BauskasDzive.lv ARHĪVS

Balto spieķi ignorē

Uldis Varnevičs

2014. gada 17. oktobris 00:00

11
Balto spieķi ignorē

Starptautiskajā baltā spieķa dienā 15. oktobrī arī Bauskā sadarbībā ar policiju pārbaudīja, vai autovadītāji uz ielas respektē neredzīgu cilvēku ar spieķi.

Akcijas laikā pieredzētais lika aizdomāties – ļoti iespējams, ka neredzīgie cilvēki ielās neiziet tāpēc, ka liela daļa autovadītāju viņus vienkārši ignorē vai nepamana.

Jāizmanto veste
Brīvprātīgā lomā šoreiz bija redzes invalīde baušķeniece Aija Kārkliņa, kura ir Bauskas neredzīgo invalīdu biedrības vadītāja. Viņa pastāstīja, ka biedrībā ir 33 biedri, bet kopumā Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā apzināti vairāk nekā 60 neredzīgie.
Baušķeniecei palīdzēja brīvprātīgā no Jelgavas Ieva Makarova. Viņa uzsvēra, ka daudzi redzes invalīdi tomēr kaut ko redz, lai arī ar problēmām. Arī viņiem vēlams izmantot spieķi. Akcijas laikā A. Kārkliņa atstarojošo vesti nevilka, lai noskaidrotu, vai autovadītāji pamana cilvēku tikai ar spieķi. Tomēr ikdienā I. Makarova iesaka neredzīgajiem staigāt atstarojošajā vestē.

Izrādījās gan, ka Bauskā pārbaudīt vadītāju reakciju nemaz tik viegli nebija – remontdarbi ielās radīja sastrēgumus. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa patruļdienesta rotas vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks ieteica uzmanīgi izvērtēt, kur šādu eksperimentu veikt.

Brauc garām

Pārbaudi veica ar modernu balto spieķi – saliekamu no vairākiem posmiem ar ritentiņu galā. Šāda konstrukcija palīdz pamanīt nelīdzenumus uz ceļa. Baltā spieķa akciju īstenoja Uzvaras un Skolas ielas krustojuma apkaimē Bauskā. Rezultāti parādīja, ka neredzīgo ar spieķi labāk pamana pie gājēju pārejām. Toties vietās, kur gājēju pārejas nebija, pāriet ielai bija bīstami. Gandrīz puse autovadītāju pabrauca garām paceltajam baltajam spieķim.

Ar šoferiem, kas turpināja kustību, nelielas pārrunas veica Bauskas iecirkņa policisti. Jaunākais inspektors Ēriks Freimanis un patruļpolicijas rotas kārtībnieks Artis Ģērve pastāstīja, ko atbildējuši autovadītāji. Lielākā daļa uzsvēra, ka balto spieķi nemaz nav pamanījuši. Tas esot pārāk neuzkrītošs tumšajā rudens dienā. Cits šo cilvēku noturējis par kādu no mērniekiem, kas plāno remontdarbus. Viens šoferis teica, ka nav izpratis, ko tante tur vicinās. Daži atklāti atzina, ka ignorējuši: «Neiešu taču apstāties katrā vietā, kur kāds ar spieķi «bakstās»!» Kravas autovadītājs atzina, ka pamanījis, bet attālums bijis par mazu, lai varētu nobremzēt. Autovadītāji reizēm masveidā ignorēja balto spieķi pat tad, kad policija stāvēja turpat blakus.

Labāk uzmanīties
Izrādās, ka problēmas nav tikai redzes invalīdiem. Turpat blakus gājēju pāreju centās šķērsot vīrs ar kruķiem. Vairākas automašīnas pabrauca garām, un tikai tad viena apstājās un palaida. «Pats esmu šoferis – apzinos, ka nevar skriet uz ielas, neskatoties, vai mašīnas ir apstājušās. Labāk uzmanīties nekā paskriet zem auto,» pēc ielas šķērsošanas stāsta baušķenieks.

Pirmo reizi Starptautisko baltā spieķa dienu atzīmēja 1980. gada 15. oktobrī. Kopš 1991. gada Baltā spieķa pasākumi notiek arī Latvijā. Mērķis ir vismaz vienu reizi gadā īpaši izcelt redzes invalīdu problēmas un vajadzības, lai atgādinātu, cik svarīga ir cilvēku savstarpējā sapratne, jo īpaši pievēršot uzmanību braukšanas kultūrai.

Latvijā notika ne tikai ielu šķēršanas akcijas. Vairākās pilsētās rīkoja īpašus pasākumus, kuru laikā cilvēkiem bija iespēja iejusties neredzīgo ļaužu dzīvē.

Speciālisti uzsver, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdz šim vislabāk pielāgojušās divas Latvijas pilsētas – Liepāja un Jelgava.