Veiksmes formula – ātrums un efektivitāte

2014. gada 22. oktobris 00:00

Latvijas Banka sadarbībā ar Eirosistēmas politikas veidotājiem, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību 17. oktobrī Rīgā rīkoja konferenci «Vai esam ko mācījušies no krīzes?».

«Katrai valstij ir īpašs stāsts, kā pārvarēta 2008. gada krīze,» sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Klausītājiem bija iespēja vērtēt krīzes iemeslus Grieķijā, Īrijā, Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī iegūt informāciju par dažādiem risinājumiem, novērtējot to efektivitāti.

Plīsušie «burbuļi»
Gandrīz visi lektori norādīja, ka viegli iegūstamā nauda no banku kredītiem Eiropā deva impulsu būvniecības sektoram, kura sabrukums kļuva par izteiktāko krīzes simbolu valstīs, kas cieta vissmagāk. Šī problēma bija gan Latvijā, gan Grieķijā, gan Īrijā.

«Kopš 2001. gada būvniecības nozarē bija pieaugums. Bankas plaši piešķīra hipotekāros kredītus,» stāstīja lektors Filips R. Leins, analizējot notikumus Īrijā. «Tur izveidojās liels kredītu un nekustamā īpašuma «burbulis», vienkāršoti norādīja Kreigs Bomons.

Īrijas «burbuļi» plīsa, daudzi strādnieki zaudēja darbu, un tas izraisīja nodokļu samazinājumu valsts budžetā. Atšķirībā no Latvijas, kur banku kapitāls pamatā ir ārzemju, Īrijā darbojās vietējās bankas, kuras cieta ļoti smagi. Latvijā glāba vienu banku, Īrijā tādu bija daudz. «Banku zaudējumi un valsts parāds auga ļoti strauji. Kapitāla aizplūšana bija tik liela, ka Eiropas Centrālajai bankai nācās piešķirt palīdzību 40 procentu apmērā no kopējā Īrijas banku kapitāla,» atgādina K. Bomons. Dažas nācās slēgt, pārējās izdzīvoja. «Eirozonas atbalstam bija liela nozīme krīzes seku novēršanā Īrijā,» teic K. Bomons. Tomēr vēl aizvien, krīzes iebaidītas, bankas ļoti uzmanīgi izsniedz kredītus. F. R. Leins uzskata, ka šī piesardzība pašlaik kavē valsts ekonomikas attīstību.

Īrija no krīzes mēģināja izkļūt ar algu samazinājumu gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī strukturālām reformām valsts iestādēs, kuru mērķis bija uzlabot darba efektivitāti. Ekonomika stabilizējās 2010. gadā, un kopš 2013. gada sākusies augšupeja.

Gaisa kustināšana
Mihaels Haliass, stāstot par notikumiem Grieķijā, norādīja uz vēl vienu vēsturisku krīzes izraisītāju. Sociālisti savulaik centās visiem nodrošināt darba vietas, bet, sadalot atvēlēto summu visiem, atalgojums iznāca neliels un darba atdeve bija slikta. Lai nodrošinātu atbalstu, valdība panāca uzņēmēju atkarību no budžeta pasūtījumiem. Rezultātā tika sagrauts tirgus piedāvājums un ražīgums, jo brīvajam tirgum palika tikai dažas ekonomikas jomas.

«Krīzei sākoties, bija neliels ražošanas sektors. Būtībā ražošanas gandrīz nebija – kustinājām tukšu gaisu,» teica M. Haliass. Valsts palika bez naudas, ar milzīgu bezdarbu un lielām sociālajām saistībām. Problēmas radīja arī Grieķijai un Latvijai raksturīgā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

«Abi šie gadījumi bija izaicinājums Eiropas Savienībai,» tā Gabriels Džudiče. Viņš uzsver, ka Latvija tomēr ir veiksmes stāsts – valsts kaut cik jau spēja atgūties 2010. gadā. Grieķijā vēl aizvien mēģina risināt situāciju, bet statistikas datos uzlabojumi neparādās.

Latvijai – visgrūtāk
Mūsu valsts bijusi vissmagākajā situācijā – lielu iespaidu atstāja arī tādi krīzes iemesli, kas citur nebija novērojami. Piemēram, iestāšanās Eiropas Savienībā savulaik iedrošināja investorus. «Pirms krīzes Latvija bija pārpildīta ar naudu, veicinot ātru izaugsmi. Valdība bija nepacietīga budžeta prognozēs un paļāvās uz pieaugušiem ienākumiem. Valsts tērēja vairāk nekā pelnīja – no 2004. līdz 2009. gadam izdevumi pieauga divarpus reižu,» situāciju raksturoja I. Rimšēvičs. Bija virkne citu faktoru – nauda, ko no ārzemēm sūtīja emigrējušie latvieši, ekonomiskā uzplaukuma laikā ņemtie kredīti – gan uzņēmumu, gan privātie. Iedzīvotāju parādu apjoms pieauga trīs reizes. «Latvija cieta no spekulatīviem uzbrukumiem valūtai,» vēl vienu negatīvu faktoru norāda G. Džudiče.

