Krist zemē un izraudāties

2014. gada 27. oktobris 00:00

Laukā ir aizvien aukstāks, apkure dzīvoklī vēl nav pieslēgta, un klāt visas nomāktības pazīmes. ««Noslīd» balss, kļūst «garākas» un vairs «nedeg» acis, gribas sarauties, sargājot sirdi un siltumu, pačīkstēt, paraudāt. Taču tas nenozīmē, ka tūlīt jādodas pie ārsta vai jāsāk lietot antidepresantus, nomāktība, kas var piemist jebkuram, nav depresija,» psihoterapeite Inga Birkmane raksturo dvēseles stāvokli, kas īpaši jūtams rudenī.

Tiek kustināti pamati
Nav arī nekāds brīnums, jo saskaņā ar Abrahama Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu visa pamatā ir tādi jēdzieni kā dzīves telpa, siltums, veselība, arī aizsardzība no briesmām un drošība, bet tumšais un aukstais laiks tieši konfrontē ar tiem. Nemaz nerunājot par personiskajā dzīvē un sabiedrībā notiekošo, kad, piemēram, kaimiņos «vārās» Ukrainas krīze, gar Zviedrijas krastiem klīst zemūdene, liekot runāt par visa Baltijas reģiona drošību, un Āfrikā plosās Ebolas vīruss.

«Nav nozīmes, vai to saņemam ar masu medijiem, ekonomiskām sankcijām, citiem reāliem notikumiem vai «viena tante teica», jo tiek aizķerta pamatvajadzība. Nekur nav teikts, ka tas ir slikti, taču rodas zināmas sekas,» skaidro psihoterapeite, piebilstot, ka ik pa laikam ieteicams «izkustināt pamatus», jo tas dod iespēju mobilizēt dzīves enerģiju. Nākas savākties un izdomāt, kā dabūt resursus, lai sevi sakārtotu. Tomēr jāatceras, ka cilvēkam pastāv spēku un iespēju limits, ko ignorējot nevis izkļūstam no krīzes zonas, bet krītam dziļāk, līdz sāk brukt visas dzīvībai svarīgās enerģijas rezerves un sākas destruktīvi procesi, kas ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību.

Ko tu čīksti!?
«Nokļūstot nomāktības jeb krīzes zonā, katram jāpavēdina savs «in-strumentu skapītis». Kāds šādos brīžos iet vairāk pastaigāties svaigā gaisā, cits satiek sen neredzētus cilvēkus, vēl kāds nosēžas stūrī un kārtīgi izraudas vai uz pāris dienām palien zem segas. Šo vēlmi nevajadzētu apspiest, bet ļauties. Turklāt kārtīgi, lai arī ķermenis zina, ka ir depresīvs stāvoklis. Ja velk uz raudienu, vajag aizslēgt durvis, uzlikt melodrāmu un pilnā balsī, nokrītot pie zemes, izraudāties. Parasti gan tiekam audzināti – fui, ko tu čīksti, tā nedrīkst! Taču tieši tāpēc grūtums paliek un tiek iespiests dziļāk. Tas neļauj pieplūst spēkam, un tā mēs «iekapsulējamies»,» vairāk rūpēties par sevi mudina I. Birkmane, atgādinot: «Atjēdzoties, ka ej cauri ellei, turpini iet!»

Konfrontācijā ar aukstumu
Līdzīgi mehānismi strādā, arī sastopoties ar rudenim raksturīgo aukstumu un tumsu, kas iedarbojas uz miesu un dvēseli. «Lai gan esam te dzimuši, auguši un šeit dzīvojuši mūsu senči, nevaram izvairīties no tā, ka ārā būs auksti un ikreiz nāksies ar to konfrontēt. Ja cilvēkam trūkst gaismas un siltuma, viņš nevar būt priecīgā garastāvoklī,» min Inga.

Viņa gan atgādina, ka arī šiem apstākļiem ir «pretpote». Zinām, ka nekur citur pasaulē nav tik skaisti četri gadalaiki, sniegā varēs pikoties un braukt ar slēpēm, bet pavasarī ziedēs ābeles. «Veidā, kā pārlaižam rudeni un ziemu, ir savs skaistums un rituāli. Kāds dodas ceļojumā uz siltajām zemēm, apmeklē solāriju. Cits, meklējot prieku tumsā, iededz sveces, dzied tautasdziesmas, uzvelk siltas zeķes. Taču skaistums pasaulē neienāk bez pretestības un grūtuma. Cilvēka psihe iestatīta tā, ka sagaidām, lai viss būtu viegli. Tomēr tikai pēc dziļas tumsas nāk spilgta gaisma un lielām sāpēm seko spēcīgs atvieglojums, ko nevar salīdzināt ar vienkāršu labsajūtu. Arī bērni dzimst grūtībās,» atgādina psihoterapeite.

Vīrieši metas darbos, bērni spēlējas
Psihoemocionālo stāvokli rudenī ietekmē arī personiskās dzīves, kas svārstās dažādos ciklos, notikumi. Tumšajā gadalaikā tie liek vairāk gremdēties sevī, domāt par dzīves jēgu, pievērsties dzejai un mūzikai, «iekūņoties». Kad depresīvs stāvoklis pieklauvē pie vīrieša durvīm, stiprais dzimums reaģē citādi.

