcu neplāno
Rātsnamā varēs izmantot viegli transformējamus galdus, ērtus, savstarpēji «kraujamus» krēslus, organizējot pašvaldības viesu svinīgu pieņemšanu vai banketu un citus sarīkojumus. Ikdienā tos vēlams uzglabāt ārpus apskates zonas, piemēram, ēkas trešajā stāvā, ieteikts jaunajā koncepcijā.

Rātsnama otrā stāva telpas pēc atbilstīgas iekārtošanas būs vienas no reprezentablākajām pilsētā. Tās varēs izmantot ar ēkas apmēriem un raksturu saderīgiem kultūras, izglītības un oficiāliem pasākumiem. Zālē varētu rīkot nelielus kamerstila koncertus, svinīgās sēdes, valsts svētku sarīkojumus, pašvaldības apbalvojumu pasniegšanu, pilsētas viesu pieņemšanu.

Jaunajā koncepcijā ēkā vietu nav radusi agrāk iecerētā kafejnīca. Tās darba nodrošināšana būtu sarežģīta, jo apmeklētāju plūsma traucētu dzimtsarakstu nodaļas darbam. Vēlajām vakara stundām būtu vajadzīgs sargs, kas liegtu ieeju pārējās telpās. Ir virkne citu nosacījumu, kas kafejnīcas uzturēšanu dara ekonomiski neizdevīgu, atzīst koncepcijas veidotāji.

Līdz šim paveiktais ļauj secināt, ka Rātsnams Bauskā tiks atjaunots pilnā apjomā, taču tas nevar būt ātri paveicams. «Rātsnamam vajadzētu kļūt par pievilcīgu ēku pilsētas viesiem un draudzīgu Bauskas iedzīvotājiem. Lai turpmāk ikviens baušķenieku ar šo namu lepotos un maz būtu tādu, kas tajā saskatītu nesaprātīgas līdzekļu izniekošanas liecības!» novēl D. Bruģis.

UZZIŅAI

Bauskas Rātsnama rekonstrukcija

Pirmā un otrā kārta īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Bauskas vēsturiskā centra atjaunošana jaunu tūrisma produktu attīstībai».

Trešās kārtas darbi rit par pašvaldības līdzekļiem 548 723 eiro kopsummā. No tiem jau iztērēti 362 460 eiro būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai. Atlikušo summu – 186 262 eiro – plānots izmantot interjera, tostarp vēsturisko mēbeļu un apgaismes ķermeņu, izgatavošanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rātsnams top lēni. Cerams – labi

Kategorijas