Notiekošo pirms krīzes atzinīgi vērtēja ES amatpersonas, cerot, ka nabadzīgā Latvija kļūs par «ekonomisko tīģeri», katru gadu uzaudzējot iekšzemes kopproduktu (IKP) par 15% un pietuvojoties vidējam dzīves līmenim Eiropā.

Praksē citādi
Par veiksmīgāko izejai no krīzes ES eksperti atzina Latvijas modeli, lai arī tas bijis visai sāpīgs. «Kāda ir veiksmes formula? Vispirms ātrums. Veikla izdevumu un algu samazināšana. Atbildības izpratne – Latvijas iestādes pašas izstrādāja pasākumus izdevumu samazināšanai. Ja mēs būtu izvēlējušies lata devalvāciju, tik mazā valstī kā Latvijā tas izraisītu milzīgu inflāciju un bankrotu viļņus,» savas domas pauž I. Rimšēvičs. Budžeta konsolidācija notika uz nodokļu palielināšanas rēķina – izdevumu un ienākumu sabalansēšanai mainīja 2/3 izdevumu un 1/3 ienākumu.

Latvijas Bankas modelis, kādu to demonstrēja konferencē, praksē gan tik ideāls nebija. Arī «Bauskas Dzīvē» savulaik publicētās ziņas par pārmaiņām valsts iestādēs krīzes laikā liecina, ka taisnīguma ideju saprata ļoti dažādi – vietām iestāžu vadītāji algas saglabāja, atlaižot daļu darbinieku, palielinot bezdarbu un budžeta maksājumus. Citur tos samazināja «vienādi», proti, darbiniekam no 200 latiem un priekšniekam no 900 latiem noņēma katram pa desmit latiem. Tā ir atšķirība no Īrijas, kur lielu uzmanību krīzes laikā pievērsa vismazāk pelnošajiem, nodrošinot viņiem nodokļu atvieglojumus.

Kavēties nedrīkst
Tomēr, salīdzinot ar citu valstu situāciju, Latvijas darbība bija diezgan veiksmīga – kopš 2010. gada ekonomika ir atplaukusi un pēc kopējiem rādītājiem uz ES fona izskatās labi. Latvijai 2013. gadā bija IKP procentuālais pieaugums ES – 4,1%, liecina biroja «Eurostat» dati. 11 valstīs IKP samazinājās. Kopējais ES valstu IKP saruka par 0,4 procentiem.

Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Benuā Kerē uzsvēra, ka Latvijas straujā atveseļošanās pēc krīzes saistīta ar efektīvu darbību. «Krīzes mācība – ātrums un reformu saturs ir ļoti svarīgi. Lēnā reformu īstenošana pagarina procesu, un tad rezultāti ir sliktāki,» uzsver B. Kerē. Pakāpeniskā konsolidācija paildzina krīzes sekas – Spānijā, Portugālē un Grieķijā IKP turpina samazināties. Tas nozīmē – lai arī cik nepatīkami jūtamies, veids, kā mūsu valsts izkļuva no krīzes, saucams par veiksmes stāstu ES mērogā.

UZZIŅAI

Konferences «Vai esam ko mācījušies no krīzes?» lektori:

Benuā Kerē – kopš 2012. gada Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis, Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu sistēmu komitejas priekšsēdētājs.

Mihaels Haliass – makroekonomikas un finanšu profesors Gētes universitātē Frankfurtē pie Mainas. Eiropas Centrālās bankas padomnieks Eirosistēmas mājsaimniecību finanšu un patēriņa jautājumos, trīs gadus bija Grieķijas Nacionālās pētniecības un tehnoloģiju padomes loceklis.

Filips R. Leins – Votlija politekonomikas profesors Trīsvienības koledžā Dublinā, žurnāla «Economic Policy» atbildīgais redaktors, Īrijas Karaliskās akadēmijas loceklis.

Gabriele Džudiče – Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs, atbildīgais par Grieķijas ekonomisko korekciju programmas uzraudzību, iepriekš atbildējis par Lielbritānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas uzraudzību.

Kreigs Bomons – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Eiropas departamenta direktora vietnieks, SVF Īrijas misijas vadītājs kopš 2011. gada.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veiksmes formula – ātrums un efektivitāte

Kategorijas