Atceras pēc daudziem gadiem

2014. gada 20. oktobris 00:00

358

Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā notika UNESCO nedēļai veltīts sarīkojums – tikšanās ar «Baltijas ceļa» organizētāju Uldi Godaini.

Lasītavā ceturtdienas, 16. oktobra, vakarā pulcējās ap 30 cilvēku – puse bija vecāka gadagājuma, otra puse – skolēni, kuri ļoti uzmanīgi klausījās Atmodas dalībnieku vēstījumā.

Pārsteigts, ka uzaicināts
Uldis Godainis, kurš 80. gadu beigās bija Iecavas kultūras nama direktors, nelielā intervijā pirms sarīkojuma «Bauskas Dzīvei» atzina – bijis pārsteigts, ka iecavnieki pēc tik ilga laika atcerējušies viņa veikumu. U. Godainis tolaik Iecavā bijis iniciators pirmās Latvijas Tautas frontes (LTF) nodaļas dibināšanai Bauskas rajonā.

«Uzrakstīju plakātu «Vai Iecavai vajadzīga Tautas fronte?» ar pulcēšanās laiku un izliku kultūras nama vitrīnā. Norādītajā vakarā mazā zāle sanāca pilna ne tikai ar brīvības aktīvistiem, bet arī partijas un kolhozu funkcionāriem,» atminas rosīgais vīrs. Viņš joprojām ir grupas «Poļu nams» dalībnieks, kurā savulaik pievienojies Aldim Drēģerim, dzīvo Rīgā un nodarbojas ar dažādu arhīvu digitalizēšanu.

Pašam gan līdz šim neesot ienācis prātā digitalizēt Atmodas laika pierakstus, kas tolaik sakrāti par LTF, «Baltijas ceļu», barikādēm A4 izmēra bloknotā, smaidot atzinās Uldis. Klade īpaši interesēja tikšanās jaunākos dalībniekus, un Uldis apsolīja atmiņas pierakstīt, lai reiz varbūt izdotu grāmatā.

LTF «mantojums»
«Baltijas ceļu» organizēt bijis viegli, kaut arī toreiz nebija mobilo telefonu, stāsta Uldis. Tie, kam bija privātie auto, apbraukāja visas pulcēšanās vietas un ziņoja, ja kaut kur vajadzēja pievest vairāk cilvēku. To darīja ar autobusiem, ko atvēlēja iestādes un organizācijas.

Pašam U. Godainim tomēr esot zināma vilšanās, jo neatkarība nav gluži tāda, kādu tolaik cerējuši. Viņš piekrīt, ka beidzot būtu jātiek galā ar čekas un padomju funkcionāru mantojumu, ko vajadzējis izdarīt jau sen. «Tautas fronte toreiz nebija vienota, bija radikālāki un mērenāki grupējumi. Trijatā ar LTF Iecavas biedriem Ilmāru Ādmini un Arvīdu Anūzi spriedām – atstāt par pagasta vadītāju [Jāni] Pelsi vai ne,» atklāj U. Godainis, «nolēmām – lai paliek.» Uldis pats nevarot novērtēt, kāds ir šis LTF «mantojums», jo Iecavā vairs nedzīvo kopš 90. gadu vidus, bet pieļauj – tas, ka līdz šim bijis «piemirsts» no novadnieku puses, var būt saistīts ar viņa vienmēr stingri pausto viedokli, pat ja tas bijis citāds nekā vadībai.

Nācijas gars
Viņa atmiņas par iecavnieku grupas principiālo un stingro mērķa izjūtu rāda, ka Latvijas neatkarība panākta, visiem brīvības aizstāvjiem atmetot bailes un uzturot savas prasības. Strauji izplatot informāciju «no mutes mutē» tautas vidū, varēja ātri savākt aizstāvjus ar tehniku neatkarības «karstajiem punktiem» Rīgā.

Iecavnieki tolaik izpildījuši divus gājienus kājām līdz Rīgai, lai simboliski atbalstītu neatkarības centienus. Kopā ar Raimondu Sietiņu un vēl desmit cilvēkiem Uldis uz 25. marta manifestāciju 11. novembra krastmalā no Iecavas devies kājām ar karogiem. «Vasarā bija vieglāk iet, vēlreiz pieveicām to pašu ceļu,» atceras Uldis. Atmodas laikā vēl vienu līdzīgu gājienu kājām no citas vietas uz Rīgu īstenojusi cita LTF grupa.

Atmodas organizators īpaši pateicās par drosmi un uzticību sanākušajām seniorēm, ar kurām sadarbojies un kuru dēlus komandējis valdības ēkas apsargāšanas laikā barikādēs. «Daudziem cilvēkiem ar dziļu cieņu varu teikt paldies, ka toreiz palīdzēja ne man, bet mums visiem, Latvijai,» sacīja Uldis, vēlot jauniešiem – «mūsu nākotnei» – glabāt sirdī patriotismu, kas ir «mūsu stiprākās bruņas», nebūt vienaldzīgiem, bet uzdot jautājumu «kāpēc?», ja kaut kas neliekas pareizi.

U. Godaiņa stāstījumu papildināja LTF aktīvistes iecavnieces Natālijas Bankas atmiņas par barikāžu dalībnieku organizēšanu un atbalstu. Arī viņa lika pie sirds skolēniem būt lepniem par savu nāciju un sargāt tās neatkarību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atceras pēc daudziem gadiem

Kategorijas