«Vīriešiem raksturīgi, ka viņi šajos apstākļos metas dažādos darbos un aktivitātēs, mākslīgi ražojot enerģiju,» stāsta Inga, atzīstot, ka senioriem pārvarēt nomāktību un depresīvas izjūtas ir vēl grūtāk. Līdz ar vecumu samazinās iekšējie resursi. Taču lielāko postu nodara lielā neziņa, kas būs pēc tam, kad «viss beigsies». «Vecam cilvēkam būtu jādabū jauns redzējums par pasauli, dzīvību un nāvi. Tie ir milzīgi jautājumi. Pietuvojoties mūžības stāvoklim, jāiegūst svētlaime, bet tā atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, ticības un zināšanām, kas atrodas «otrā pusē». Ja domājot, ka ar šo dzīvi viss beigsies, depresīvu stāvokli būs grūti pārdzīvot,» min I. Birkmane, aicinot labāk būt kā bērnam. Viņi visvieglāk prot iziet caur destruktīviem stāvokļiem, jo uztver dzīvi kā spēli.

Lieti noder suns un kaķis
Ilze (28), projektu vadītāja:
– Rudens drūmie vakari var iedzīt depresijā. It sevišķi, ja mājās esi viens pats vai neveicas kādā lietā. Man lieti noder kaķis, kas noņem stresu. Mums mājās ir liels ruds runcis, īsts mieramika – guļ un ēd! Paskatoties uz to, šķiet, ka stresa vispār nav. Var palīdzēt arī suns – aktīvs un dzīvespriecīgs draugs, kas neļauj sēdēt mājas. Sports arī ir sava veida zāles pret de-presiju. Vienalga, kāds, ka tik kustēties. Tāpat arī sekss. Tikai nevajag pārspīlēt – visu ar mēru! Lieliskas ir garas pastaigas, bet pēc tam liela karstas tējas krūze, satinoties mīkstā pledā un skatoties kādu jauku filmu, vēlams komēdiju.
Ja cilvēks ir viens, var iziet sabiedrībā. Iepazīšanās ar jauniem draugiem kliedē drūmos vakarus un sniedz jaukas emocijas. Daudzi teiks, ka vienkāršāk ir iedzert, taču alkohols problēmas neatrisina, tikai uz laiku nomāc. Tad jau labāk nodarboties ar jogu. Masāžas ir burvīgs veids, kā uzlabot garastāvokli, pieskārieni veicina enerģijas apmaiņu.
Tumšajos vakaros vajag maksimāli daudz gaismas un siltuma. Tāpēc lieti noder sveces, kas rada romantisku noskaņu. Jauki, ja fonā skan forša mūzika. Kad klājas galīgi traki – ir šķiršanās, sāpes, bēdas –, pienācis īstais laiks mājas ģenerāltīrīšanai. Tad var pārkārtot un izrevidēt plauktus, skapjus un kumodes. Noteikti atradīsies arī kaut kas sen aizmirsts un noderīgs. Var sākt ar pašu vienkāršāko – datora darbvirsmas un atmiņu karšu tīrīšanu. Stiprā dzimuma pārstāvjiem iesaku labi paēst, jo paēdis vīrietis ir laimīgs. Mēdz teikt – ja kājas siltumā un vēders pilns, prāts laimīgs.

Mani rudens «vitamīni»
«Man vislabāk der karsta tēja ar augļu un ogu garšu, kas atgādina par vasaru, viegla un uzmundrinoša filma, silts un pūkains pleds, kas sasilda nosalušās kājas. Taču galvenais – blakus mīļotais cilvēks.»
Zane (22)

«Kāda depresija?! Jauni amati, pienākumi, zināšanu apguve! Diēta iestrēgusi uz nulli. Jauniešu mēģinājumi lidot ārpus ģimenes ligzdas. Senču aprūpe. Mandalu zīmēšana un nacionālā mantojuma pētniecība. Izpatikšana jaunajiem vadītājiem un attiecību maksimāla saglabāšana ar vecajiem kolēģiem. Dzīves teātra piedāvāto lomu apguve un realizācija. Un sapnis par «ilgi un laimīgi» Itālijas Toskānā.»
Ilze (40)

«Cenšos ar kādu par nomāktību runāt. Precīzāk – atrodu kādu, kurš manī paklausās un visam piekrīt. Tie ir mans draugs, mamma vai meita. Kādreiz rakstīju dienasgrāmatu. Ļoti palīdz laiks, kas pavadīts svaigā gaisā – dārza darbos, pastaigā. Vislielāko atslodzi sniedz brīvdienas, kurās ir paveikts kas tāds, ko nedaru ikdienā. Izbraukums, labs kino, teātris, koncerts un tamlīdzīgi.»
Dita (42)

«Man pret nomāktu garastāvokli palīdz tikai Dievs un lūgšanas. Ja tveros pie kā cita, rezultāta nav – kļūst tikai sliktāk.»
Marta (21)

«Man ļoti, ļoti netīk šis tumšais laiks – oktobris un novembris, bet jāpaciešas līdz adventei, kad sākas Ziemassvētku gaidīšana, tad viss iet uz pavasara pusi. Tā es sevi katru gadu noskaņoju. Darbiņā arī ļoti daudz darāmā. Vakaros uzdejojam līnijdejas, palasu kādu grāmatu vai adu zeķes Ziemassvētku dāvaniņām. Radu un draugu tik daudz, ka nav laika domāt par nomāktu garastāvokli. Arī kultūras namā pasākums pēc pasākuma.»
Māra (54)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krist zemē un izraudāties

Kategorijas