Rundālieši veido «izjūtu grāmatu»

2014. gada 29. oktobris 00:00

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā 27. oktobrī notika grāmatas «Portrets Latvijā. 19. gadsimts» prezentācija. Tas ir zinātniska rakstura enciklopēdisks izdevums, kurā iekļauts Rundāles pils muzejā 2008. gadā eksponētās 19. gadsimta portretu izstādes katalogs. Tas ir 704 lappušu bilingvāls izdevums ar paralēlu tekstu vācu valodā un vairākiem tūkstošiem ilustrāciju.

Profesionāļu komanda
Izdevuma veidošanā piedalījās Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, mākslas zinātnieks baušķenieks Dainis Bruģis, Rundāles pils tulkotāja Valda Kvaskova, speciālists Jānis Baltiņš, fotogrāfi Ints Lūsis un Velta Leijere, kā arī muzeja bijusī darbiniece Valda Vilīte. Grāmatas māksliniece ir Inese Hofmane, kurai Latvijas Grāmatizdevēju asociācija šogad piešķīra gada mākslinieces titulu par izcilu veikumu mākslas un kultūrvēstures izdevumu noformēšanā. Grāmatas veidotāji ir D. Bruģis un Inta Pujāte.

Grāmatu izdeva apgāds «Neputns», kura galvenā redaktore mākslas zinātniece Laima Slava vadīja prezentāciju. Izdevums ir tapis sadarbībā ar muzejiem, draudzēm, iestādēm un privātpersonām. Grāmatas publicēšanu finansiāli atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, mecenāti Dina un Jānis Zuzāni.

Ideja dzimst Rundālē
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis stāsta, ka grāmata tapusi ilgi. Gandrīz pirms 40 gadiem muzejā dzima ideja izveidot Latvijas 17., 18. un 19. gadsimta portretu izstāžu triloģiju. Pirmā – 17. gadsimta portretu izstāde – tika atvērta 1986. gadā. Tolaik izdeva nelielu katalogu, ko bija iespējams nodrukāt tikai krievu valodā.

Pēc 11 gadiem pilī atklāja 18. gadsimta portretu izstādi. Ļoti daudz portretu tika deponēti no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja. Rundāles pils muzeja speciālisti sagatavoja katalogu, bet tas netika iespiests. Savukārt Latvijas 19. gadsimta portretu izstāde, ko gatavoja 11 gadus un atvēra 2008. gadā, bija Rundāles pils Restaurācijas nodaļas vadītājas Ievas Lancmanes lolojums. Kad Ieva aizgāja mūžībā, viņas iesākto turpināja D. Bruģis, tolaik muzeja direktora vietnieks.

Daudzas gleznas pirms eksponēšanas vajadzēja restaurēt, ierāmēt atbilstīgi to tapšanas laika stilam, un 19. gadsimta portretu kolekcija izdevās iespaidīga. Vēl pieci gadi aizritēja, iekams tika sagatavots enciklopēdiskais izdevums, kura tekstu autori ir deviņi mākslas zinātnieki.

Estētika un pievilcība
Imants Lancmanis uzsver: «Tas nav tikai katalogs, tā ir izjūtu grāmata. Laba grāmata ir kā filma ar maģiskas pievilcības tieksmi. Tas ir mākslinieces Ineses Hofmanes nopelns. Viņai izdevās panākt, ka grāmata «sakustina» cilvēkus. To ievēroju auditorijā, kurā nebija neviena muzejnieka un mākslinieka, bet cilvēki ar milzīgu interesi iedziļinājās grāmatā. Esam liecinieki laimīgam gadījumam, kad enciklopēdisks izdevums ir izveidots estētiskā un emocionālā formā.»

Sadarbību ar apgādu «Neputns» I. Lancmanis dēvē par «eņģeliskas pacietības paraugu», jo grāmatas tapšanas procesā neskaitāmas reizes nācās mainīt un koriģēt maketu. Milzīgo slodzi ar patiesu entuziasmu un misijas apziņu izturējusi gan I. Hofmane, gan literārā redaktore Ieva Jansone.

Inese neslēpj, ka reizēm ir piedzīvojusi spēku izsīkumu un zaudējusi ticību pozitīvam rezultātam. «Saņēmos, un darbu turpinājām. Nekas mani tā neiepriecina kā grāmatu maketēšana. Tā ir mana pasaule. Esmu laimīga, ka varu strādāt ar ļoti augstvērtīgiem tekstiem un fotoattēliem. Ne jau daudziem māksliniekiem ir tāda iespēja,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja māksliniece.

Viņa bija ļoti aizkustināta, saņemot ziedus no Bauskas Centrālās bibliotēkas darbinieces Astras Jaudzemas. Inese bija Bauskas mākslas skolas pirmā direktore, bet Astras dēls Didzis Jaudzems – skolas pirmā izlaiduma absolvents. Tagad viņš ir arhitekts.

Starptautiska dimensija
Prezentācijā piedalījās visi autori, izņemot tulkotāju Valdu Kvaskovu. Viņas ieguldījums grāmatas veidošanā ir nenovērtējams, jo bilingvālais izdevums ir ieguvis starptautisku dimensiju, uzsver I. Lancmanis. Grāmatu iegādāsies bibliotēkas un muzeji, to var nopirkt kolekcionāri, mākslas un poligrāfijas interesenti.

Rundāles pils muzeja direktors informēja, ka tuvākajā nākotnē iecerēts izdot 18. gadsimta portretu izstādes katalogu, papildināt un latviešu valodā publicēt 17. gadsimta portretu izstādes katalogu, kā arī sākt Latvijas 20. gadsimta portretu ekspozīcijas veidošanu.
Izdevēji un autori īpaši uzslavēja SIA «Jelgavas tipogrāfija» augstvērtīgo darbu, kam pamatā ir uzņēmuma mūsdienīgums un specializācija grāmatu iespiešanā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundālieši veido «izjūtu grāmatu»

Kategorijas