Runcis – no klaidoņa par saimnieku

2014. gada 20. oktobris 00:00

758

Baušķeniece Skaidrīte Gausiņa rūpējas par trim mājdzīvniekiem. Par vienu no tiem ir īpašs stāsts, jo kaķis, kurš bija «tievs līdz kaulam», nu kļuvis par inteliģentu mājas saimnieku.

Skaidrītes namā dzīvo suns Čapis, kuram jau 13 suņa jeb 78 cilvēka gadi, un divi kaķi – četrus gadus vecā Pūka un izglābtais runcis Mincis.

Suns ar kaķi draugos
Suņuks ir pieklājīgā vecumā, bet ļoti sprigans un veikls. «Tiklīdz kāds pienāk pie durvīm, viņš momentā ir pirmais. Čapim viss jāzina,» stāsta Skaidrīte. Arī mūsu tikšanās laikā suņuks neatkāpās ne soli un klausījās ik vārdā, laiski izgūlies uz dīvāna.

Kaķene namā ieradusies pirms četriem gadiem. Baltā lēdija esot izvēlīga – ēdot vien sauso barību, kādreiz uzgraužot arī kādu vistas kauliņu. Sākumā abu dzīvnieku vidū valdījušas nesaskaņas, bet ilgi nebijis jāgaida, kamēr suns ar kaķi kļuvuši par labiem draugiem. Suns izrādījis lielu interesi par balto skaistuli. Taču pacietības mērs bijis pilns, un kaķene «uzšāvusi» suņukam. «Tagad kaķis lien mīļoties, bet sirmais kungs Čapis ar ķepu pieklājīgi pastumj Pūku sāņus,» mājdzīvnieku attiecības raksturo saimniece.

Abi četrkājainie draugi kopā ar saimnieci dodoties pastaigās. Čapis par labāko izkustēšanās brīdi allaž izvēlas momentu, kad televīzijā pārraida ziņas. «Suņuks grib pastaigāties «Panorāmas» vai LNT ziņu laikā pulksten sešos, arī Pūka mums pievienojas,» stāsta Skaidrīte.

Cīnītājs izdzīvos
Stāsts par Minci. Saimniece atzīst, ka ar runci satikušies nejauši. Kaimiņu pagalmā, mantu krāvumos, itin bieži varot redzēt kādu noskrandušu kaķi, bet to, kādā stāvoklī bijis Mincis, grūti pat atminēties. «Nekas tāds nebija redzēts. Acis tecēja, dzīvnieciņš bija saplūkāts, saskrāpēts, vājš un pinkains. Glaudot varēja just vien kaulus. Raudāt gribējās,» par pirmo tikšanos ar kaķi stāsta saimniece. To, cik kādreizējam klaidonim ir gadu, neviens nemāk teikt. Acīs vien ierakstīts, ka jauns šis runcis nav. Purniņš noskrandis, acis bažu pilnas, un šķiet, ka dzīvē daudz kas pieredzēts. Runcis neesot izrādījis nekādas pretošanās pazīmes. Laikam sapratis, ka tam vēlas palīdzēt, kaut gan parasti paklīdušie kaķi baidās no cilvēkiem.

Ilgi nedomādama, Skaidrīte veda jauno draugu pie veterinārārstes. Izmeklējot kaķi, ārste lielas cerības nedeva. Dzīvnieku daktere Līga atminas, ka tik smagi slimu kaķi reti nācies redzēt. Ja būšot cīnītājs, izdzīvošot. Ilgstošā atveseļošanās sākās ar antibiotikām, potēm un acu pilieniem.

Tagad Mincis nesteidzīgā, lepnā gaitā soļo pa māju. Kaķis ir tikpat kā vesels, vien smagnēji elpo. Vēl aizvien regulāri tiek sekots līdzi minkas veselības stāvoklim.

Inteliģentais skaistulis
Skaidrīte atminas, kā pārējie mājas iemītnieki runci sagaidīja: «Lēnām ienākot iekšā, Mincis uz visiem nolūkojās un nebaidījās ne no cilvēkiem, ne dzīvniekiem. Zem galda palīda nevis viņš, bet Pūka un Čapis.»

Mincim labpatīk doties vēlās nakts pastaigās, pirms tam kādu brītiņu pakavējoties uz mājas lievenīša. Saimniece domā, ka agrāk Mincis dzīvojis labā ģimenē, bet kaut kas atgadījies un četrkājainais draugs nonācis uz ielas. «Kaķis ir labi audzināts, inteliģents. Nekur nelec, neko neaiztiek. Neņaud un nebļauj. Tikai visu vēro un uz visiem mierīgi noskatās,» runci raksturo Skaidrīte.

Saimniecei labpatīk domāt, ka Mincis novērtē pašreizējos labumus. Silts kamīns, dīvāns, sava gultasvieta, brokastis, vakariņas un maigas rokas glāsts kaķim liek justies mīlētam. «Katrs cilvēks un dzīvnieks vēlas būt mīlēts un aprūpēts,» domās dalās saimniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Runcis – no klaidoņa par saimnieku

Kategorijas