«Bauskas Dzīve» vizuālo ietērpu saņem Rīgā

2014. gada 27. oktobris 00:00

662

«Bauskas Dzīve» vizuālo ietērpu saņem Rīgā

Laikrakstam «Bauskas Dzīve» tieši šodien aprit 70 gadu. Lai avīze taptu un nonāktu pie lasītājiem, procesā iesaistīti daudzi dažādu profesiju speciālisti. Šoreiz piedāvājam plašāku ieskatu drukātavas darbā.

Laikraksts «Bauskas Dzīve» lasītāju pastkastītēs un tirdzniecības vietās ierasti nonāk katru pirmdienas, trešdienas un piektdienas rītu. Pirms tam avīze vizuālo veidolu jeb «papīra brunčus» uzvelk Rīgā, mērojot ceļu no Bauskas līdz galvaspilsētai un atpakaļ.

Akciju sabiedrība «Diena» 1996. gadā izveidoja tipogrāfiju «Mūkusala» Rīgā. Tur drukā mūsu reģionālo laikrakstu «Bauskas Dzīve».

Baušķenieki negrēko
Pirms drukāšanas katru publicēšanai paredzēto materiālu pārskata vairāki cilvēki – žurnālists to uzraksta, korektors izlabo, vēlreiz visu caurskata un izlasa laikraksta redaktore, maketētājas tekstus izkārto lapās un saliek arī avīzes elektronisko versiju. Otrdienu, ceturtdienu un svētdienu vakaros ap plkst. 18.30 gatavu avīzi elektroniski nosūta uz tipogrāfiju Rīgā.

«Mūkusalā» to saņem darbinieki «repro» iecirknī jeb pirmsiespiešanas sagataves telpā. Kavēties ar avīzes nosūtīšanu nedrīkst, jo drukāšana notiek stingri noteiktā rindas kārtībā, stāsta par failu saņemšanu atbildīgais darbinieks Juris Ailis. Viņš piebilst: «Bauska nav no tiem, kas grēko.»

Gatavu avīzi elektroniskā formā uz tipogrāfiju nedrīkst sūtīt vēlāk par noteikto laiku, jo tad darbinieki jau strādā ar nākamo laikrakstu. «Kavētājus» var nodrukāt, kad visas citas avīzes jau gatavas, bet pastāv risks, ka tam nepietiks laika, jo ap pulksten vieniem naktī visi preses izdevumi tiek vesti prom no tipogrāfijas, atklāj maiņas meistars Paulis Zabarovskis.

Pārstrādā lidmašīnās
No «repro» telpas, kur pārbauda laikraksta numura lapaspušu skaitu un lapas izklājumu, failu ar avīzi nosūta iekārtai, kas tekstu ar lāzeru nodrukā uz alumīnija iespiedplatēm. Avīzes vēstījumu veido četras krāsas – melna, dzeltena, sarkana un zila. Lai iegūtu pelēkus burtus vai citus toņus, lapas laukumu noklāj ar esošo četru krāsu sīkiem punktiņiem noteiktā blīvumā un kombinācijā.

Viena alumīnija plāksne ir A1 lapas lielumā. Katru avīzes atvērumu nodrukā uz četrām alumīnija plāksnēm, piemēram, uz pirmās plāksnes tikai sarkanās krāsas atzīmes, uz otrās – zilās utt. Iespiedmašīnā papīrs secīgi nospiež katras plates rakstu, tā veidojot vajadzīgo koptēlu. Iespiedplatēm pirms tam mehāniski noloka malas un izveido atzīmes, lai iespiedmašīnā tās nemainītu novietojumu.

Maiņas meistars P. Zabarovskis neslēpj, ka tipogrāfijās izmanto kvalitatīvas tīra alumīnija plāksnes. Dienā viņi izlieto 200 – 400 iespiedformas. Pēc tam tās nodod metāllūžņos, kur plāksnes pārstrādā un izmanto mazāk svarīgos procesos, piemēram, lidmašīnu būvniecībā, asprātīgi stāsta tipogrāfijas darbinieks.

Iespiež pusstundā
Tipogrāfijā darbojas divas iespiedmašīnas, kuras var izmantot laikrakstu drukāšanai. Vecākā ražota 1998. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. Pie tās strādā četri darbinieki, kuri manuāli koriģē ierīces darbību, piemēram, regulē krāsu toņus vai šķiro nekvalitatīvos eksemplārus.

«Bauskas Dzīvi» drukā ar 2002. gadā Zviedrijā ražoto iekārtu. Tā ir modernāka, un tās darbību nodrošina trīs strādnieki. Avīzes drukāšanu kontrolē no atsevišķas telpas ar vadības pulti. Dators sarēķina, cik krāsas katrā joslā nepieciešamas. Abas iespiedmašīnas nodrošina līdzvērtīgu periodisko izdevumu kvalitāti, bet sagatavošanas process jaunākajai iekārtai ir īsāks, tāpēc «mazās» avīzes drukā Zviedrijā ražotā mašīnā.

Lai iespiestu «Bauskas Dzīvi», nepieciešama aptuveni pusstunda. Puse no laika paiet, kamēr iespiedmašīnu pielāgo konkrētā laikraksta vajadzībām – lapas izvietojumam un krāsu salikumam. Ap tūkstoš «pieslīpēšanai» nodrukāto paraugu ber atkritumu konteineros, vēlāk sapresē un ved uz Liepāju, kur var nodot makulatūru pārstrādei. P. Zabarovskis stāsta, ka konteinerus noslēdz, lai brāķētās avīzes nenonāktu tirdzniecībā. Viņš atminas gadījumu, kad pirms daudziem gadiem apritē Rīgā parādījās saburzīti laikrakstu numuri. Kāds tos bija piesavinājies no atvērtiem konteineriem un centies pārdot.

Papīrs no Krievijas un Zviedrijas
Kad iespiedmašīna kārtībā, «Bauskas Dzīves» nodrukāšanai gandrīz 4500 eksemplāros nepieciešamas aptuveni 15 minūtes. Iespiedmašīnas vidējais ātrums ir 25 000 eksemplāru stundā, maksimālais – 45 000. Iespiest avīzes, kuru drukāšanas laiks ir vienāds ar iespiedmašīnas sagataves laiku, kļūst neizdevīgi, atklāj P. Zabarovskis. Mazas tirāžas ir visiem reģionālajiem laikrakstiem. Ienesīgas ir pirmsvēlēšanu politiskās reklāmas, kuru kopējais skaits pārsniedz miljonu eksemplāru.

Tipogrāfijā izmanto milzīgus papīra ruļļus, kuros papīra lentes satītas garumā līdz 12 kilometriem. Tos ieved no Krievijas un Zviedrijas. «Bauskas Dzīves» viena numura tirāžas nodrukāšanai izlieto ap 150 kilogramiem papīra.

Iespiedmašīna pa vienu kanālu nederīgos eksemplārus nogādā makulatūras kaudzē, derīgos pa speciālu lenti transportē uz blakustelpu. Tur avīzes sašķiro un saliek pa 200 vienā pakā un sagatavo nosūtīšanai klientam – pastam, preses servisam, abonēšanas centram «Diena», laikraksta redakcijai un mazākām firmām.

Dienā tipogrāfijā realizē ap 30 – 40 dažādu izdevumu, mēnesī tie ir 70 laikraksti, žurnāli, katalogi, reklāmas materiāli un cita poligrāfiskā produkcija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Bauskas Dzīve» vizuālo ietērpu saņem Rīgā

Kategorijas