Norūdīta darba pilnā mūžā

2014. gada 24. oktobris 00:00

653

100 gadu slieksni pārkāpusi Salomeja Pudņika Audrupos.

Iecavas novada Audrupu ciematā meitas Ērikas un mazmeitas Baibas aprūpē 100 gadu jubileju ceturtdien, 23. oktobrī, nosvinēja Salomeja Pudņika.

Slēpās mežā
Ciemiņi pie sirmmātes ar ziediem braukuši un sūtījuši apsveikumus visu nedēļu, «Bauskas Dzīvei» stāsta Ērika. Salomeja Audrupos, kas toreiz bija kolhoza «Atmoda» ciemats, ar ģimeni – vīru un četriem bērniem – ieradusies no Latgales. Tur dzīvojuši kilometrus desmit no Dag-das, Andrupenes un Ežezera tuvumā. Vietu tagad dēvējot par Andzeļiem, un no turienes bijis jāaizbrauc, jo vecāki meklējuši darbu kuplās ģimenes uzturēšanai, atminas meita.

Sava loma, iespējams, bijusi bailēm no padomju režīma represijām, kaut arī māte neko daudz bērniem ne par pirmās brīvvalsts laiku, ne ģimenes ciešanām okupācijā nav stāstījusi. «Varbūt sargāja,» tagad domā Ērika, «neko daudz par Latvijas laiku un neatkarības lietām nerunājām.»

Salomejas brālis ar ģimeni 1949. ga-dā no Ezernieku puses izvests uz Omsku. Pudņiki liktenīgajā naktī slēpušies mežā, atminas Ērika: «Braucām turp ragavās, jo bija bail, ka mūs arī izvedīs. Kad nekas nenotika, atgriezāmies mājās. Mamma aizbrauca uz Dagdu un atgriezās raudādama – tikai pateica, ka visus aizveda.»

Daudz cietuši
Salomejas māte apglabāta Omskā, brālis ar saviem bērniem 50. gados atgriezās, bet bija daudz pārcietuši, sabojājuši veselību. Tagad jau visi aizsaulē. «Atceros bailes, atceros badu pēc kara, atceros pārtikas talonus, kaut arī tagad mierā un pārticībā liekas – tā visa nav bijis,» nopūšas jubilāres meita.

Pudņiki toreizējā Bauskas rajonā atraduši darbu un mājvietu – apmetušies kolhoza sētā «Lielsosti» kaimiņos divām citām ģimenēm. Tur Salomeja nodzīvojusi līdz 96 gadu vecumam, pati kopusi māju, dārzu, agrāk turējusi lopiņus.

Salomejas vīrs nomiris pirms 42 gadiem, māte palikusi viena ar četrām atvasēm, kuras cītīgi skolojusi un audzinājusi. Ērika pusaudzes vecumā skolas vietā izvēlējusies iet strādāt, bet brāļi arī studējuši. Viens dzīvojis Tallinā, bet nu jau visi trīs ir mūžībā. «Mātei nebija viegli,» saka meita, «vienai pēc vīra nāves ar visu bija jātiek galā, pēc tam apglabāja trīs pieaugušos dēlus.»

Varbūt daudzo pārdzīvojumu dēļ Salomeja agrāk bijusi noslēgta, ne ar visiem viegli kontaktējās.

Kupliem zariem
Jubilāre spēka gados strādājusi lauku brigādē, saimniecības «Pro-gress» liellopu nobarošanas kompleksā, govju fermā. Bērniem nācies daudz palīdzēt dārza un kūts darbos, visi iemācījušies darba tikumu un čaklumu.

Pudņiku dzimta sazarojusi bagāta, ar Salomejas sīkstumu lepojas arī Brieži un citu uzvārdu nesēji. Ērikas uzskaitījumā viss šķiet gludi, bet dzimtas koka zīmētājam būtu, ko pasvīst.

Bērni, mazbērni, mazmazbērni un citi radi sveikuši Salomeju gadsimta jubilejā gan apciemojot, gan piezvanot. Uz galdiņa pie jubilāres gultas stāv trešdien atsūtītais Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums. Viens no pēdējo gadu lielākajiem iepriecinājumiem Salomejai bija pirmā mazmazmazdēla Olivera piedzimšana 2010. gadā. Daudzi no kuplā atvašu pulka mantojuši Salomejas sīkstumu un darbaprieku, dzimtas saknes un zari ir stipri, secina Ērika.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Norūdīta darba pilnā mūžā

Kategorijas