Eiropas reģionu forumā gūst idejas

2014. gada 24. oktobris 00:00

119

Oktobra otrajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) institūciju ēkas Briselē piepildīja «Atvērto dienu» jeb «Open Days 2014» dalībnieki – ES dalībvalstu un kandidātvalstu pašvaldību pārstāvji, reģionu attīstības eksperti, pāris simti dažādu valstu mediju žurnālistu.

«Atvērtās dienas» rīko Eiropas Reģionu komiteja («Committee of Regions» – COR) un Eiropas Komisija (EK). COR ir konsultatīva padomdevēja institūcija, kas cieši sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un EK ģenerāldirektorātiem dažādos reģionu attīstības jautājumos, sniedz ieteikumus par efektīvāku kohēzijas un struktūrfondu izlietojumu. COR izveidota, lai ņemtu vērā vietējās pašvaldībās un kopienās gūto pieredzi, kas ļauj efektīvāk izmantot Eiropas fondu ieguldījumus reģionu attīstībai, savās uzrunās uzsvēra COR vadītājs Mišels Lebruns un reģionālās politikas eirokomisārs Johanness Hāns. Jāpiebilst, ka J. Hāns nākamajā EK vadīs ES paplašināšanās ģenerāldirektorātu.

Vērtīga pieredze
COR pārstāvētas arī Latvijas pašvaldības. Šogad «Atvērtajās dienās» ziņojumu sniedza Rīgas domes pārstāvis Dainis Turlais, delegācijā bija Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdis Leonīds Salcevičs u. c. Saskaņā ar COR datiem, «Atvērto dienu» pasākumos visas nedēļas garumā piedalījās 45 pārstāvji no Latvijas. Viņi strādāja darba grupās, apmeklēja dažādas tematikas plenārsesijas, tai skaitā par Austrumu partnerību, reģionu attīstību, sociālo atbalstu un nodarbinātību.

«LPS vadība atzīst, ka šī bija vērtīga pasākumu virkne, kur varēja gūt jaunas idejas un iepazīt citu Eiropas pašvaldību pieredzi,» «Bauskas Dzīvei» pauž LPS padomniece Maija Pētermane.

Novērtē sevi un citus
«Uzņēmumu modernizācija un māksla – šo jēdzienu radoša integrācija var dot jaunas darba vietas ne tikai Francijā, Igaunijā vai Somijā, bet arī mūsu pašvaldībās,» vērtē Rēzeknes novada attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema, kas piedalījās «Atvērto dienu» semināros Briselē, «jaunas projektu idejas, nestandarta pieeja problēmu risināšanā, iespēja nodibināt kontaktus dažādās Eiropas valstīs – tie ir galvenie ieguvumi šajā sarīkojumā.» Rēzeknes pilsētas domes pārstāves Briselē iepazinās arī ar publiskā iepirkuma rīkošanu citās ES valstīs.

A. Jaudzema iesaka citu Latvijas pašvaldību speciālistiem apmeklēt sarīkojumu nākamgad, jo «tā ir iespēja salīdzināt sevi ar citiem Eiropas reģioniem». Šogad «Atvērto dienu» 100 semināros savu pieredzi un veiksmes stāstus atklāja politiķi, eksperti un akadēmiķi no 192 Eiropas reģioniem un pašvaldībām, pārstāvot kopumā 31 valsti.

Investīcijas, ne pabalsti
J. Hāns preses konferencē uzsvēra, ka COR ieteikumi struktūrfondu izmantošanā palīdzējuši tos ieguldīt nevis tikai sociālajam atbalstam, bet jaunu darbavietu radīšanai, uzņēmumu attīstībai, infrastruktūras pilnveidei, vides labiekārtošanai, sabiedrības līdzdalībai. Eirokomisārs jūtot «tēva lepnumu» par pēdējos četros gados panākto struktūrfondu ieguldījumu virziena maiņu no sociālajiem pabalstiem uz mērķētām investīcijām ar noteiktu stratēģiju un precīzu mērķi.

M. Lebruns uzsvēra, ka COR un EK pieredze rāda – reģionālā politika ir efektīvāka tad, ja to veido kā ilgtermiņa investīciju politiku, iegūstot papildu pievienoto vērtību. «Apmainoties idejām no 30 valstīm, rezultāts būs vēl labāks,» sacīja COR vadītājs. Kā īpaši pozitīvu piemēru amatpersonas minēja Lielbritānijas pieredzi, kur struktūrfondu finansējums izmantots vairākkārt, atgūstot naudu no sākotnēji atbalstītiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un atkārtoti ieguldot to citos projektos.

Kā uzsvēra J. Hāns, pašlaik jo-projām rit pēdējā saskaņošana vairākām kohēzijas fondu ieguldījumu programmām, kuras paredzēts fokusēt darbavietu radīšanai, kas kļūst sevišķi svarīgi jaunatnes vidū. «Katru gadu palielinās starpība starp valstu budžeta deficītu un struktūrfondu ieguldījumu efektivitāti,» skaidroja eirokomisārs, iesakot, ka tos nedrīkst tērēt vienkārši administrēšanai, bet ir nepareizi atstāt neizmantotus, jo nevar atvēlēt līdzfinansējumu. «Lai fondus izmantotu, jāpanāk pilsētu aktīvāka iesaistīšanās kohēzijas politikā,» uzskata ES amatpersona.

