Nākamā pietura – Mežotnes stacija

2014. gada 27. oktobris 00:00

1404

Vilciens jeb bānītis maršrutā Eleja–Bauska savulaik kursējis gar kādreizējās mežniecības, tagad dzīvojamās mājas «Mežotnes stacija», lieveni. Nams atrodas šosejas Bauska–Eleja labajā pusē, netālu no pagrieziena uz Rundāles pili. Rundāles novada «Mežotnes stacijas» mājā mīt Brezinu saime.

Vēsturiskas noskaņas
Kopš 1916. gada gar ēku regulāri kursējis bānītis. Šaursliežu dzelzceļa līnija, kuras galapunkts Elejā dēvēts par pieturu «Meitene», savā ceļā uz Bausku slīdējis pa piemājas mežu, gar dīķi un lieveni. Stacijas māja uzcelta 1926. gadā, tai bijušas baltas sienas, uz fasādes uzraksts «Mežotne», līdzās saimniecības ēka, aka un stacijas laukums. Pāri ceļmalas grāvim bijis skaists akmens tiltiņš, un pa pagalmu vijusies ar akmeņiem bruģēta taciņa.

Pēc rekonstrukcijas 1961. gadā stacija beidza darbību, vēstīts portālā zudusilatvija.lv. Turpmāk nams izmantots Rundāles mežniecības vajadzībām. 70. gadu beigās mežniecību likvidēja, un bijušās stacijas nams stāvēja tukšs līdz pat 1980. gadam, kad tur uz dzīvi apmetās Brezinu saime.

Saimnieko dēls
Par dzelzceļa līniju nekas tur vairs neliecina. «Sliedes atradās zem tagadējā piebraucamā ceļa, tās sniedzās līdz pat Bauskai,» par pagalma kādreizējo izskatu stāsta Jānis Brezins.

Saimnieks bērnībā te bijis biežs viesis. Dzīvojot pāri upei Mežotnē, viņš uz staciju devies ar zirgu. Rundāles mežniecības bijušais darbinieks mājā ievācies, pateicoties draugam Andrim Zeltiņam. «Mežniecību likvidēja, ēka stāvēja tukša. Kad Andris parādīja šo namu, es ar sieviņu un trim bērniem piekritu te apmesties,» atmiņās kavējas Jānis. Apstākļi bijuši ļoti labi. Siltumu nodrošinājusi malkas krāsns, dzeramais ūdens ņemts no akas, bijusi arī sausā tualete.

Jāņa dēls Ivars 2004. gadā māju atjaunoja, nu tā ir skaista un moderna. «Te dzīvo mans dēls Ivars ar ģimeni. Pats mītu kādreizējā saimniecības ēkā,» teic Jānis. Mājas pamatu veido bijušās stacijas ēkas konstrukcijas, piebūvēts otrais stāvs. Iekštelpām un ārsienām veikta apdare.

Uz jautājumu, vai, atjaunojot namu, atrastas kādas liecības no kādreizējās stacijas, Ivars atbildēja apstiprinoši: «Uzgājām ļoti labi saglabājušos vilciena biļeti. Noglabājām, lai nepazūd, tik cītīgi, ka nu vairs nevaram sameklēt.»

Aptuveni 200 metru no «stacijas» uz saimnieka namu ved ceļš, kas vijas starp diviem piemājas dīķiem un milzīgu vītolu, kuram savulaik garām traucies vilcieniņš.

Arī zemnieku saimniecība nosaukta dēla mājas vārdā. Jānis lepojas, ka viņa atvase dzīvo īpašā namā un saimnieko viņa kādreiz izveidotajā saimniecībā.

Dīķis vilina
Daudz kuriozu bijis dīķa dēļ, par laimi, bez nopietnām sekām, vien ar izmirkušiem spēkratiem. Spilgtas atmiņas Jānim ir par atgadījumu nakts melnumā, kad žigulis palicis «kājām gaisā». «Vakarā izdzirdēju troksni. Bija tumšs, paskatoties pa logu, nesapratu, kā mašīnas aizmugurējie lukturi var būt tik augstu. Izrādījās, ka auto iegāzies ar «purnu» dīķī un tā tur arī augšpēdus palicis,» stāsta saimnieks.

Ūdenstilpne te bijusi jau tad, kad Jānis pārcēlies uz šejieni. Dīķī nereti viesojas pīles, arī zivis te jūtas labi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nākamā pietura – Mežotnes stacija

Kategorijas