Daudz neatpaliekam
Latvija līdz šim izmantojusi ap 80% struktūrfondu un kohēzijas programmu finansējuma, liecina EK Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāta dati. Jolanta Miķelsone, iestādes pro-grammu vadītāja Igaunijā, Somijā un Latvijā, «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka šis sniegums ir virs vidējā 70% rādītāja, kaut arī tuvākās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija mūs apsteidz ar vairāk nekā 80% fondu izlietojumu.
J. Miķelsone uzslavē Latviju par lietišķu jaunā budžeta perioda programmu saskaņošanu, kas jau pabeigta, atšķirībā no vairākuma dalībvalstu. Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», Latvijas ministriju pārstāvjiem un EK gan bijušas domstarpības par ieguldījumu stratēģiskajiem virzieniem, tomēr izdevies panākt pozitīvu kompromisu, krietnu daļu naudas atvēlot ne tikai ceļiem, bet arī enerģētiskās neatkarības, enerģijas taupīšanas uzlabošanai un uzņēmējdarbības atbal-stam, kas patlaban ir divi galvenie kohēzijas fondu mērķi ES.

Lielākā daļa – VARAM
Lielāko daļu ES kohēzijas fondu naudas 2014. – 2020. gadā sadalīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ar to arī izskaidrojama valdību veidojošo partiju cīņa par tās vadību. Jāatgādina, ka iepriekšējā periodā, kad ministrijā saimniekoja Zaļo
un zemnieku savienība, lielākā VARAM administrētā kohēzijas «pīrāga» saņēmēja starp pašvaldībām bija Ventspils. Tur no ES fondiem uz vienu iedzīvotāju ieguldīti vidēji 2419 eiro. Starp «Bauskas Dzīves» aprakstītajiem novadiem sekmīgākā bijusi Rundāle, kur uz vienu iedzīvotāju ieguldīti vidēji 673 eiro. Visvājāko grupā ir Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novads – ieguldīti vidēji 124 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Nākamajā budžeta periodā VARAM apsaimniekos 689,8 miljonus eiro kohēzijas fondu finansējuma, no tiem 43% jeb 295,5 miljoni eiro tiks novirzīti investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās. Kopumā VARAM pārziņā būs deviņi atbalsta mērķi, aptverot investīcijas reģionālajai attīstībai, vides infrastruktūrai un aizsardzībai, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, vēstīts ministrijas mājaslapā varam.gov.lv.

EK eksperts Lūiss Dijkstra uzsvēra, ka kohēzijas fondu izlietojuma datiem ar iztērētajām summām un ieguvumu jābūt brīvi pieejamiem internetā, EK mudina arī iepirkumus par šiem līdzekļiem ievietot brīvi pieejamās vietnēs, lai fondu apguvē iesaistītu iespējami vairāk komersantu vai biedrību, radītu vairāk uzņēmumu un darba vietu. Uz žurnālistu iebildi, ka nacionālajos interneta resursos ES fondu naudas izlietojuma dati nereti ir stipri ierobežoti vai pārāk vispārīgi, L. Dijkstra sacīja, ka arvien vairāk informācijas pieejams EK un COR interneta vietnē, jo Briseles institūcijas atskaites par fondu ieguldījumiem publisko arvien pilnīgāk un detalizētāk.

Jāizmanto ietekme
ES pārstāvji uzsver – reģioniem pašiem jācenšas izmantot Briseles institūcijās arvien pieaugušo ietekmi. J. Hāns pavēstīja, ka COR un vietējo kopienu ieteikumi palīdz attīstīt reģionus, un tas redzams skaitļos, proti, 2008. gadā strukturālie fondi bija 7% no kopējiem valsts un pašvaldību ieguldījumiem visā Eiropā, bet patlaban šis ieguldījums jau ir 20%. Kopš 2006. gada ar struktūrfondu ieguldījumiem ES kopumā izveidotas 600 000 darba vietu.

Zem reģionu «jumta» Eiropā īsteno vairāk nekā 400 programmas, un tas palīdzējis dalībvalstīm pārvarēt krīzi, sacīja M. Lebruns. COR un reģionu direktorāta viens no jaunajiem mērķiem ir izlīdzināt attīstību atsevišķās valstīs starp urbānajiem apgabaliem, kur ap galvaspilsētām veidojas ekonomiski aktīvākie apgabali, un nomalēm, no kurām aizplūst visvairāk cilvēku. Lielākā riska valstu grupā ir Lietuva, Latvija un Rumānija, atklāj EK dati.

LATVIJAS PĀRSTĀVJI REĢIONU KOMITEJĀ

Delegācijas vadītājs: Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Delegāti:
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs,
Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis,
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa,
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs,
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais,
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš.

Delegātu aizstājēji:
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš,
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs,
Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis,
Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere,
Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga,
Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks,
Rīgas domes sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa.

Sadarbību ar Reģionu komiteju koordinē Agita Kaupuža, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvniecības Briselē vadītāja, un Mudīte Priede, LPS ģenerālsekretāre.

Vairāk informācijas cor.europa.eu, lps.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiropas reģionu forumā gūst idejas

Kategorijas